Vakar Maskavai uzbrukuši vismaz 25 droni, kurus krievu pretgaisa aizsardzība esot notriekusi. Tomēr tur ir bojāta naftas pārstrādes rūpnīca. Sociālajos tīklos tiek izplatīti video, kuros redzams kā droni ietriecas ēkās Maskavā un tur eksplodē. Ukraina nav komentējusi notikušo.(SvD)

Lielbritānija plāno piegādāt Ukrainai bagātinātu urānu, kas paredzēts valsts atomelektrostacijai. Vienlaikus gatavojot jaunas sankcijas pret Krieviju. Briti noteiks jaunas sankcijas pret Krievijas “ēnu floti” un kuģiem, kas pārvadā Krievijas sašķidrināto gāzi. (Politico) Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojumā norādījis, ka valsts “darīs daudz”, lai palīdzētu Ukrainai nākamajā ziemā. (TT)

Zelenskis, Francijā notiekošajā G7 samitā, lūdzis tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Diemžēl, Putins “nebija gatavs” tikties un sākt sarunas. (Reuters) Zelenskis esot norādījis, ka šī būtu laba iespēja izrunāties, jo apspriedē piedalās gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan arī Eiropas pārstāvji.(SvD) Iespējams, ka Putins baidās ceļot apcietināšanas riska dēļ.

Pirmdienas vakarā Ukraina un Moldova sāka oficiālas sarunas par līdzdalību ES, ziņo TT. Ungārija ilgstoši bija “uzlikusi veto šim jautājumam”, taču kopš Orbāns zaudēja varu valstī, šis jautājums ir atrisinājies.  

Putinam arvien grūtāk savervēt cilvēkus militārajam dienestam. Drīzumā viņš varētu būt spiests izvēlēties – karš Ukrainā vai tautas atbalsts. Jo caurmēra krievs karot Ukrainā it kā neesot gatavs. Nav izslēgts, ka pēc dažiem mēnešiem krieviem sāksies piespiedu mobilizācija karam. Pēdējo reizi Krievija veica daļēju mobilizāciju 2022. gada rudenī. Toreiz simtiem tūkstoši vīriešu pameta valsti. Šis pasākums bija ļoti nepopulārs, tomēr  panāca 300 000 jaunu karavīru piesaisti. Kopš tā laika krievu armija ir vilinājusi jaunus karotājus uz Ukrainas fronti ar augstām algām un lielām prēmijām.

Līdz šim Putins izmantoja trūcīgus karotājus no nabadzīgākiem valsts reģioniem. Nacionālās minoritātes. Tagad cenšas vervēt migrantus un viesstrādniekus. Taču izskatās, ka galā netiek. Karotāju viņam trūkst.

Konkrētu ziņu par krievu bojā gājušajiem šajā karā nav. Taču, saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienesta GCHQ datiem, vairāk nekā četru gadu ilgajā karā gājuši bojā gandrīz pusmiljons krievu. Lai kompensētu zaudējumus, Krievijai katru mēnesi jārekrūtē ap 30 000 jaunu karavīru. Pagaidām Putinam tas neizdodas. 

Attīstītās ukraiņu dronu tehnoloģijas iznicina vairāk iekarotāju, nekā Putins bija paredzējis. Pašlaik krievi ir Kostantinivkā un jau ļoti ilgi, lēnām to ielenc. Tad paliks tikai Slovjanska un Kramatorska, lai pievāktu visu Dobasu. Šim Putina plānam vajag daudz vairāk cilvēku, kurus upurēt. Tas nozīme, ka līdz rudenim Putins būs spiests veikt daļēju mobilizāciju. Sāks tvarstīt krievus arī lielajās pilsētās. CNN analītiķi arī uzskata, ka Putins, visticamāk, būs spiests veikt nepopulārus pasākumus līdz gada beigām. 

Vienlaikus  uzkrītoši manāma kara ietekme uz Krievijas ekonomiku. Tā brūk kopā, jo trūkst cilvēku civilajiem darbiem.

Arī ukraiņiem trūkst cilvēku frontei. Valdība pašlaik apsver iespēju palielināt algas un slēgt jauna veida (termiņa) līgumus, lai saglabātu karavīru skaitu.

Ja Putins sāks spiest krievus karot un sāks masveida mobilizāciju, tad nav izslēgts, ka tautas pretošanās šim karam pieaugs. Tā kā tas bija Padomju Savienībā Afganistānas kara laikā. 

Vai šis apstāklis var pārtraukt karu? Iespējams. 

Ilustrācija: Kijiva krievu uzbrukuma laikā. 2026. gada 15. jūnijs. Alina Smutko / Reuters / Scanpix / LETA