Dore met ar logu. Savādie notikumi medību pilī.

2012. gada 16. jūlijs
Pils logs. 2012.16.07.

Pils logs. 2012.16.07.

Pirmais lidoja logs.

Izlauzies no rāmja, tas strauji lidoja uz gultas pusi un ar blīkšķi nokrita zemē. Uz grīdas. Blāāccccssss!!!

Baltās krāsas un koka šķēpeļu atlūzas kā krusas graudi sasprāga uz visām pusēm. Stikls nesaplīsa. Atlikušie logu rāmji satraukti virinājās līdzi savās dziedošajās eņģēs.

Pēc tam istabā ielauzās vējš. Apskrēja ap gultu, paraustīja lustru, pamētāja pa gaisu tilla aizkarus un iemeta man sejā smaržu no rožu dobes, kas novietojusies tepat zem pils lidojošajiem logiem.

Oj, tas nu gan! – es nodomāju, metoties meklēt kādu no pils darbiniekiem. Pilskunga istaba  bija mani pārsteigusi jau pirmajās 5 minūtēs.

  • Izkrita logs? – brīnījās pils amatpersona.
  • Yes, izkrita gan, – atbildēju lepni. Patiešām jutos pacilāta, ka mana istabā ”lido logi”, uz man izdodas netrāpīties viņiem ceļā.
  • Atkal tā Dore ņemas, – konstatēja pils ekskursiju vadītāja.
  • Kāda Dore?
  • Tā pati, kas te mēdz spokoties.
  • Es spokiem neticu!
  • Labi neticiet, bet atcerieties, ka viesi bieži (ap diviem naktī) pieprasa nomainīt istabas pilī pret istabām stallī. Tur viņa nerādās.
  • Kura viņa?
  • Nu Doroteja, taču.

Skatījos uz jauno sievieti un brīnījos par viņas pasakām. Izgudro, lai savaldzinātu tūristus.

Atslēgas žvadzinot, atgriezos pie istabas, kur mani jau gaidīja vīrietis ar rūpju rievu sejā. Atslēdzām istabas durvis un sākām stūķēt vidējo logu atpakaļ rāmi. Ārā virpuļoja vējš un pa dīķi airējās gulbis, balts kā guļamistabas logs. Mums izdevās iedabūt logu atpakaļ. Tālāk sekoja gari pātari par to, kā logi lietojami un par to, kā ”visādi neprot aizvērt logus” un ”nerespektē senas logu konstrukcijas”. Māju ar galvu.

Sekojošā ekskursija norisinājās, pārvietojoties galvenokārt vertikāli. Pa stāvām kāpnēm rāpāmies tornī. Ar šeit bija rosījusies Dore. Vai nu grūdusi lejup pa pakāpieniem, vai sargājusi kāpelētājus.

  • Kur tā Dore te gadījās? – neizturēju un pārjautāju.
  • Noslīka rauku tur, tajā dīķī, – ekskursiju vadītāja norādīja uz pils dīķi, kurā joprojām peldēja cēls putns.
  • Kad?
  • Kara laikā.
  • Kas viņa bija?
  • Bērnaukle.
  • Kāpēc noslīka?
  • Dēļ mīlestības.
  • Kas viņš bija? Tas liktenīgais?
  • Vācu karavīrs, – viņas balss skanēja kaut kur augšā, virs manis.
  • Vai tas karavīrs aizbrauca vai viņu pameta?
  • Aizbrauca.

Bijām uzrāpušies līdz pašai augšai. Skats bija iespaidīgs. Vēju nekur nemanīja, jo visi logi  bija iestikloti un ārā negāzās.

Pēc tam rāpāmies lejā. Kā alpinisti.

-Kā tā Dore spokojās? –

  • Visādi. Pamatā viņa rauj nost segu guļošajiem. Parasti sūdzas vīrieši. Sievietes viņa neaiztiek. Savādi, ka jums viņa meta ar logu
  • Ko tas nozīmē?

  • Nezinu.

Atgriezos savā istabā un paraudzījos visapkārt. Vēju nekur vairs nemanīju.

Palūkojos spogulī un teicu: ”Dore, paklau! Esi mierīga! Es tevi pacienāšu ar labu Chablis  no Domaine Bernard Defaix. Dore, tas ir labs vīns. Atstāšu Tev glāzē. Labi?

Atbildes nebija.

Vakarā spēlējām ārā kroketu, kāvāmies ar vēju, mati plīvoja kā karogs, bet es izcīnīju godpilno otro vietu. Uhhh!

Pievakare, atgriežoties istabā, uz galda gaidīja pils vīns un liliju pušķis. Smaržīgs.

🙂

Naktī Dore man lika mieru.

No rīta saule pamodināja.

Vīna glāze mirdzēja saules starā pustukša.

Viss bija mierīgi, ja neskaita vīra piezīmi par to, ka ”kāds naktī rāva man nost segu”.

Ak tad tomēr…

Dore, Dore!

Skatos ārā pa liktenīgo logu.

Vīnstīgas šūpo lapas un putnelis čiepst kā traks tepat rožu krūma vidū.

Atttā Doroteja!  Braucam prom, bet Tu paliec! Ņemies tālāk!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s