2011. gada 8. maijā
Varoņu vārdi dzīvo mūžīgi. Atmiņā un piemiņā.
”Džeronimo mums ir svētais jeb ikona, kuru mēs pielūdzam joprojām, jo viņš cīnījās par mūsu dzimtenes brīvību!” – medijiem uzsver Jeff Houser, Fort Sill Apache Tribe priekšsēdētājs.
Pirms dažām dienām apaču līderis uzrakstījis protesta vēstuli Baltajam Namam Vašingtonā. Tajā bija pausts protests pret indiāņu varoņa vārda izmantojumu arābu terorista apzīmējumam.
Apači tagad pieprasa atvainošanos no Vašingtonas. Pagaidām no Obamas šāds žests nav saņemts un indiāņi turpina gaidīt.
Protestam palēnām pievienojas arī pārējie ASV indiāņu vadītāji. To skaitā Džeronimo pēctecis Harlyn Geronimo, ir arī kara veterāns un jūtas pazemots par sava senča ”vārda zaimošanu”.
Džeronimo (1829 -1909) kā apaču līderis vadīja kaujas pret meksikāņu un amerikāņu okupantiem. Paradoksāli, ka ASV drošībnieki izvēlējušies tieši šī brīvības cīnītāja vārdu kā ”kodu” Osamas bin Laidena apzīmēšanai.
Džeronimo bija pēdējais no Ziemeļamerikas indiāņu vadoņiem, kas 25 gadus cīnījās pret balto iekarotāju pārspēku un gāja bojā ar zaudējumu. Ienācējiem palika zeme, indiāņiem – rezervāts. “Iežogota” zona. Brīvdabas cietums.
Savādi bet reizēm man liekas, ka mūsu Latviju arī gaida rezervata liktenis. Esošās brīvvalsts valdības to novedīs īdz provinces standartam un pēc tam mūs iežogos un …citi nāks uz mums apskatīties.
Taču atgriezīsimies pie indiāņiem. Cerībā, ka ar mums tā nenotiks.
Nosaukt viņa vārdā pasaules agresīvāko teroristu ir apvainojums apačiem.
Tas ir rasisms.
Nepārprotams pazemojums.
Protams, ka rasisms eksistē sadzīvē, ikdienā, sportā un tagad izrādās – arī politikā.
Vašingtonas futbola komanda Redskins un Klīvlendas basketbola komanda Indians ”visu šo indiāņu apvainošanos” uzskata par pupu mizām. Nē, viņi savus nosaukumus nemainīs!
Kas vēl nebūs!?
Senāta nesenajā ziņojumā par ”indiāņu jautājumiem” tika pievērsta uzmanība tēmām, kas pazemo pamattautības un savā būtība ir ikdienas rasisma izpausmes. Taču izskatās, ka šie politkorektuma paraugdemonstrējumi ir pagaidām tikai uz papīra. Dzīvē viss notiek citādi. Var apsaukāties ar indiāņu vārdiem, zviegt par viņu atribūtiku un, lai uzjautrinātos – rotāties ar ”indiāņu spalvām”.
Valsts drošības līderi pat nekautrējas lietot indiāņu varoņu vārdus paša bīstamāka ASV ienaidnieka kodētam apzīmējumam.
Izskatās, ka demokrātijas šūpulī ASV kaut kas nav kārtībā.
Pavisam nopietni – nav kārtībā.
Protams, ka Latvijā arī pastāv vajāšanas tendence. Mēs varam pat izveidot moderno sinonīmu sarakstu vārdam ”muļķis”(blondīne, resnītis, vecene, reņģu ēdājs utt.). Pie mums šis ”ikdienas vajāšana” eksistē un tiem, kas jūtas aizskarti – jāstāv klusu, pie ratiem (jāpārkrāso mati, jānovājē, jānomirst vai jāmaina iztikas veids).
Odžu laiks ir mūžīgs.
Skatīsimies kur un kurp ejam.
🙂