Krievu uzbrukums klosterim, kas ir viena no nozīmīgākajām vietām Ukrainā un vienlaikus Austrumu pareizticīgo baznīcas kultūras simbols, ir kārtējais Kremļa noziegums. Tajā atrodas relikvijas, kas pareizticīgo videi ir nozīmīgas un svarīgas. (Kyiv Independent) Šī ir jau otrā reize, kad Krievija  uzbrūk apzināti tieši šim mērķim. Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolīts Epifanijs raksturo šo Krievijas uzbrukumu kā “vēl vienu noziegumu pret cilvēci, pret vēsturi, pret kristietību”. Katedrālei nodarīto postījumu apmērs pagaidām vēl pilnībā nav apzināts.

Vienlaikus krievi nakts uzbrukumā sagrāva arī  vairākas augstceltnes Kijivā, četrus kijiviešus nogalinot un 23 ievainojot. Cietušo skaitā ir arī kāds bērns un grūtniece. Pārtraukta elektrības padeve. Tiek ziņots, ka 140 000 mājsaimniecību Ukrainā pašlaik atkal ir bez elektrības.

Naktī krievi bombardēja arī Harkivu. Tur nogalināti pieci glābšanas dienesta darbinieki, bet pieci pilsētnieki ievainoti. (TT)

Vienlaikus ukraiņi turpina uzbrukt krievu naftas un rūpniecības objektiem. Piemēram, Tulā (Krievijā). Tur nogalināti trīs cilvēki un ievainoti arī trīs. 

Vakar Kremlis publiski noliedza, ka krievi būtu uzbrukuši pareizticīgo katedrālei Kijivā. Bez pierādījumiem apgalvojot, ka postu izraisījuši ukraiņi paši. (Reuters)

Gigantiski triecieni pa ukraiņu civilajiem, uzbrukumi pa ierobežotām frontes līnijām un papildu palīdzība no Ķīnas ir trīs faktori, kas pēc krievu domām  mainīšot kara gaitu. Pagaidām nekas neliecina, ka šie plāni Kremlim izdosies. Līdz maija beigām Krievijas spēki kontrolēja nedaudz vairāk par 118 000 kvadrātkilometriem Ukrainas teritorijas. Tātad piekto daļu no valsts teritorijas. Saskaņā ar Vašingtonā bāzētās domnīcas ISW analīzi, neko vairāk krievi nav iekarojuši. Šie seši mēneši (kas Krievijai ir izmaksājuši desmitiem tūkstošu karavīru dzīvību un miljardus militāro izdevumu) nesuši tikai zaudējumus Kremlim un pašam Putinam. Vai kāds viņam to skaidri ir pateicis? Tas nav zināms. Iespējams, līdēji viņa svītā turpina apgalvot pretējo un piegādā Kremļa vadonim tikai “pozitīvas ziņas”. 

Martā, kad Ukraina jau atguva atpakaļ vairāk teritorijas, karš sāka pagriezties ukraiņiem par labu. Pirms tam Krievija bija ieņēmusi ukraiņu zemi 26 mēnešus pēc kārtas (ISW), taču pavasarī šis process apstājās.

Tagad Ukrainai ir pozitīvi rādītāji jau trīs mēnešus pēc kārtas. Bez tam tālās un vidējās darbības rādiusa dronu uzbrukumi Krievijas teritorijā ietekmē gan Krievijas ekonomiku, gan tās spēju papildināt krājumus frontē. Krievija zaudē vairākos virzienos. Izskatās, ka Zelenskis mēģinās izmatot šo situāciju miera sarunām. 

Diemžēl pagaidām nekas neliecina, ka Putins grasītos atteikties no savām ambīcijām Ukrainā. Viņi spītīgi apliek pie sava un bombardē tālāk. Neraugoties uz reālo situāciju: krievu sakāvēm frontē un Krievijas ekonomikas haosa pazīmēm. 

Ukraiņu sistemātiskie uzbrukumi naftas ieguves objektiem iznīcināja Kremļa iespēju gūt lielu peļņu brīdī, kad nafta maksāja visvairāk. (Hormuza šauruma krīzes laikā) Ja Rietumvalstis turpinās pirkt naftu un gāzi no krieviem, tad Putinam atkal būs nauda karošanai.

Kādas ir Trampa attiecības ar Putinu pašlaik? Domāju, ka tādas pašas kā vienmēr – pielienošas un apbrīnas pilnas. Diemžēl. Nepatīkami, ka ķīnieši turpina atbalstīt krievus šajā karā. Bez Ķīnas atbalsta šis karš jau sen būtu beidzies. Sji ir ieinteresēts nokausēt gan Krieviju gan Eiropu. Viņam patīk, ka konkurenti pazūd un ķīniešu komunistu partija ar savu plānveida ekonomiku var iegūt sev jaunus medību laukus. 

Ķīniešu preces maksā ļoti lēti un pat mēs esam gatavi tās pirkt. Lai gan tās pērkot, mēs palīdzam Putinam karot tālāk Ukrainā. 

Izskatās, ka galvenā svira pagaidām ir nevis kaujas frontē, bet krievu naftas rūpniecības sagraušana. Ja ukraiņiem šis spiediens izdosies, tad Putinu šādi varēs “piespiest pie sienas”. Šahed dronu ražošana pagaidām ļauj veikt brutālus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, radot spiedienu uz pretgaisa aizsardzības sistēmu. 

Pašlaik Krievija cenšas ar saviem droniem un raķetēm “pārsātināt” Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu. Ja uzbrūk pārāk daudz dronu un raķešu, tad ukraiņu aizsardzība ar tiem netiek galā. Savukārt, ukraiņi pārņēmuši iniciatīvu frontē. Viņi sāk cīnīties ar Krievijas karavīriem 50 kilometru attālumā no frontes līnijas.  Strādājot ar dažāda veida droniem, kas uzbrūk krievu vienībām neparasti veiksmīgi.  

Kremlis mēģina atdarināt Ukrainas dronu stratēģiju un tāpēc ražo lielu daudzumu optisko šķiedru dronu. Šo visu krieviem nodrošina ķīnieši, jo galvenās Krievijas dronu sastāvdaļas tiek ražotas tieši Ķīnā. Tas nozīmē, ka Pekina pašlaik vada un uzrauga šo “tehnoloģisko sacensību” starp krieviem un ukraiņiem. Mēģinot nodrošināt Kremlim jaunas priekšrocības Ukrainas frontē.

Ilustrācija: Kijivas Pečeru lavra (jeb Kijevas alu klosteris) ir viens no nozīmīgākajiem pareizticīgo klosteru kompleksiem pasaulē un Ukrainas garīgais centrs. Tas dibināts 1051. gadā, iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir slavens ar savām pazemes alu katakombām, kurās apglabāti mūki un svētie. Efrems Lukatskis / AP / Scanpix /