Padomi grieķiem. Grēkāzi meklējot mēs esam apmaldījušies trijās priedēs.

2011. gada 6. novembrī

Zviedrijas Ārlietu ministrs Karls Bildts pieder aktīvāko Twittera lietotāju grupai. Līdz šim viņš mēdza vairāk atskaitīties par notiekošo, taču ar vakardienu sācis pievērsties arī padomu došanai. Šoreiz runa ir par Grieķijas krīzi.

Pēc Bildta domām, grieķiem jāpanāk 40% nodokļu nemaksātāju ”notveršana” un ar to būs panākta visa 2011. gada Grieķijas valsts budžetam nepieciešamā summa.

Vienkārši. Vai ne?

”Ar to vajadzētu sākt” – uzskata Bildts, norādot, ka Grieķijai esot vajadzīga valdība, kurai piemīt ” vajadzīgā izlēmība”, kas palīdzēs tikt galā ar ”grūtajiem laikiem”.

Šovakar krīt Papandreu valdība, būs jauns varas veidojums. Jaunas slotas pieprasa paši grieķi un niknās ārvalstis. Visi viņus strostē.

Pamācības grieķiem tagad ir gatavs piedāvāt ikviens.

Īpaši pašlaik, kad posts ir tik liels un naudas maciņi grieķu valstij tik tukši.

Visi zina, cik ”grieķi kā tauta ir slinki”, cik nemākulīga ir viņu spēja ”savest kārtībā finanses” un cik neglīta ir grieķu” gribēšana dzīvot uz citu rēķina”.

Pļaukas viņi saņem arī no Latvijas.

Ironisku piezīmju un karikatūru veidā.

Zviedri arī nepalaiž garām iespēju rādīt uz grieķiem ar pirkstu.

Finanšu ministrs Anderšs Borgs neskaitāmas reizes ir norādījis ”kā vajag” dzīvot un strādāt un, ja visas ES dalībvalstis turētu kārtībā savas finanses tā kā Zviedrija, tad, nevienam nebūtu nekādu problēmu.

Vai tā ir?

Vai šiem mājieniem ir loģisks pamats?

Protams, ka nav.

Strostētāji paši pirms 20 gadiem tupēja finanšu krīzē līdz kaklam un, piemēram, Zviedrija pa mata tiesu izspruka no SVF parādu verdzības. Toreiz Zviedrijas ekonomika ”gāja atpakaļgaitā” trīs gadus pēc kārtas, valsts parāds pieauga no 40% līdz 80% (no nacionālā kopprodukta) un bezdarbs no 1,5 % palēcās līdz 9%.

Nedomāju, ka šodien kāds būtu gatavs izskaidrot 90. gadu krīzi Zviedrijā ar nolaidību, ”zviedru laiskumu” vai nekompetentu valdību.

Toreizējā Finanšu ministre Anna Vible bija pedantisks cilvēks, taču neko nespēja panākt, noraugoties kā sprāga nekustāmo īpašumu burbulis, kā ”gāzās bankas” cita aiz citas (līdzīgi domino kauliņu efektam). Vienā rāvienā, cits citu pastiprināja virkne nelāgu efektu (pārkaršana, superdevalvacija utt.).

Apstākļu sakritība?

Protams.

Krīzes priekšvēstneši bija redzami vismaz desmit gadus pirms dramatiskajiem notikumiem, taču atbildīgās amatpersonas bija vai nu aklas vai ”neņēma par pilnu” gaidamos draudus.

Tā bija 90. gadu Zviedrijā, tā to varēja novērot arī pašreizējās krīzes sākuma posmā, kuru Kalvītis nosauca par ”treknajiem gadiem”.

Krīzes zemestrīces pirmos grūdienus mūsu premjerministrs saprata kā pārticības Leiputrijas priekškambari.

🙂

Pēc kaujas tagad visi ir gudri.

Lai gan šodienas secinājumi absurdismā neatpaliek no Kalvīša leģendārajām sentencēm.

Piemēram, tagad tiek lēsts, ka vainīga esot bijusi pārāk apjomīgā Eiropas Savienības robežu paplašināšana (austrumu bloka valstu iekļaušana ūnijas sastāvā).

Piektdien šo viedokli piedāvāja ” Financial Times”.

!

Vēlētos oponēt šai nostādnei, jo Polijai, Igaunijai un Slovēnijai nav tik pamatīgi problēmu kamoli kā vecajie ūnijas locekļi – Spānija un Itālija.

Krīzes epicentrs pašlaik ir vecajās valstīs, nevis Austrumeiropā.

Protams, ka korumpētība ir būtisks krīzes izraisītājs, tāpat kā eiro sistēmas ”jēlums”, taču nebūtu pareizi norādīt ar pirkstu uz vienu konkrētu nāciju un vainot to visos grēkos.

Izbeigsim meklēt grēkāžus.

Grieķi nav mazais cinītis.

Lavīnas izraisītāji faktiski atrodas ASV un Āzijā. Akmeņi sāka ripot no turienes un mēs nepaguvām laikus noreaģēt, pieredzes trūkuma dēļ.

Zviedriem nav pamata lepoties ar savu 90. gadu pieredzi šodienas krīzes situācijā, jo šobrīd valsts ekonomika ir stabila nevis vietējo politiķu un ekspertu vieduma dēļ, bet gan tāpēc, ka zviedru bankas nav eksponējušās Dienvideiropas valstu virzienā, bet gan Baltijas tirgū, kas tām nesagādāja to krahu no kura zviedri bija tik briesmīgi nobijušies.

Baltija valstis noasiņoja, bet …lielā mērā… atdeva parādus.

Zviedrija izspruka sveikā cauri.

Tikmēr vācu un franču bankas varējā rūpīgāk uzraudzīt savus aizdevumus, Federal Reserve – nodrošināt augstākus aizdevumu procentus.

Eiropas Savienībai vajadzēja rūpīgāk uzraudzīt kā valstis seko noteikumiem un nepieņemt Grieķiju eiro ūnijā.

Eiro birokrāti bija vairāk norūpējušies par savām algām nevis par Eiropas valstu finanšu veselību.

Tagad mēs meklējam grēkāžus un vienkāršojam to atrašanu.

Paradoksāli, ka atbildīgie birokrāti un regulētāji atkal izspruks sveikā cauri un pastāv risks, ka tieši viņi (kas atļāva lavīnai uzsākt savu graujošo kustību tik masīvi kā tas notiek patlaban, laikā to neapturot) tagad metīsies pretējā galējībā.

Vadošie birokrāti uzliks Grieķijai nepanesamus iemauktus uz izgāzīs no vannas (kopā ar ūdeni) arī pašu bērnu.

Tā var notikt.

Sekojošo graujošo apstākļu vietā mēs rādam ar pirkstu uz cietušo.

Padarām upuri par noziedznieku.

Grieķu drāma var pārvērsties Eiropas drāmā.

Pēc 60 gariem un grūtiem Eiropas apvienošanas gadiem, ūnija tagad.. var sašķelties gabalos. Sasprāgt kā klucis.

Var gadīties, ka supernamus Briselē un Strasbūrā nāksies slēgt.

Atslēgu nolauzīs, pazaudēs un tādas Eiro ūnijas vairs nebūs.

Eiropas birokrātu vietā mus piedāvās pašmāju gudros.

Atgriezīsimies vecajās robežās?

Atjaunosim robežas, valūtas un eksplozīvo nacionālismu.

Vai būsim laimīgāki katrs savos ierakumos?

Šaubos gan.

Laiku nevar pagriezt atpakaļ.

Vai attīstību var?

2 thoughts on “Padomi grieķiem. Grēkāzi meklējot mēs esam apmaldījušies trijās priedēs.

  1. Man ir radies iespaids, ka Grieķija tika bezatbildīgi
    ievilināta ES. Dažām valstīm tas tobrīd bija
    izdevīgi. Pati Grieķija tam nebija gatava. Būtu
    absurds cerēt, ka tā jebkad spēs konkurēt ar
    citām ES valstīm. Runa nav par slinkumu u. tml.
    Grieķijai ir sava specifka.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s