Vakar ukraiņi svinēja svētkus. Ukrainas neatkarības diena (День Незалежності України) tiek atzīmēta un svinēta 24. augustā, godinot Ukrainas PSR Augstākās padomes 1991. gada 24. augustā pieņemto Neatkarības deklarāciju, ar kuru tika proklamēta mūsdienu Ukrainas izveide. Pašlaik arī svētku sarunu centrālā tēma (pateicoties Mihailo Fjodorova priekšlikumam) esot diskusijas par vēlēšanām. Izskatās, ka nav tika daudz ukraiņu, kas piekristu viņa idejai, ka tagad būtu loģiski rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas (15%). Iebildumu iemesli ir vairāki: seši miljoni ukraiņu pašlaik ir bēgļi ārpus valsts robežām, 3,7 miljoni ir pārvietoti valsts iekšienē. Vēl daļa ukraiņu joprojām dzīvo krievu okupētā teritorijā. Aptuveni miljons ir karavīri frontē.

Šādā situācijā nav iespējams noorganizēt vēlēšanas. Bīstamākais apstāklis, protams, ir fakts, ka Krievija noteikti mēģinātu traucēt vēlēšanu norisi un iznākumu. Gan fiziski un faktiski. Otra lieta ir krievu iejaukšanās ar ietekmes kampaņām. Tām pašām, kas pašlaik tiek rīkotas arī pie mums.

Atklātas un brīvas vēlēšanas nav tikai nobalsošana noteiktā dienā un laikā. Pirmais un svarīgākais ir lai tautai tiek nodota saprotama un loģiski sistematizēta informācijā par partijām, kandidātiem un politiskajām programmām. Tas ir grūts pasākums, jo vēlētāji negrib klausīties un nākamie deputāti izvairās no jautājumiem, kas viņiem nepatīk. 

Ukraiņi pašlaik aktīvi cīnās par savas tautas varu un identificējas ar to. Spontānie protesti par korupcijas apkarošanas aģentūras neatkarību un par atbalstu Fjodorovam parāda, cik ļoti viņi ir apņēmušies atbalstīt demokrātisko sistēmu. Viņi negrib iet Putina “spēcīgās rokas” pavadā. 

Ukraina joprojām ir jauna demokrātija. Ar plašu, haotisku un strauji mainīgu partiju sistēmu. Tieši šis haotiskais fons arī deva iespēju aktierim kļūt par prezidentu, pateicoties viņa radītās filmas iespaidam. Pārsteidzoši, ka šis ekrāna cilvēks tomēr ir izrādījies vērā ņemams politiķis. Persona, kas spēj tikt galā ar “neiespējamām problēmām”. 

Taču tagad neparasti prasmīgo un harizmātisko Zelenski izaicina jaunais ministrs Mihailo Fjodorovs, kurš vadīja Ukrainas dronu kampaņu un visu laiku uztur ciešus kontaktus ar Elonu Masku ASV. Kad viņš tika atlaists no amata Ukrainā, tad desmitiem tūkstošu ukraiņu protestēja pret šo prezidenta Zelenska lēmumu. 

Kas ir šis Mihailo Fjodorovs, kas 28 gadu vecumā (2019. gadā) kļuva par ministru Volodimira Zelenska valdībā. Viņš piedalījās arī Zelenska vēlēšanu kampaņā, kur atbildēja par sociālo mediju izmantojumu. Dažus gadus iepriekš bija absolvējis universitāti Zaporižjā un diezgan strauji pievienojies Zelenska komandai. 

Pēc vēlēšanām viņam tika piešķirts digitalizācijas ministra amats + ātrā tempā viņš kļuva arī par premjerministra vietnieku. Uzsāka plašas reformas. 

Tiek uzskatīts par modernu cilvēku un jaunākās līderu paaudzes pārstāvi, kura mērķis bija attīrīt no padomju mantojuma paliekām ukraiņu augstāko ešelonu domāšanas līmeni. Tas ietvēra arī korupciju, kuru viņš (kā lielākā daļa ukraiņu) necieš tāpat kā mēs. 

Kāds viņš ir kā persona? Mihailo Fjodorovs esot pieticīgs un asi domājošs, nav uzpūtīgs vai lielīgs. Caurmēra vērotājs varot viņu uztvert kā  IT tehniķi, kas mēģina nodrošināt komunikāciju citiem – augstāk stāvošiem priekšniekiem. Parasti neformāli ģērbies (kā amerikānis), bez uzvalka.

Kad gadu mijā vakants kļuva aizsardzības ministra amats, to piedāvāja tieši Fjodorovam. Viņš uzreiz rīkojās, nevis runāja. Tieši viņa vadībā pastiprinājās Ukrainas investīcijas militārajās tehnoloģijās un dronos. Lai glābtu cilvēku dzīvības un uzvarētu krievus ar tehnisko pārākumu.  Fjodorova vadībā tālas darbības uzbrukumi Krievijas mērķiem (ienaidnieka valsts vidienē) palielinājās desmitkārtīgi.

Kontakti ar Elonu Masku nodrošināja Ukrainai uzlabotu piekļuvi Starlink satelītu sistēmai. Fjodorovs panāca, ka Masks ierobežoja Krievijas piekļuvi šīm tehnoloģijām un rezultāts bija acīmredzams –  krievi pēkšņi sāka zaudēt.  

Viņš izstrādāja caurspīdīgu, digitālās aizsardzības tehnikas iepirkumu procesu. Diemžēl šādi pavērsieni daudziem nepatika. Pēkšņi vairs nebija iespējams zagt no valsts kases. Ienesīgi līgumi un “otkati” lielai korumpēto ierēdņu daļai vairs nebija pieejami. Tas daudziem nepatika. Sākās intrigas un ar melu kampaņām var panākt, ka tiek atlaisti talantīgi un godīgi cilvēki. Nav izslēgts, ka tieši šādā veidā jaunā ministra nomelnošana sasniedza valdības koridorus.

Pastāvēja arī cita veida berze: Mihailo Fjodorova viedoklis par Ukrainas militāro stratēģiju atšķīrās no virspavēlnieka Oleksandra Sirska viedokļa. To var apskatīt arī kā paaudžu konfliktu. Vienā puses sirms vīrs, militārpresona ar “dokumentētiem panākumiem” bet  otrā pusē jauns, aizrautīgs jaunietis ar idejām un kategorismu karogā. 

Kādi apstākļi ietekmēja Zelenski? Kas viņu piespieda atlaist no amata Fjodorovu? Skaidri un gaiši to mums nepateiks neviens.  Tieši informācijas trūkums provocēja ukraiņus sacelties un protestēt. Uz jautājumu “kāpēc” nebija atbildes un viņi nolēma “iet ielās”. 

Sākās tautas demonstrācijas jaunā ministra aizstāvībai. Tās turpinājās vairākas nedēļas pēc kārtas. Rezultātā Zelenskis  atlaida Sirski, bet nepaņēma atpakaļ valdībā Fjodorovu. Otrdien Aizsardzības ministra krēslā tika iecelts Jevhens Čmars. Nevis Fjodorovs.

Domāju, ka vairums no mums bija pārsteigti par šādu Ukrainas prezidenta gājienu. Pirmais no apjukuma attapās pat Fjodorovs pats un pēkšņi aicināja rīkot Ukrainā vēlēšanas. Šādi viņš iznīcināja pēdējo “tabū” un viņa aicinājums tika uztverts kā izaicinājums pašam Zelenskim.  

Kā šādu rīcību vērtēt? 

Man šķiet, ka šāda Fjodorova reakcija vairāk atgādina slikta zaudētāja protestus. Vētras apstākļos kuģa kapteini mainīt nedrīkst. Ukraina ir kara stāvoklī ar Krieviju un vēlēšanas kara apstākļos būs gan negodīgas, gan destabilizēs valsti. Bez tam tikai divi cilvēki ir aicinājuši organizēt šīs vēlēšana. Tie ir Donalds Tramps un Vladimirs Putins. 

Kāpēc? Arī viņiem abiem nepatīk Zelenskis, kuru nav izdevies salauzt. Putinam šāda prezidenta nomaiņa ir īpaši svarīga, jo viņš principiāli nevēlas sarunāties ar Zelenski. Kāpēc? Tāpēc, ka līdz šim krievu propagandā Zelenskis ir saukāts, lamāts, izsmiets un pazemots maksimāli. Ar šādu “narkomānu” taču Putins tagad nevar noslēgt miera līgumu. Viņam vajag citu personu. Tātad – Zelenskis Putinam neder kā Ukrainas prezidents “miera sarunām.” Protams, ka Putina kaprīzēm pakļaujas arī Tramps un dzied līdzi dziesmu par “jaunām vēlēšanām Ukrainā”. 

Kāpēc Putinam un Trampam tagad piebalso arī jaunais, talantīgais utt. Mihailo Fjodorovs? Vai viņu motivē atriebība, aizvainojums un narcisms? Pagaidām iemesls nav zināms, taču ir pienākusi informācija par to, ka šonedēļ viņš dosies uz ASV, lai tiktos ar aizsardzības nozares pārstāvjiem un piesaistītu līdzekļus viņa vadītajam fondam, kas darbojas modernas, demokrātiskas Ukrainas labā. Fjodorovs ir noliedzis, ka viņam būtu paredzētas kādas politiskas tikšanās Vašingtonā.

Ilustrācija: Mihailo Fjodorovs 2019. gadā kļuva par ministru 28 gadu vecumā. Pēc tam darbojās kā Ukrainas aizsardzības ministrs no 2026. gada janvāra līdz jūlijam. Foto: John Thys/AFP