2012.gada 01.martā

Šodien pirmais marts.

Bulgāriem ”martiņička”, kas nozīmē, ka pie apģērba šodien jānēsā sarkanbaltsarkana lentes vai dzīpari. Tie liecina, ka pavasaris ir tuvu un ir gaidīts.

Tikmēr Zviedrijas valdība šodien parlamentam piedāvā likumprojektu, kas ierobežos fotografēšanu publiskajā telpā un pamatīgi sodīs par pazemojošu fotografēšanu.

Fotogrāfijas, kuras kompromitē kādu citu cilvēku turpmāk būs aizliegtas.

Tie, kas turpinās fotografēt vai filmēt savus klases biedrus, paziņas vai nemīluļus neētiskās situācijās, var nonākt aiz restēm un ”sēdēt” divus gadus cietumā.

Minētais likumprojekts ir zviedriem aktuāls jau ilgi un visu šo laiku saceļ valstī neparasti skaļu kņadu.

Žurnālistiem šķiet, ka tas ierobežos mediju darba brīvību.

Tieslietu ministre Beatrise Aska apgalvo, ka ” tā viss nebūšot” un, ka ”tā tas neesot domāts”.

–   Ar šo jauno likumu mēs nevēlamies ierobežot mediju darbu. Mūsu mērķis ir apturēt personas, kas apzināti, ļaunprātīgi nodarbojas ar slepenu citu cilvēku fotografēšanu vai filmēšanu ar mērķi – pazemot vai kompromitēt otru cilvēku kā personību, – uzsver ministre.

Pateicoties tehnikas straujai attīstībai, mums šodien tiek piedāvātas ļoti dažādas fotografēšanas un filmēšanas iespējas. Mazas fotokameras, mobilie telefoni dod  iespēju fotografēt un filmēt jebkurā dzīves situācijā, ikviena diennakts stundā.

Internets, savukārt, piedāvā vieglu un ērtu šo fotogrāfiju publiskošanu.

Līdz šim Zviedrijā bijuši vairāki publiski strīdi par slepeni fotografētu fotogrāfiju izplatīšanu internetā.

Runa ir, galvenokārt, par jaunu sieviešu slepenu fotografēšanu dušā vai guļamistabā un šo attēlu tālāku izplatīšanu tīmeklī. Bez ”upura” atļaujas.

Vairāki šādi ”skaļi gadījumi” ir nonākuši līdz tiesai, taču izrādās, ka šāda rīcība Zviedrijā pagaidām nav nelikumīga. Šis apstāklis sabiedrību ir satraucis un tāpēc tagad tiek gatavota likumu maiņa.

Zviedrijas valdība (jau vairākus gadus) mēģina panākt, lai kompromitējoša fotografēšana tiktu sodīta. Taču vienlaicīgi ir svarīgi, lai šāds likums neierobežotu žurnālistu, preses fotogrāfu un operatoru darbu, uzaugot publisko personu darbu atbilstību vārdiem.

–   Mēs cenšamies izstrādāt likumu tā, lai tiktu sodīti tie, kas to ir pelnījuši. Pagaidām ir samērā grūti novilkt līniju kas ir un kas nav akceptējams, – konstatē Beatrise Aska.

Tieslietu ministre cer, ka jaunais un pārstrādātais likums stāsies spēkā jau šovasar, ar 1. jūliju.

Jaunajā likumprojektā vairs nav runa par ” neatļauto/nepieļaujamo fotografēšanu vai filmēšanu” (kā tas bija formulēts iepriekš), bet gan par apzināti ”pazemojošu (indivīda cilvēcisko cieņu devalvējošu) fotografēšanu un filmēšanu”.

Formulējuma maiņa nozīmē, ka te ir runa par apzināti ļaunprātīgu rīcību, kad kāds indivīds vai indivīdu grupa tiek fotografēti vai filmēti pazemojošā situācijā un fotografētājs fiksē notiekošo ar mērķi izrēķināties ar saviem upuriem.

Vai konkrētā situācija ir vai nav pazemojoša – to nevar noteikt nedz upuris, nedz pats fotografētājs vai filmētājs.

To noteiks tiesa.

Iepriekšējā likuma priekšlikumā bija norādītās vietas, kurās nav pieļaujama filmēšana vai fotografēšana – privātos dzīvokļos, tualetēs, ģērbtuvēs vai tml. Tagad šī norāde ir likvidēta un tas nozīmē, ka pazemojoša fotografēšana var notikt visur.

Protams, ka šāds solis ir riskantas lamatas profesionālajam mediju darbam.

Taču no otras puses – katram cilvēkam ir tiesības kontrolēt kur un kā tiek izmantotas fotogrāfijas, kurās ”upuris” ir izmantots.

Nav noslēpums, ka nereti arī preses fotogrāfijas (fotogrāfa māksliniecisko meklējumu vārdā) izkropļo fotografējamā cilvēka seju – izmantojot tikai sejas epizodes, pārforsējot zoom vai  kā citi apzināti individualizējot fotografējamo personu fotogrāfijā, kas pēc tam tiek publicēta/izplatīta un būtībā ir fotografētās personas tiesību pārkāpums.

Visi zinām, ka slikts apgaismojums studijā ikvienu var padarīt vēl šausminošāku par ” pases bildi”, kas jau sen kļuvusi par sliktas fotogrāfijas apzīmējumu.

Šķiet, ka visiem fotogrāfiem un filmētājiem jāsāk pārdomāt kā turpmāk likt lietā savu kameru vai fotoaparātu vai mobilo telefonu.

Nepiesardzības gadījumā var iedzīvoties divos gados cietumā.