Dronu uzbrukums Leipcigas lidostā: pierādījumi un rezultāti

Putins pašlaik ļoti sadusmojies uz vāciešiem. Apsūdz Vāciju pierādījumu falsifikācijā, kas esot veikta Leipcigas lidostā. Dusmīgi runā, bet nepiedāvā nevienu pierādījumu vai argumentu saviem apgalvojumiem. No Putina teiktā izriet, ka vainīgaie esot kanclera Frīdriha Merca krītošie reitingi. Apsūdzot Krieviju, viņš cenšoties kļūt populārs. (DN) Domāju, ka šie apmelojumi ir neglīti un derdzīgi. Tipiski Putinam un krievu propagandistiem.

Zviedrijas premjers Kristersons pilnībā atbalsta vācu viedokli. Krievu drons ar sprāgstvielu lādiņu tika atklāts Leipcigas lidostā, kuru izmanto gan komerciāliem lidojumiem, gan arī kā NATO transporta mezglu. Šo anonīmo dronu naktī uz 5. augustu atrada lidostas drošības zonā. Netālu no Ukrainas kravas aviokompānijas lidmašīnām. (Tagesschau.de) Uz tā bija izvietota sprāgstviela un detonators. Vācijas mediji ziņoja par aptuveni 800 g Semtex, bet citos materiālos minēts arī PETN. (Tagesschau.de+1) Izmeklētāji uzskata, ka mērķis varēja būt Ukrainas Antonov kravas lidmašīna, kuru krievi mēģināja šādi iznīcināt. 

Terorisma akcijā tika izmantoti vairāki droni, nevis tikai viens. Vēlāk tika atrasts arī otrs lidaparāts ārpus lidostas un trešais traudēja DHL lidmašīnas nosēšanos.

 1. septembrī Vācijas valdība oficiāli paziņoja, ka uzskata Krieviju par operācijas organizētāju. Izmantotā metode un organizācija sakrīt ar iepriekš identificētām Krievijas hibrīdoperāciju shēmām. 

Publiski pieejamā informācija liecina, ka tas nebija atpazīstams Krievijas militārais modelis, piemēram, Orlan vai Lancet, bet gan profesionāli izgatavots, speciāli šai operācijai pielāgots kvadrokopters ar sprāgstvielu.

Drona konstrukcija, sprāgstviela un detonācijas tehnika sakrita ar elementiem, kas iepriekš konstatēti citās Krievijas hibrīdoperācijās. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts uzsvēra, ka kombinācija “bija tehniski profesionāla un organizatoriski sarežģīta”. (Tagesschau.de) 

ASV izlūkdienestu avots jau augustā apgalvoja, ka sprāgstvielas un pašas ierīces uzbūve ir tipiska Krievijas militārajai izlūkošanai (GRU).  Šis vērtējums esot veikts kopā ar Vācijas drošības un izlūkošanas dienestiem. (ABC News)

DNS pēdas uz drona deva iespēju identificēt vismaz vienu personu, kurai ir pierādāma saistība ar Krievijas izlūkdienestu. Personas vārds un uzvārds pagaidām nav publiskots. Taču Vācijas iestādes esot identificējušas divus aizdomās turamos. Tie ir : krievs, Latvijas pilsonis un Krievijas pilsonis no Baltkrievijas (Suddeutsche Zeitung). Vācijas versijā šī terorisma akcija iekļaujas tā sauktajā “vienreizlietojamo aģentu” modelī. Proti, Krievijas dienests dod uzdevumu cilvēkiem, kuri paši nav profesionāli izlūki, bet par labu samaksu viņi šo akciju realizē.  

Vācijas iestādes nav pagaidām publiski nosaukušas konkrētu GRU vienību vai Krievijas aģentu. Tāpēc publiski pieejamā informācija ļauj rekonstruēt visu ķēdi “Maskava → aģents → drona operators”.

Laikā no 2022. līdz 2026. gadam analītiķi ir identificējuši vismaz 151 ar Krieviju saistītu sabotāžas/kinētiskus incidentus Eiropā. Šoreiz visus šos gadījumus neanalizēšu, tikai uzsvēršu kopsaucēju, kas visos šajos gadījumos ir interesants.

Tā vairs nav klasiskā spiegošana, kur Maskava nosūta uz Eiropu profesionālu GRU virsnieku. Nē, tā Putins vairs nedara. Shēma tagad izskatās apmēram šādi: Krievijas dienests savervē anonīmu aģentu Telegram kanālā. Tas parasti ir noziedznieks/jaunietis, kuram vajag naudu. Seko konkrēts uzdevums un kriptoapmaksa par padarīto. Gadās, ka šāds uzpirkts terorists  aizdedzina konkrētu ēku, bet pats īsti nezina kurš viņu ir nolīdzis šim darbam. Šis apstāklis apgrūtina pasūtītāja atrašanu. Kremlis ar to rēķinās, ka būs grūti pierādīt saikni ar Maskavu.  Taču aktuālais Leipcigas drona gadījumsir interesants tieši tāpēc, ka vāciešiem ir izdevies pierādīt ne tikai izpildītāju, bet arī saikni ar Krievijas izlūkdienestu. Malači vācieši, kas to izdarīja. Tagad vairs nevar teikt : “atradām cilvēku, kurš aizdedzināja kaut ko”, bet ir iespējams pārādīt, ka Kremlis šādas akcijas organizē. 

Latvijā ir vismaz viens diezgan skaidri dokumentēts Krievijas specdienestu organizētas sabotāžas gadījums, turklāt tas ļoti labi ilustrē šo “vienreizlietojamo aģentu” shēmu. Tas ir Latvijas okupācijas muzeja dedzināšanas mēģinājums — 2024. gada februārī.

Toreizs divi cilvēki mēģināja aizdedzināt Latvijas Okupācijas muzeju, izmantojot degmaisījumu. Lietas izmeklēšanā noskaidrojās, ka izpildītāji tika attālināti koordinēti no Maskavas. Tāpēc izmeklēšana šo lietu sasaistīja ar Krievijas militāro izlūkošanu GRU. (LSM.lv)Viens no koordinētājiem bija Daugavgrīvas cietuma ieslodzītais Konstantins Engels, kurš no cietuma sazinājās ar izpildītājiem. Par šo lietu var izlasīt latviešu masmedijos. Vēlāk arī tika organizēta sprāgstvielu paku operācija, kurā iesaistītās personas tika vervētas Krievijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Ukrainā. 2026. gada martā tika noskaidrotas 22 personas, kuras, pēc izmeklētājuversijas, darbojās Krievijas GRU interesēs. Viena no ierīcēm aizdegās Leipcigas lidostā. (Reuters)

Tas nozīmē, ka Latvija bija un joprojām ir spridzinātāju rekrutēšanas zona  starptautiskajā krievu terorisma tīklā.

Ilustrācija: Uz skrejceļa atrastā drona pārbaudei tika izmantots sprāgstvielu neitralizācijas robots. Attēls: Hendriks Šmits/dpa/picture alliance

Leave a Reply