Pavisam drīz (septembrī) Krievijā notiks parlamenta vēlēšanas, kurās neviens negaida pārsteigumus. Taču zaļais ābolītis pēkšņi var pārvērsties par “cinīti”, kas gāž vezumus. Jo ar ābolu rokās krievi tagad sāk protestēt pret karu.

Viena no partijām, kurai sākumā bija atļauts startēt vēlēšanās, bija Jabloko (krievu valodā ābols), kas pieprasīja tūlītēju pamieru. Šī partija krieviem eksistē kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma un bija Krievijas parlamentā līdz 2003. gadam. Piesaistīja sev vēlētājus lielajās pilsētās, intelektuāļus un augsti izglītotus cilvēkus. Tos, kas bija neapmierināti ar valdību un Putinu. Tomēr (laika gaitā) partija zaudēja nelielo atbalstu. To kritizēja par rīcības un skaidras politiskās līnijas trūkumu. Visbeidzot Jabloko nonāca konfliktā pat ar Alekseju Navaļniju, kurš jaunībā bija šīs partijas biedrs, bet tika izslēgts. Rezultātā partija ieguva apzīmējumu -“sapuvušais ābols”.

Kas pēkšņi noticis? Iespējams, ka “pie vainas” ir skaidrais pretkara vēstījums. Vienīgā skaidrā Jabloko līnija bija un ir – pretkara kurss. Izbeigt karot ar ukraiņiem. Tieši šī iemesla dēļ Putins šo partiju aiztrieca no vēlēšanām, bet krievu jaunieši pēkšņi ieraudzīja tieši šajā partijā savu tribīni. Cīņa pret karu Ukrainā ir gandrīz vai revolucionārs solis. Tāpēc TikTok (kuru Krievijas varas iestādes nekontrolē, bet, šķiet, neuzdrošinās aizliegt, baidoties no Ķīnas) pašlaik uzsprādzis jeb eksplodējis ar videosižetiem, kuros jaunieši mudina citus balsot par Jabloko. “Vai kāds nevēlas organizēt demonstrāciju Maskavā? Daudzi no mums vēlas mieru un brīvību. Nedrīkstam zaudēt savējos,” “Gaidu, kad viss mainīsies. Ceru, ka tas notiks drīz,” “Esmu ļoti nobijies, man ir bail no dzīves. Taču vēl trakāk, ka TAS nekad nebeigsies!” Šie ir tikai daži no tūkstošiem krievu jauniešu komentāru, kurus var apskatīt internetā. 

Sastopama arī simboliska izdarīšanās. Piemēram: video, kuros jaunieši (pat skolēni) aktīvi ēd zaļos ābolus (partijas simbolu). Dejo kopā ar apolitisku dziesmu, kuras piedziedājumā slavina ābolus. Tie, kas vēl nezina kā paust savu politisko nostāju un protestēt pret karu Ukrainā, tie protestē šādi. Iznāk, ka lielākie šīs partijas atbalstītāji Krievijā šodien ir tieši jaunieši, kuri nekad paši nav redzējuši kā masu protesti vispār izskatās. Nav piedzīvojuši savu vecāku vilšanos partijā Jabloko. Runa ir par paaudzi, kura augusi kara apstākļos. 

Pēdējos gados Krievijas izglītības sistēma ir kļuvusi par daļu no kara mašīnas. Jau astotajā klasē bērni sāk piedalīties militārajās mācībās un kursos, kur viņi apgūst dronu būvēšanu un prot izjaukt automātisko ieroci. Viņiem māca kara bravūru. Pat krievu universitātes vervē studentus armijai. Vadošās kultūras augstskolas un akadēmijas sistemātiski veido filmas, raidierakstus, programmas kara mašīnas vajadzībām. VGIK jeb Krievijas vadošā kino skola (Valsts kinematogrāfijas institūts) pat uzsākusi jaunu apmācību programmu operatoriem, kuriem jāiet apmācība frontē (uz vietas) ar droniem. Līdzīgas programmas ieviesusi Augstākā ekonomikas skola, kas savulaik bija pazīstama ar savu progresīvo mācību stilu, kā arī Maskavas Arhitektūras institūts, Mākslas akadēmija un pat Konservatorija. Viss tiek pakļauts Putina kara loģikai. 

Šodien publiski protesti pret karu Krievijā ir neiespējami dēļ represīvajiem likumiem. Taču tagad pēkšņi ir parādījusies protesta forma, kuru varas iestādes faktiski atļauj: Jabloko skrejlapas, kurās tiek pieprasīts izbeigt karu, partiju mītiņi un iespēja balsot par partiju, kas atbalsta mieru ar Ukrainā, ir jaunā realitāte. 

Kremlis negaidīja, ka ap Jabloko pulcēsies tik daudz cilvēku. Ka jaunieši uzdrošināsies darīt to ko viņi dara. Tāpēc partijai pēkšņi tika aizliegts piedalīties 10. augusta vēlēšanās.

Tagad vairs nedrīkst dziedāt veco dziesmu: “Lai vienmēr būtu saule!’ un varas aparāts nāk klajā ar ideju, ka miera kustība tagad būtu pielīdzināma “ekstrēmismam”. Pēc šī paziņojuma cilvēki pulcējās Maskavā, lai protestētu. Savādi, ka viņi uzdrošinājās to darīt. Pieci simti ieradās un demonstrēja savu nostāju centrālajā laukumā. Lai gan par pretkara ierakstu sociālajos medijos šodien Krievijā var ātri nonākt cietumā.

Krievijas valstī, kurā ir bīstami saukt karu par karu, kur masmediji pauž tikai atbalstu Ukrainas okupācijai un uzjunda kaujiniecisku patriotismu, nav viegli būt godīgam. Tagad Putina režīma un kara kritika tiek izteikta čukstus. Tikai klusiņām. Draugu lokā.

Tas nav viegli. Tāpēc vairums parasto krievu cenšas nedomāt par karu un vispār nerunāt par to. Lai neuztrauktos un sargātos no nelaimes. 

Visas diktatūras ir balstītas uz cilvēku bailēm, apātijas un klusēšanas.

Taču ekonomiskā krīze, Ukrainas armijas atkārtotie uzbrukumi infrastruktūrai Krievijas iekšienē, milzīgais bojāgājušo skaits karā un neveiksmju sērija frontē novedusi pie apātijas.  Pašlaik diezgan maz krievu atbalstot kara turpināšanu. Lielāka daļa no viņiem, protams, vēlas Ukrainas kapitulāciju, jo nespēj saprast reālo ainu. 

Neatkarīgā pētniecības grupa Extreme Scan, kas pēta Krievijas sabiedrisko domu par karu, lēš, ka Jabloko varētu iegūt 18–20% balsu savas pretkara nostājas dēļ. Extreme Scan norāda, ka 18 % vēlētāju 2024. gadā bija gatavi balsot par prezidenta kandidātu Borisu Nadeždinu, kuram Kremlis aizliedza kandidēt vēlēšanās pēc negaidīti liela atbalsta saņemšanas. Nadeždins plānoja piedalīties parlamenta vēlēšanās arī šoruden, bet tika apzīmogots kā “ārvalstu aģents”, policija viņu arestēja un viņam nācās pamest Krieviju. 

Izskatās, ka krievu tauta vairāk negrib karot. Citādi Putins Jabloko nebūtu aizliedzis. 

Tā izskatās. 

Ilustrācija: krievu jaunieši protestē. Foto: Igors Ivanko/AFP