Pašvaldības vadītājs šādi cer palielināt sava reģiona iedzīvotāju skaitu.
– Man šķiet, ka Sorselei tas būs liels ieguvums. Par mūsu iniciatīvu Krievijā jau zina daudzi. Par to tikko informēja arī Krievijas televīzija Maskavā. Tagad nāk pieteikumi straumēm! – medijiem lepojās pašvaldības vadītājs Jorans Vīkštroms.
Ziemeļzviedrijas reģionos strauji sarūk iedzīvotāju skaits.
Nākas slēgt skolas un veikalus, bankas, dzīvojamās mājas un vilcienu līnijas.
Daļa iedzīvotāju (īpaši sievietes un jaunieši) nevēlas palikt uz dzīvi valsts tālajos, polārajos apgabalos.
Viens no iemesliem ir tumsa (polārā nakts) ar kuru jārēķinās samērā ilgi.
Citi iemesli ir izklaides un darba vietu iztrūkums šajos reģionos (salīdzinoši ar valsts centrālo daļu un Dienvidzviedriju).
Līdz šim ziemeļu pašvaldības mēģināja piesaistīt šiem reģioniem krievu sievietes (ar mērķi palielināt iedzīvotāju skaitu) taču šis ”imports” nekļuva par veiksmīgu pasākumu.
Tagad ziemeļzviedri importēs krievu iedzīvotājus ar visām ģimenēm.
Līdz šim pašvaldība Sorselē jau saņēmusi ap 900 iesniegumu no krievu ģimenēm, kas gatavas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Zviedrijas ziemeļos.
Vairums no iesniegumiem esot ” labi formulēti” un pretendenti esot ”ar labu izglītību – ārsti, veterinārārsti, skolotāji un inženieri” – uzsver Jorans Vīkštroms.
Krievu pievilināšanas projekts pašvaldībai izmaksās ap pusmiljonu latu un šī nauda sākumā tiks investēta zviedru valodas kursos. Valodu (nākamajiem imigrantiem) vispirms mācīs uz vietas Krievijā.
Pašvaldības vadītājs cer šim projektam piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Viņam esot tukši dzīvokļi, kurus piedāvāt krievu ieceļotājiem.
Darba neesot.
Taču viņš ir optimistisks.
Pārējās Ziemeļzviedrijas pašvaldības rūpīgi seko notikumu attīstībai Sorselē.
Ja viss norisināsies sekmīgi, tad arī Molo, Stūrumana, Vilhelmīna, Dorotea, Osele, Noršjo un Luksele rīkosies līdzīgi.
Vienīgā problēma, kuru Sorseles pašvaldība vadītājs nav paredzējis – viņš nevarēs krievu cilvēkus ar varu piestiprināt savam nepopulārajam ziemeļu reģionam.
Var gadīties, ka jaunie imigranti (pēc zināma laika) pārcelsies uz valsts vidieni un projekts ar to būs izgāzies.
Taču var gadīties, ka polāro rajonu iedzīvotāju imports būs veiksmes stāsts.
To rādīs laiks.
Esmu dienējis armijā 2 gadus Murmanskā. Zinu kas ir ziemeļi aiz polāra loka. Nemaz tik slikti nav. Ja ir sociālas garantijas, iespējas 2 reizes gadā aizceļot uz siltam zemēm, tad dzīvot var.