Beidzot pie mūsu debesīm atkal supernova. Eksploziju pamanīja tikai pirms dažām dienām! Ar teleskopu Lielā Lāča zvaigznājā to varēs novērot vēl vairākas nedēļas!

Pietiks arī ar labu tālskati, lai saskatītu gaismas piruetes.

Nova mirst spirāļgalaktikā Messier 101.

Procesu konstatēja 24. augustā, observatorijā Kalifornijā. Pētnieki to dēvē par ”balto punduri”. Tā ir parasta zvaigzne, kas sabrūkot, pārvēršas par salīdzinoši niecīgāku enerģētisku masu. Lai gan šobrīd SN2011fe ir 1,4x lielāka par mūsu sauli!

Tāpēc – respektēsim zvaigznes nāvi un neaizmirsīsim, ka tas ko tagad redzam – faktiski notika ļoti, ļoti, ļoti sen atpakaļ laikā.

Nova atrodas 21 miljonu gaismas gadu attālumā no mana datora un jūsu datoriem, šobrīd…

Tātad – tas , ko tagad redzam faktiski notika pirms… 21 miljonu gadiem.

Miocēna laikā.

Zvaigznei nepietiek kodoldegvielas un masa sasniegusi kritisko robežu.

Ar Eiropas ideju notiek tas pats.

Eiro liktenis karājas mata galā un var gadīties, ka Itālija izrādīsies liktenīgā valsts ”eiro novai”.

Grieķijas ”ņemšanās” ir nepatīkama, taču Itālijas ekonomika ir apjomīgāka un krīze var iesist pamatīgāk.

• Berluskoni ir jāsaņemas, –  otrdien klusi, gandrīz nedzirdami dimdināja zviedru Finanšu ministrs Anders Borgs. Saruna izvērtās skarbāka nekā varētu vēlēties. Berluskoni neslēpj, ka traucē savam finanšu ministram (Tremonti) ”ieviest kārtību” un sekas nebūs ilgi jāgaida. Obligāciju uzpirkšana no ECB puses vairs nedarbojas. Berluskoni nav gatavs paaugstināt PVN. Darbaspēka izmaksas ir pārāk augstas un produktivitātes līmenis – zems.

Itālija pašlaik ir situācijā, kad glābējiem būtu jāsteidzas uz Romu ar atvērtiem naudas maciņiem. Taču resursu nepietiek. Neizskatās, ka izdosies pieslēgt atkal Vācijas mākslīgo elpināšanu. Vai Itālijas kolapsa gadījumā Vācija pēkšņi izstāsies no eiro zonas un pametīs Vidusjūras dzīrotājus pie eiro kapa?

Nezin vai…

Itālijas valsts parāds bija nepieklājīgi liels, jau iestājoties valūtas ūnijā. Tagad krīze padziļinājusies.

Jean Monnet (1888. – 1979.) piecdesmitajos gados nāca klajā ar ideju par Eiropas savienoto valstu izveidošanu. Toreiz viņš izveidoja birokrātisku modeli, lai cīnītos pret ”Eiropas iekšējiem kariem”. Tagad savienība prasa nākamo soli. Vai pārvērst esošo valūtas ūniju par vienotu finanspolitisko sistēmu, jeb …tomēr palikt katram pašam savās robežās?

Kurš to izlems?

Pilsoņi vai politiķi?

The Economist uzskata, ka nedz eiro, nedz ES neizdzīvos, ja netiks ņemtas vērā eiropiešu domas.

Diemžēl Eiropas Savienībai ir slikts PR.

Varbūt problēma ir idejiskā tēva – Jean Monnet  pieejā – mehānismā, kas paredz esošo sadarbību valstu starpā. Stūrēšana no augšas savu laiku ir nokalpojusi. Līderu un vadoņu ideja sen uzsprāgusi kā kārtēja nova, kas pārvēršas pundurliesmās.

Politiskā elite, kas saņem gigantiskas algas Briselē vairs netiek galā ar jaunā laika prasībām.

Ja Brisele pati nesāks attīrīties un rekonstruēties, tad klāt būs populisti un debates nonāks aklajā ielā.

Diemžēl.

Protams, ka mazajām Eiropas demokrātijām ir vajadzība turēties kopā, lai atrisinātu kopīgas problēmas. Taču ciešākai sadarbībai recepšu nav.

Loģisku, saprātīgu un tālejošu recepšu nav.

Monē atrada modeli kā strauji apvienot Eiropu un stūrēt to no augšas līdz zināmai robežai.  To var turpināt, taču… ar daudz lielāku demokrātijas klātesamību nekā tas novērojams līdz šim.

Citādi var piemeklēt Elfsbijas lāča liktenis. Tur dzīvo lācis, kas dzenā vietējā ciema kaķus. Tikko viņš atkal dzinies pakaļ kādam ciema runcim un skrienot ietriecies Annas tantes virtuves loga stiklos. Sagriezies… un aizbēdzis atpakaļ mežā.  Lāča asinis sapilējušas uz taciņas un vietējie nezina ko iesākt ar kaismīgo viesi.

Būšot jāiemidzina un jāaizved projām.

Patālu.

Kas zina, varbūt atčāpos atpakaļ? ”Sunīšu spēlēšana” ar kaķiem būs lācim iepatikusies. Viņš atgriezīsies.

Nošaut?

Nav lāča, nav problēmas?

Ko darīt ar Berluskoni?

Ko darīt ar eiro nākotni? Latvijā?

Vai mēs sagaidīsim brīdi, kad Eiropas stūrētāji piepildīs esošo vadības mehānismu ar krietnu demokrātijas devu?