Tikko atgriezos no pavasara uvertīras. 

Mūsu ugunskurs šoreiz tika rīkots vietējo Stiklinges aktīvistu režijā.

Krāvums bija sarūpēts pašā jūrmalā un organizētāji vispirms izdalīja kaimiņiem populāru dziesmu vārdus, lai klātesošie varētu dziedat līdzi vietējam korim.

Bērni kāvās ar pērnajām smilgām, vecāki ierāva līdzpaņemtos dzērienus un saule lēnām laidās lejup.

Visbeidzot plkst. 20.55 tika iedegtas lāpas un ar parasto, svinīgo rituālu, kaimiņi aizdedzināja pavasara ugunskuru.

Tas liesmoja patiešām vareni.

Nez kāpēc pārņēma Līgo svētku sajūta. 

Smeldzīga un smaržīga.

Vēsums zagās klāt zibenīgi, nebiju uzvilkusi dūnu jaku un cimdus.

Apkārtējie bija apģērbušies daudz siltāk.

Oj,oj. Nosalu.

Pa ceļam uz mājām nācās iet pretī svinētāju straumei, kas tikai tagad plūda uz jūrmalu, lai pulcētos ap ugunskuru. Saklausīju holandiešu, vācu, angļu un franču valodas.

Eiropas pavasaris ir sācies!