2011. gada 9. februārī
Džulians Asanžs (Julian Assange) pagaidām paliek Lielbritānijā. Piektdien būs nākamais lēmums Modernā Zorro tiesvedībā. Gājieni ”ap un par” Džuliana Asanža lietu joprojām turpinās medijos, sabiedrībā un tiesas zālē.
Protams, ka nevainīgs, – teiks lielais vairums interneta lietotāju.” Man liekas, ka apsūdzība ir saistīta ar slepeno dokumentu nopludināšanu internetā. Kādam nepatika un viss! Skaidra bilde!” – tā notiekošo tikko komentēja labs paziņa no Latvijas. No malas tā izskatās.
Diemžēl ne viss ir zelts kas spīd.
Sāksim no sākuma.
Džulians Asanžs ieradās Zviedrijā pērnā gada augustā, lai piedalītos diskusijā, kas bija veltīta karam Irākā un Afganistānā. Jau pēc nedēļas viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret divām zviedrietēm. Apsūdzības dokumentos norādīts, ka Asandžs pats pieprasījis savu liecību slepeniskošanu, viņa prasība tika apmierināta un tāpēc mēs lielā atmaskotāja liecības nevaram izlasīt (paradoksāli, jo Wikileaks taču cīnās par ikvienas slepenas informācijas publiskošanu!).
Tātad 11. augustā Ansanžs ierodas Zviedrijā, pateicoties sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas (socialdemokratiska Broderskapsrörelsen) ielūgumam. Viena no sievietēm viņam piedāvā savu dzīvokli kā naktsmājas. Pirmajā viesošanās dienā saimniece pati nav mājās. Viņa ierodas negaidīti jau nākamajā dienā un neiebilst, ka viesis paliek dzīvoklī. Sākumā notiek kopīgas vakariņas restorānā, tad tējas dzeršana mājās un pēcāk intīma tuvība. Cietusī pastāv uz to, ka Džuliana Asanža tuvošanās esot bijusi ” nepatīkama” un prezervatīvs bijis bojāts. Pats apsūdzētais liecina, ka neatceroties vai kondoms bijis ar caurumiem vai nē. Tiesas dokumentos notikušais traktēts kā ”varmācīga seksuāla izmantošana”. Nākamajā dienā, semināra laikā Stokholmā, viņš pamana citu sievieti, kas ir viņa pielūdzēju pūlī. Minētā sieviete ir dzīvokļa saimnieces paziņa. Abi flirtē un iet uz kino. 16. augustā viņš satiek šo otru sievieti no jauna, pavada vakaru un nakti viņas dzīvoklī, ir intīmās attiecības ar savu jauno draudzeni, taču nelabprāt izmanto prezervatīvu, lai gan partnere to esot pieprasījusi. 17.augustā Džulians Asanžs atgriežas pie savas dzīvokļa saimnieces un nodzīvo tur trīs dienas. 20. augustā viņš aizvācas no šī dzīvokļa un tajā pašā dienā abas sievietes sazinās, lai noskaidrotu kā iespējams sazināties ar Wikileaks vadītāju, jo baidās vai nav inficējušas ar AIDS. Tā kā sazināties nav iespējams abas dodas uz policiju. Nav skaidrs vai sievietes ir sūdzējušas par izvarošanu vai pieprasījušas, lai Asanžs tiek pārbaudīts ar varu (Zviedrijā var pieprasīt analīzes no cilvēkiem, kas apzināti cenšas aplipināt citus ar smagām slimībām). Tātad 20. augusta parādās prasība par Asanža aizturēšanu prombūtnes laikā. 21. augustā šī prasība tiek atsaukta. 25. augustā tiek pieņemts lēmums uzsākt lietas izmeklēšanu par seksuālu uzmākšanos un varmācīgu izmantošanu. Prasību ir cēlusi prokurore Marianne Nīsoma, kas joprojām izvairās tikties ar presi un paskaidrot savas rīcības motīvus. Pie kam 1. septembrī nozieguma sastāvs tiek padziļināts un tagad jau ir runa par izvarošanu. 27. septembrī Džulians Asanžs pameta Zviedriju. 18. novembrī tika publiskots Asanža arests, jo viņam tika izvirzīta apsūdzība par izvarošanu, varmācīgu seksuālu izmantošanu un seksuālu uzmācību. Decembrī viņu aizturēja Londonā sakarā ar zviedru prasību izdot viņu tiesāšanai Stokholmā par izvarošanu.
Paradoksāli, bet iznāk, ka sievietes pašas nav griezušās policijā ar apsūdzību. Viņas nav rakstījušas arī iesniegumu policijai. Abas vienīgi lūgušas policijai palīdzību, lai pieprasītu Asanža veselības pārbaudi un AIDS testu. Iespējams, ka būtu pieticis, ja viņš šo asinsanalīzi zviedru slimnīcā būtu nodevis un viss. Taču Asanžs aizceļoja no Zviedrijas un tāpēc paceļas jautājums vai viņš ir vesels un vai nav inficējis divas sievietes apzināti.
Viņam par sliktu runā viņa paša izteikumi, kuros viņš nenoliedz uzmākšanos sievietēm, kas esot bijusi barga, bet ”normas robežās”.
Loks noslēdzas. Putra. Ož pēc atriebības, izrēķināšanās no cietušo puses. Apsūdzētais visiem spēkiem iztur mačo lomu un ironizē par notikušo.
Formāli viņš nevēlas atgriezties Zviedrijā, lai pierādītu savu nevainību tāpēc, ka baidoties tikt tālāk izdots amerikāņiem.
Vai tas praktiski ir iespējams?
Jā, ir praktiski iespējams, ar noteikumu, ja noziegums, par kuru viņu apsūdz amerikāņi ir noziegums arī Zviedrijā un, ja viņam par šo noziegumu nedraud nāves sods.
Pasaules acīs Zviedrijā ir pagarinātā CIA roka, kas izmanto divas fanātiskas feministes, lai izrēķinātos ar ASV slepeno dokumentu nopludinātāju internetā. Viņš pats arī apstiprina konspirācijas teorijas un advokāts Mark Stephens ir pārliecināts, ka Wikileaks vadītāja attiecības ar abām zviedrietēm ir bijis vienīgi ”sex by surprise” (pārsteiguma sekss).
Ietekmīgas rietumu slavenības iestājas vajātā varoņa pusē, to skaitā ASV režisors Michael More un austrālietis, žurnālists John Pilger.
Zviedrus kritizē dažādi. Ne tikai apgalvojot, ka viņu tiesu sistēma ir politizēta, bet arī piesaucot Zviedrijas padevību lielvarām. To skaitā 2001. gada divu ēģiptiešu izdošanu amerikāņiem vai baltiešu leģionāru izdošanu PSRS pēc otrā pasaules kara.
Iedziļinoties šajā lietā šķiet, ka taisnība pagaidām ir Londonas tiesas zviedru juridiskās ekspertes Britas Sundbergas – Veitmanes pusē, kura uzsver, ka Zviedrijas prokuratūra ir zaudējusi ”līdzsvara sajūtu” izvirzot tik bargas apsūdzības Džulianam Asanžam. Taču no otras puses arī slaveniem cilvēkiem, varoņiem un ģēnijiem, atmaskotājiem un atbrīvotājiem var būt vājības, taču ir jāievēro tie paši ētikas noteikumi, kas mums – parastajiem pilsoņiem. Iespējams, ka varoņi to reizēm aizmirst un pieprasa sev izņēmuma stāvokli.
Vai tā ir, vai nav?