2011. gada 15. maijā

Maija šovs ir garām, aiz loga rīb lietus. Pavasaris noslēpies krūmos un nenāk ārā.

Ir laika pārdomām par Diseldorfas vizuālo tingeltangeli. Kašķīgiem un garīgi aizdambētiem nav vērts lasīt šo tekstu. Viņi var raudāt pakaļ pagājušiem laikiem un turpināt klupināt sevi savās divās kājās. Desperātas dejas…dažiem piestāv.

Tie, kam patīk ”citiem iegriezt”, labāk doties uz nažu asinātavu uzspicēt savus dzerokļus. Lai var sliedes pārkost.  Varbūt labāk, lai viņi iet mežā – tur esot pirmie murķeļi.  Nomierinās nervus. 🙂

 Par vakardienu.Vakar pēc koncerta man zvanīja neskaitāmi zviedru draugi un pārmeta, ka Latvija nav balsojusi par Ēriku. Gribēja zināt, kas ”tā par savādu sievieti”, kas šķobījusies ekrānā, paziņojot Latvijas balsojumu, un kāpēc ”jūs Latvijā tik savādi balsojat”. Vai tad neesat kaimiņi?

Man šis krusts laikam vēl ilgi būs jānes. Līdzko kas Latvijā šķībi, tā brūk virsū man. 🙂

”Jā”, laikam jau Latvija sevi nepieskaita pie Ziemeļeiropas (kā igauņi). Tur ir vainīgi prezidenti un valsts politiskā līnija. Mediji, kas paziņo katra Brīvība pieminekļa apčurātāja tautību un sabiedrības iedoma, ka zviedru bankas vainīgas pie visām Latvijas nelaimēm. Vainīgos mēs protam atrast ”ārpusē” (kā tas bija pierasts PSRS laikos).

Kas notiktu, ka zviedri sāktu publicēt avīzes visu to aizturēto Latvijas noziedznieku un kontrabandistu tautību, kas sistemātiski tiek apcietināti šeit? Vienmēr bijušas bailes – kaut zviedri neizdarītu secinājumus par Latviju un latviešiem – izejot no šiem bandītiem un viņu tautības. Nē, viņi to avīzēs nepublicē.

Rīdīt un kūdīt pret noteiktas tautības pārstāvjiem Zviedrijā nav pieņemts.

Labi, ka tā. OK, kāds tam sakars ar Eirovīzijas dziesmu festivālu? Ir sakars.

Vienkārši atbrīvosimies no saviem aizspriedumiem! Pieņemsim, ka visi citi arī kaut ko māk un prot! Var gadīties, ka mēs to nesaprotam, jo mums nav bijis iemesla iedziļināties.

Iespējams, ka šova brīnumvalsts ir jauns audiovizuālās mākslas veids un nav izslēgts, ka pavisam drīz mums būs pašiem savi mākslinieki.

Zviedriem jau labi sen ir savs vietējais ģēnijs, pie kura brauc Holivuda. Jūnass Okerlunds (Jonas Åkerlund). Ja, viņš pirmais sāka iet neparastu mūzikas ekranizācijas ceļu. Protams, ka tautieši viņu nemīl un balvas nedod, taču taku (caur aizspriedumu džungļiem) viņš izlauza arī dzimtajā provincē – Zviedrijā. Maniem studentiem Rīgā (kas lasa šo tekstu) līdz 24.05 lekcijai ir ”jāuztaisa” viņa darbu analīze! Neaizmirstiet!

Jūnass nav vienīgais. Ir vēl citi arī.

Taču svarīgs ir pats secinājums, ka – mūsdienu popmūzika nāk kopā ar ekranizāciju. Tik vienkārši tas ir. Tas jāprot. 🙂

Nepietiek būt talantīgam dziedātājam, stāvēt uz dziedāt, būt apveltītam ar dziļu balsi utt. Nepietiek. Tas tā varbūt bija garāk, kad šī joma vel neeksistēja. Tagad vairs tā nav.

Ja ejam tālāk pa šo taku  līdz vakardienas Azerbaidžānas panākuma atslēgai Diseldorfā, tad varam secināt sekojošo:

– nav saistībā ar Bin Ladenu,

– nav saistībā ar Irānu vai Irāku,

– nav saistībā ar cietumiem un politieslodzītajiem.

Ar ko ir saistībā? Ar naudu un profesionāļu komandu Zviedrijā.

Ceru, ka iepriekšējos Eirodziesmas finālos jums komentētājs Kārlis Streips to visu jau ir izstāstījis. 🙂

Pirms trim gadiem sadarbību ar samērā nepamanāmo Arebaidžānu sāka zviedru-irāņu izcelsmes mākslinieks Arašs (Arahs Labaf), viņš raksta savas dziesmas persiešu valodā.    Dzīvo pastāvīgi Zviedrijā. Kļuva populārs ar savu dziesmu ”Boro boro”, pēc tam – ”Templation”. Ir sadarbojies ar krieviem un Bolivudu. Arašs pats pieteicās Azerbaidžānai pārstāvēt viņus 2009. gada Eirovīzijas mačā. Vietējie viņam pieprasīja duetu kopā ar AySel. Ar dziesmu Always viņi toreiz palika trešajā vietā, aiz Norvēģijas un Islandes.

Pēc tam sākās aktīva Azerbaidžānas televīzijas sadarbība ar zviedru producentu grupu.

Pērn bija pirmie mēģinājumi, kas beidzās labi, tagad – uzvara.

Paldies visām četrām zviedru vokālistēm – Jersikai, Verai, Līsai un Osai un pats galvenais režisoram un horeogrāfam Renijam Mirro (Rennie Mirro). Viņš ir amerikāņu-zviedru dejotājs, dziedātājs un horeogrāfs, kas vairākus gadus balstīja zviedru finālu (kopā ar Bjorkmanu). Viņa vadībā Zviedrijā veidotas horeogrāfijas ”Grease”, ”Singing in the rain” utt.  To visu var apskatīt youtube.

Tērpus azerbaidžāņiem gatavoja Lars Wallin. Paši apskatīsiet viņa rokrakstu.

Uzvarētāju dziesmu Running Scared sarakstīja zviedri Stefans Ērns (Stefan Örn) un Sandra Bjurmane (Sandra Bjurman), kas sacerēja arī pagājušā 2010. gada Azerbaidžānas dziesmu  “Drip Drop”.  Producēja Anderša Bagges  producēšanas firma.

Uzvarētājdziesmas Running Scared dziedātājus Eldaru Gerasimovu ( Eldar Gasimov) un Nigāru Jamalu (Nigar Jamal) fonā pavadīja zviedru fona dziedātājas  Jessica Marberger, Vera Prada, Lisa Stadell och Åsa Engman.

Vai tā drīkst? ”Uztaisīt šovu” diktatūras un cilvēktiesības nerespektējošas valsts televīzijai?

Par to var diskutēt, taču šī procesa nosaukums ir Public Relations. Nevis sabiedriskās attiecības, bet PR. Tā ir jau cita saruna jo blogā tik gari rakstīt nav pieņemts. 🙂

Palasīju šorīt zviedru avīzes un priecājos, ka cilvēki ir sapratuši videomesidžus.

”Tas nekas, ka Ēriks neuzvarēja. Vienalga visi esam apmierināti. Viņš dzied ar tādu pārliecību un sajūsmu, ka prieks skatīties. Visa ģimene dziedam viņam līdzi un tas ir forši!”, – skaidro šorīt avīzē ģimenes mamma no Enšēdes – Hedviga.

Esat jau noguruši lasīt, tāpēc garu recenziju par vakardienu nerakstīšu. To piedāvās Rīgas avīzes. 🙂

Man patika īru un vāciešu grafika. Igauniete arī šajā jomā bija lieliska. Lai jauka svētdiena!

 PS. Par Valtera un Kažas komentāru LTV tiešraidē. Puiši centās ar respektu un cieņu pret dalībniekiem un skatītājiem, taču  reizēm pietrūka kompetences un zināšanas politikā, ģeogrāfijā, reliģijās un popmūzikas, masu mediju, kultūras procesos un vēsturē, kas nesākas tikai no tās reizes, kad viņi abi piedalījās Eirovīzijas konkursā.

Neprasme nokomentēt tādu pasaules popmūzikas dīvu un leģendu kā Rafaella Karra, kas nosauca Itālijas punktus, brīnieties, kāpēc Austrija iedod Bosnijai un Hercogovinai 12 punktus (jo nezina, ka tā ir faktiski Austrijas kaimiņvalsts un tur dzīvo daudz Bosnijas viesstrādnieku), ESC reglamenta  vāja pārzināšana, to reizēm nepareizi paskaidrojot un citi feileri liecina, ka jebkurai komentēšanai ir arī pamatīgi jāgatavojas ar pamatīgu  research un savas vispārējās inteliģences kopšanu. Visu laiku. (Arī ar izrunas un dikcijas kopšanu.) Tad skatītājs arī kaut ko jaunu uzzinās pie ekrāniem nevis tikai tukši izklaidēsies! Škiet, ka LTV ir uz pareizā ceļa arī ar jaunu komentētāju piesaisti.

Varbūt nesapratu kādu Latvijas kontekstu, bet 12 punkti no Latvijas Itālijai izskatījās mazliet komiski. Jokot mēs protam. 🙂

Labs citāts no interneta diskusiju vides par Eirovīzijas rezultātiem, ko tad sūtīt nākošgad 🙂

Īstā seja  15.05.2011 19:34

Kāpēc atļauj piedalīties un tērēt miļjonus kamer valstī ir krīze! Un šis pasākums ari reklame izlaidibu, kad visādi sievieši pat necenšas savas pupas nolikt zem drēbi, bet puspliki tēviņi lēka apkārt, ķerstās, kustinā dibenu un elš. Vai ta tiešam nevarēja no Latvijas aizbraukt pa piemēram Suitu sievas vai kāds ansamblis ar smukām tautas dziesmām pa bārenīti!