Spāņiem būtībā nebija nekādu izredžu panākt uzvaru brīdī, kad Amerikas Savienotās Valstis 1898. gada 25. aprīlī pieteica karu Spānijai. Kara iznākumā Madride zaudēja savas kolonijas – Filipīnas, Guamu, Kubu un Puertoriko. Piedzīvojot pazemojošu sakāvi jeb “1898. gada katastrofu”. Rezultātā ASV nostiprināja ārpolitisko ietekmi pasaulē un Dienvidamerikā. 

Tagad atkal notiek impēriskie kari, jo ASV uzskata sevi par impēriju (tāpat kā Krievija). Kāpēc samierināties ar Ziemeļamerikas sauszemes masīviem, ja var paplašināties arī Latīņamerikā, Klusā okeāna reģionā un Āzijā?

Vai tā ir bijis vienmēr? Nē, 18. gadsimta Amerikas Savienoto Valstu dibinātājiem šādu rīcību būtu bijis grūti pieņemt. Viņi rīkojās pretēji: atdalījās no koloniālās impērijas un pacēla neatkarības karogu. Taču nav skaidrs kā Amerikas Savienotās Valstis kļuva par imperiālistisku lielvaru?

Kas tas tāds “imperiālisms”? Šodien šim terminam ir nievājoša konotācija. Nav labi būt imperiālistam, jo šāds cilvēks realizē ļaunas idejas – pakļauj citas valstis “savai valstij”. Ja pārtinam atpakaļ “laika filmu” (uz 19. gadsimta 90. gadiem), tad redzēsim ainas ar citādu šī jēdziena sapratni. Toreiz briti, franči, vācieši un citi koloniālie kungi lepojās ar to, ka ir imperiālisti. Eiropas valstsvīri pieņēma, ka nākotne būs tikai impēriju veidotāju rokās. Tāpēc viņiem likās svarīgi  uzpūst savas impērijas pēc iespējas lielākas un varenākas. Gigantvalstis tāpēc arī karoja savā starpā, lai pievāktu sev pretinieka teritorijas un izplēstos vēl lielākas.

Francija un Lielbritānija šādi konfliktēja Āfrikā. Lielbritānija un Krievija plūcās Āzijā. Amerikāņu politiķiem (kuriem vairs nebija nevienas pamatiedzīvotāja, kuru varētu pakļaut sev), interesēja Meksika. Tāpēc arī amerikāņi sāka darīt to pašu ko eiropieši –  plūkties ar kaimiņvalstīm koloniju dēļ.  Spānijas kolonijas tika uztvertas kā lielisks papildinājums Amerikas Savienotajām Valstīm. Tāpēc tika izlemts izstumt spāņus no Dienvidamerikas. 

19. gadsimta sākumā Spānijai bija lielākā impērija pasaulē, un visa (spāņu valodā runājošā Amerika) atradās Madrides pakļautībā. Taču ap 19. gadsimta 90. gadiem aina jau bija cita. Zem Madrides karoga bija tikai Kuba, Puertoriko, Guama, Filipīnas un vairākas zonas Āfrikā. Pie kam, turienes iedzīvotāju grupas (paši Kubā, Filipīnās, 1896. gadā), bija gatavas sacelties pret saviem kungiem. Tas Vašingtonas politiķiem ļoti patika un lika iztēloties impērijas robežu paplašināšanu. Amerikāņu simpātijas it kā bija nemiernieku pusē, taču faktiski viņi vēlējās izmantot iespēju paplašināt ASV hegemoniju uz jauno teritoriju rēķina.

Tāpēc arī “organizētā dzirkstele” aizdedzināja karu. 1898. gada 15. februārī Havanas ostā eksplodēja amerikāņu karakuģis USS Maine, bet Amerikas Savienotajās Valstīs šis negadījums tika attēlots kā Spānijas uzbrukums. Spāņi skaitījās pie visa vainīgi, jo apzināti esot  saspridzinājuši šo kuģi. Kauliņi bija mesti un viesuļi brāzās uz priekšu –  Makinlijs 1898. gada 25. aprīlī pieteica karu Spānijai.

Spāņiem praktiski nebija nekādu izredžu. Viņi zaudēja. Pēc amerikāņu karavīru izsēšanās Kubā, sala skaitījās iekarota. Amerikāņu flote sagrāva spāņus arī citur un 13. augustā Manila padevās. Miera līgumā (kas tika parakstīts Parīzē 1898. gada 10. decembrī) spāņi atdeva amerikāņiem Kubu, Puertoriko, Guamu un Filipīnas. 

Teorētiski Kuba kļuva par neatkarīgu valsti, bet praktiski bija ASV vasaļvalsts. Drošības apsvērumu dēļ Vašingtona uz salas izveidoja arī savu priekšposteni: Gvantanamo bāzi. Šo jūras spēku bāzi amerikāņi uzbūvēja uzreiz un Vašingtonai nebija nodoma to atdot kubiešiem atpakaļ. Tāpēc jau1903. gadā Kubas un Amerikas valdības vienojās, ka Kubai  pieder Gvantanamo, bet Amerikas Savienotās Valstis drīkstēs tur īrēt bāzes teritoriju par 2000 USD gadā un amerikāņiem pār šo bāzi būs “pilnīga jurisdikcija un kontrole”.

1934. gada vienošanās nostiprināja šo amerikāņu īpašumu Kubā. Abu valstu valdības vienojas par līguma turpināšanu un tāpēc vēl līdz šai dienai Amerikas Savienotās Valstis katru mēnesi  maksā Kubas valdībai par bāzes teritorijas īri. Diemžēl kubieši spītīgi atsakās pieņemt naudu un ir izmantojusi tikai vienu no čekiem. Tā esot bijusi kļūda.  

Kāpēc kubieši nav izmetuši ārā amerikāņus? Kuba nevar piespiest ASV aiziet  miltārā pārsvara dēļ. Gvantanamo līča cietumā Kubā pašlaik atrodas 15 ieslodzītie. Kopš tā atvēršanas 2002. gadā ASV militārajā bāzē tur ir turēti aptuveni 780 aizdomās turētie par terorismu, bet lielākā daļa ir jau sen atbrīvoti. Cietums tika izveidots pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem. Ir izpelnījies starptautisku nosodījumu un kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem un ieslodzīto spīdzināšanu. Par ilgstošu cilvēku turēšanu ieslodzījumā bez tiesas sprieduma.

Pašlaik Gvantanamo (angļu: Naval Station Guantanamo Bay) kopumā uzturas un strādā 6100 cilvēku: ASV militārpersonas, Aizsardzības departamenta civilie darbinieki, militārpersonu ģimenes locekļi, līgumdarbinieki, kā arī vietējie un ārvalstu līdzstrādnieki.

Tas nozīmē, ka Vašingtona neplāno atdot Gvananamo līča bāzi atpakaļ Kubai. Līgumu ASV var pagarināt arī bez Kubas piekrišanas. 

Vai ir paralēles starp 1898.gadu (kad ASV uzskatīja Spānijas kontroli pār Kubu kā naidīgu faktu, kas apdraud amerikāņu intereses) un šodienu?  Jā, ir. Toreiz Maine bojāeja kļuva par katalizatoru. Šodien situācija ir agrākā konflikta spoguļattēls: 1) tagad ASV pati iesaistījusies militārā konfliktā ar Irānu; 2) taču Spānija negrib, lai spāņu teritorija vai bāzes tiktu izmantotas šai Trampa militārajai kampaņai; 3) Vašingtona par to atkal dusmojas uz Madridi – spiež un šantažē kā spēj un māk; 4) Savukārt Madride uzsver starptautiskās tiesības un akcentē savu suverēno lēmumu pieņemšanu.

Tātad – 1898. gadā ASV bija valsts, kas gribēja militāri iejaukties konfliktā Spānijas kontrolētā teritorijā; šodien Spānija ir valsts, kas mēģina ierobežot ASV militāro darbību, izmantojot savas bāzes.

Pirms 128 gadiem konflikta centrā bija jautājums “ko Spānija dara savā impērijā?”

Šodien – “ko ASV drīkst darīt Spānijas teritorijās Trampa interešu labā?”

Interesanti. Pārsteidzošs vēsturiskais pagrieziens.

Ilustrācija:  ASV armijas militārā policija pavada aizturēto uz kameru “Camp X-Ray” Gvantanamo līcī. Fotogrāfija no  2002. gada 11. janvāra. Publicēta 2002. gada 18. janvārī. REUTERS