2012. gada 20. aprīlī
Kamēr Latvijā sabiedriskā radio un TV vadītāji un kontrolētāji domā par sabiedriskā TV un radio finansēšanu uz abonentu maksu pamata *, Zviedrijas Riksdāgs gatavojas ar šī gada septembri debatēt par šīs senās tradīcijas likvidēšanu – atteikšanos no radio un TV abonēšanas maksas, ko te sauc par radio un TV licenci, kas kopš 1924. gada finansēja valsts radio un vēlāk sabiedrisko TV un radio. Pašlaik šīs licences maksa gadā ir 2076 kronas (apmēram 159 lati) no katras mājsaimniecības/uzņēmuma, kurā ir TV uztvērējs.
Ar abonentu maksas iekasēšanu Zviedrijā nodarbojas speciāls valsts uzņēmums Radiotjänst, kas katrai mājsaimniecībai, kas nav brīvprātīgi pieteikusi TV aparātu esamību, sūta katru gadu aicinājumu to pieteikt. Regulāri Zviedrijas pilsētas un ciemus apbraukā arī ar speciālām peilēšanas iekārtām, kas uzrāda dzīvokļus un mājas, kurās darbojas TV uztvērējs.
No savas pieredzes zinu kaimiņos zviedru jauniešus, kas vakaros drēbju skapjos slēpa savus televizorus, kad pie durvīm vakarā klauvēja TV kontrolētāji, baidoties, ka viņi ienāks mājā neaicināti.
Tagad šī komiskā situācija tiks likvidēta, jo to spiež darīt apstāklis, ka aizvien vairāk sabiedriskā TV un radio programmas tiek patērētas, izmantojot datorus un apmēram pusmiljons zviedru mājsaimniecību tā arī nav izdevies piespiest maksāt šo abonentu maksu. Tie, kas maksā, negrib vairs maksāt par šo pusmiljonu, kas skatās TV uz viņu rēķina. Turklāt abonentu maksas iekasēšana ar miljoniem inkasācijas vēstuļu katru gadu ir pārāk dārgs process.
Pie varas esošie zviedru moderāti (labējā spārna partija) sabiedriskā radio un TV abonentu maksu grib aizstāt ar TV un radio nodokli, no kā nevarēs izvairīties un to maksās visi. Un tas tiks iekasēts tāpat kā nodokļos iekasē pilsoņu apbedīšanas nodokli. Apbedīšanas nodoklis sedz visu pilsoņu apbedīšanas izdevumus un tas ir apmēram 0,19 – 0,22 % atkarībā no pašvaldības un to maksā visi, kas maksā ienākuma nodokli.
Tauta ar sajūsmu uzņem šo likumdevēju iniciatīvu ar tādiem komentāriem kā
- „beidzot pazudīs viens sociālisma svarīgs instruments!”,
- „sabiedriskie mediji ir jāfinansē tāpat kā tiek finansētas valsts bibliotēkas, no nodokļiem”,
- „sen jau neskatos TV televizorā, bet gan datorā”,
- „tā sabiedriskie Tv un radio tiks pie lielākas naudas un varbūt mums būs labāki raidījumi”,
- „kāpēc mums uzturēt šo liekēžu kontrolētāju armiju un inkasācijas firmas”?
Ja likums tiks pieņemts, tad TV un radio abonentu maksa Zviedrijā pazudīs 2014. gadā un to aizstās TV un radio nodoklis, kas tiks valsts kasē speciāli norobežots savā kontā tikai sabiedriskā TV un radio vajadzībām. Citām vajadzībām to valsts nevarēs izmantot, tādā veidā pasargājot sabiedriskos medijus no politiķu spiediena.
Pretēji Latvijas praksei, zviedri ikvienu reformu mediju jomā ievada vispirms pasūtot apjomīgu pētījumu analītiķiem. Nevis sekojot politiķu ieteikumiem vai organizējot “padomes” ( kā tas pieņemts Latvijā).
Apmēram gadu šo problēmu šeit pētīja speciālisti (kā turpmāk finansēt sabiedriskos medijus Zviedrijā) un tagad ekspertu analīzes rezultātus apspriež visas parlamenta partijas. Pagaidām pētījuma secinājumus atbalsta visas Zviedrijas Riksdāga partijas, izņemot kreisos komunistus.
Līdzīgs pētījums pirms vairākiem gadiem tika veikts par to pašu – tagad Latvijā populāro jautājumu – vai būtu nepieciešams apvienot sabiedriskos medijus: radio un televīziju. Eksperti pētīja mediju attīstību dažādās valstīs (ar dažādiem modeļiem) un nonāca pie slēdziena, ka sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas apvienošana runā pretī sabiedrības interesēm un vajadzībām. Politiķi, kas iepazinās ar pētījuma rezultātu izlēma atstāt radio un TV kā atsevišķas institūcijas.
Latvijā rīkojas pretēji, izlemjot mediju attīstības jautājumus – politiski.
——————————————————
*Vai jāmaina sabiedriskā medija finansēšanas kārtība? Vai esat par abonentmaksas ieviešanu?
Jā, pakāpeniski samazinot valsts budžeta daļas īpatsvaru, jāievieš abonentmaksas, vienlaikus izveidojot fondu ziedojumu piesaistei. Apsverama sabiedriskā medija aiziešana no reklāmas tirgus, ja vienlaikus tiek nodrošināta sabiedriskā medija finansiālā patstāvība un stabilitāte. ( No intervijas ar NEPLP locekļa kandidātu Aināru Dimantu, žurnālā Ir)
Vismaz jauna sabiedriskā medija koncepcijā nekas nav minēts par abonentmaksu ieviešanu,bet līdzīgī kā Somijā, un, iespējams, arī Zviedrijā ieviest mediju nodokli. Vienīgais to nebūs iespējams izdarīt un pamatot, ja vien sabiedriskā medija kvalitāte neuzlabosies.
Taču LR un LTV pie mums apvienos “tāpēc, ka tā vajag uz viss”. Nožēlojami.
Es personīgi televizoru skatos labi ja pāris reizes gadā. Ja tā kādreiz būs normāli pieejama internetā, arī tad neskatīšos daudz biežāk. Tas ir neērti un man tam nav laika. Abonentmaksa vai nodoklis attiecībā pret mani ir izspiešana. Ja tas jaunais medijs varētu piedāvāt aktuālākos dienas jaunumus internetā teksta formātā, tad gan man būtisku iebildumu nebūtu. Bet tā vien rādās, ka būs jāturpina dzīvot un sadzīvot ar dažādām aktuālāko ziņu privāto masu mediju interpretācijām.
Mūsu mediji netiek laikam līdzi.Žēl.
Abonentmaksas ieviešana nebūtu īsti gudra doma, jo cilvēkiem ir jābūt iespējai dzirdēt piemēram ziņojumus par ārkārtas stāvokli valstī.
Savukārt nodokļa ieviešana ir vēl viens slogs cilvēkiem, arī tiem, kas neskatās un neklausās konkrēto kanālu..
Neesmu pētījis, bet vai tad šobrīd LTV un LR nav valsts atbalstīti? Ja ir, tad faktiski mēs jau šobrīd maksājam par šiem medijiem un papildus nodokļa ieviešana būtu plēšana dubultā.
Pašaik sabiedriskos TV un radio finansē no valsts budzēta. Tas padara šos medijus atkarīgus no valdības labvēlības, t.i., tie baidās būt pārāk kritiski pret varu, jo tad var iegūt samazinātu finansējumu.
Ja mēs maksāsim speciālu šiem medijiem paredzētu nodokli,tad tas aizies tikai Tv un radio vajadzībām un valdība mazāk spēs ar naudu raustīt Tv un radio sviras.