Saskaņā ar „Kyiv Independent“ ziņām Kstovā (uz austrumiem no Maskavas) izcēlies ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā. Iemesls – ukraiņu dronu uzbrukums. Aizvadītās nedēļas sākumā parādījās informācija par to, ka Ukraina esot piekritusi ASV prasībai neuzbrukt Krievijas degvielas centriem līdz brīdim kad notiks Trampam tik svarīgās – starpposma vēlēšanas ASV. Lai Trampa “degvielas aina” izskatās vēlētājiem labāka. Taču svētdien ukraiņi tomēr uzbruka (TASS) un krieviem tas nozīmē terorismu. Ukraiņu gaisa uzbrukums bijis vērsts pret „Lukoil“ piederošo NORSI naftas pārstrādes rūpnīcu. Ukraina jau iepriekš ir uzbrukusi ar droniem šai naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir viena no lielākajām šāda veida ražotnēm Krievijā. Ražo benzīnu, dīzeļdegvielu un aviācijas degvielu. (SvD)
Savukārt Krievija bez pārtraukumiem turpina uzbrukt elektrostacijām Ukrainā. Tagad bez strāvas ir atkal 20 000 mājsaimniecības Dņipro pilsētā. Tas pats noticis Kijivā, kur 80 000 ģimeņu galvaspilsētas apkārtnē ir bez elektrības. Krievu raķetes un droni katru dienu turpina dragāt kopā enerģētikas un dzelzceļa infrastruktūru. Vissmagāk cieš Kijiva un Šostka. Šādi Putins cer piespiest Ukrainu padoties ziemā, sagraujot visu valsts elektrotīklu. Tātad panākot, ka Kijiva, Harkiva un Odesa slīgst tumsā un aukstumā. (The New York Times). Šim nolūkam krieviem vajadzēs 70 ballistiskās raķetes, 720 tālās darbības rādiusa dronus un 150 vadāmās bumbas, lai atņemtu Ukrainas trim lielākajām pilsētām ūdeni, elektrību un siltumu. Krievu vadība plāno to izdarīt pavisam drīz.
Karš turpinās jau piekto gadu un Ukrainas elektrostacijas (iepriekšējo uzbrukumu dēļ) ir zaudējušas spēju darboties ar pilnu jaudu. Katrs jauns trieciens tās pavājina. Ja šis Krievijas plāns izdosies un Kijiva, Harkiva un Odesa zaudēs 90% no savas enerģijas jaudas, tad dzīvu cilvēku dzīve šajās pilsētas vairs nebūs iespējama. Krieviem tas varētu izdoties dēļ Patriot raķešu trūkuma pretinieka pusē. Ukraiņiem tās aizliedza piegādāt Donalds Tramps. Bez šādas aizsardzības ukraiņu bruņotie spēki nespēj aizsargāties pret krievu ballistiskajām raķetēm.
Krievu mediji tagad pauž cerību, ka Putina plāns šoruden varētu izdoties jo Tramps turpina traucēt ukraiņiem aizstāvēties un Ukrainas pretraķešu aizsardzības sistēma ir noplicināta samazinātās amerikāņu palīdzības dēļ. Šis ir vienīgais kaujas veids, kurā krieviem ir panākumi – dragāt kopā civiliedzīvotājus pilsētās. Kara frontē pret armiju Putinam panākumu joprojām nav. Taču, nevajadzētu aizmirst, ka šāda kaujas metode – bombardēšanas kampaņas, kas izposta ekonomiku un civiliedzīvotāju dzīvi, parasti nenoved pie vēlamās kapitulācijas. Piemēram, amerikāņiem neizdevās sasniegt savus mērķus Vjetnamas karā un Persijas līča kara laikā 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā. Tas viņiem neizdodas arī tagad – karā pret Irānu. “Mēģinājumi salauzt ienaidnieka pretošanos, vēršoties pret tā civiliedzīvotājiem, reti bijuši veiksmīgi. Sakaut šādā veidā pretinieku nevar”- uzskata Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra militārais eksperts Sets Džounss. (Meduza)
Simtiem ukraiņu, kas evakuēti no Krievijas okupētās pilsētas Oleški, ir atgriezušies savā valstī. Bēgšana notika vispirms ar 15 autobusiem, no kuriem 11 brauca tālāk uz Ukrainu, bet 4 – uz Krieviju. Pēc tam ar lidmašīnu uz Gomeļu Baltkrievijā. Tālāk – uz Ukrainu vai Krieviju, kā katrs no bēgļiem vēlējās. Evakuācija no kara izpostītās pilsētas kļuva iespējama, pateicoties pamieram, kura noslēgšanu organizēja Trampa sieva Melānija un pāvests Leo. Oleški pašlaik atrodas frontes zonā. Tur vairs nebija ēdiena, zāļu un cilvēki cieta no bada.(Reuters) Kāds vīrietis medijiem stāstīja, ka pēdējā gada laikā esot ir zaudējis 20 kilogramus. Savukārt sieviete, kas tur savu suni rokās, stāsta, ka nācies pļaut zāli un vārīt nezāļu zupu, jo nav bijis ko ēst.
Interesanti, ka ES ārlietu komisāre Kaja Kallas publiski apsūdz Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu par meliem piektdienas G20 sanāksmē Atlantā, ASV.
„Apspriedām lielākās ģeopolitiskās krīzes, tostarp situāciju Ukrainā,“ – teica Kallas aģentūrai AFP un turpināja: „Protams, viņš (Lavrovs) izteica vairākus melus un nepatiesus apgalvojumus, kurus mēs varējām atspēkot.“ Amizanta izvērtās arī fotografēšanās tradicionālajai grupas fotogrāfijai. Saskaņā ar izdevuma „Politico“ informāciju, vairāki Eiropas ārlietu ministri esot atteikušies pozēt kopā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš arī piedalās sanāksmē. Rezultātā tika atrasts kompromiss – divi “ģimenes fotogrāfijas veidi” – viena ar Lavrovu un otra viena bez viņa. (Politico) Izskatās, ka kopā ar Krievijas ārlietu ministru, neviens nevēlējās nofotografēties.
Pirms pāris dienām ASV Ārlietu ministrija beidzot ir apstiprinājusi 500 „Patriot“ raķešu pārdošanu Ukrainai. (Reuters) Raķetes ukraiņiem netiek dāvinātas. Nē, par tām jau sen Trampam ir samaksāts. Pirkumu finansē Kanāda, Vācija, Norvēģija, kā arī ES aizdevums Ukrainai. (Bloomberg)
Ilustrācija: Dzīvojamā ēka Kijivā pēc Krievijas raķešu trieciena. 2026. gada 13. oktobris.
Jevgeņijs Maloletka / AP / Scanpix / LETA.
