Turpinās ukraiņu armijas mācības Lielbritānijā. Četrās slepenās bāzēs. Uz turieni ukraiņi tiek nogādāti nepārtraukti. Aizbrauc izglītotie, atbrauc iesācēji. Kā karuselī, kas turpina griezties nepārtraukti. Pedagogi ir armijas speciālisti no Lielbritānijas, Kanādas, Nīderlandes, Dānijas, Zviedrijas un Somijas.
Piemēram, Matilda ir zviedru instruktore. Viņai 30 gadu un salīdzinoši liela pieredze kara jautājumos augstskolā. Jā, esot atšķirības kā ar ukraiņiem strādā briti un kā skandināvi. Taču pretrunu neesot. Viss kārtībā un mācības notiek. Tās norisinās angļu valodā, paralēli visu tulko ukrainiski. Viņas darba laiks šeit līdz 31.decembrim. Taču jau tagad gribas to pagarināt.
„Man ir ļoti svarīgi, lai skolnieki ir labi sagatavoti. Var redzēt kā viņi uzsūc zināšanas un pārmainās. Viņi apgūst pamatiemaņas frontes ikdienai un prasmei izdzīvot kritiskās situācijās“, – tā Matilda.
Ko dara brīvajā laikā?
Tāda esot maz un tad visi atpūšoties.
Nevienam nav uzvārda, netiek sniegtas ziņas par apmācības dalībniekiem, lai informācija nenonāk atpakaļ Ukrainā, īpaši okupētajās zonās. Vīrietis ar pseidonīmu „Amerikānis“ atzīstas, ka esot (pirms kara) dibinājis Ukrainā mazu uzņēmumu un viss bizness sācies lieliski. Tad karš pārvicis pāri svītru. „Ģimene bija panikā, kad teicu, ka iešu karā. Nebiju histērisks. Kurš tad karos, ja visi aizbēgsim? Tagad liekas, ka es varētu būt armijas cilvēks. Nākotnē. Es būšu labs kaujās un izturēšu“, – viņš konstatē strupi un novēršas.
„Ukraiņiem ir ļoti motivēti karavīri. Viņi mācās no mums un mēs mācāmies no viņiem. Jā, šīs ir mācības visiem un tas ir labi“, – konstatē zviedru armijas šefs Karls Engelbrektsons.
Pagājušajā nedēļā tika lemts, ka jāturpina ukraiņu kara izglītība dažādās ES valstīs. Tas notiks arī Polijā, Vācijā un Francijā. Paralēli Lielbritānijai.
Izglītot ukraiņu civilpersonas karam, lai pēc tam viņi ietu uzreiz kaujās, nav viegla lieta. Tas ir psiholoģiski smagi ne tikai tiem, kas mācās, gan arī skolotājiem.
Starp citu, bēgļi no ārzemēm periodiski cenšas atgriezties, lai gan Putina armija dara visu, lai dzīvi Ukrainā padarītu neiespējamu. Pašlaik izskatās, ka krievi ir sagatavojušies pamest šo zemi. Pirms aiziešanas vismaz mēģina sagraut visu, ko iespējams demolēt.
Irīna tikko atgriezās atpakaļ dzimtenē. 1/3 no elektroapgādes ir sabojāta. Katru dienu gaisa trauksme, raķetes un droni. Pat Čerņihivā (pie Baltkrievijas robežas) uzbrūk droni. Vairākas stundas dienā elektrības padeve tiek pārtraukta. Telefoni jāuzlādē tad kad strāva ir pieejama. Vieglāk esot izturēt privātmājā, jo to iespējams apkurināt. Grūtāk daudzdzīvokļu ēkās.
Krievu (irāņu) droni ir pašu nīstamāko objektu sarakstā. Shaheed 136 ir kā lidojošs mopēds. Rūc pa gaisu.To var nosūtīt uz konkrētu objektu, kur tas arī uzsprāgst. Motoram ir 50 z/sp., tas spēj panest līdz 40 kg sprāgstvielu, to vada ar GPS palīdzību. Mērķim jābūt stabilam, nekustīgam. Ja kāds to notriec pa ceļam (ar šāvienu), tad tas vienalga sprāgst saduroties ar zemi. Šie droni ir 2,5 m plati un 3,5 m gari.
Kā pret tiem cīnīties?
Pašlaik tiek gatavots ierocis, kas spēj „nojaukt dronā ieprogramēto maršrutu“. Notriecot tos pilsētas centrā, iepriekš jāsaprot kur tie nokritīs un eksplodēs.
Cerams, ka ukraiņi šo ieroci saņems iespējami ātri.