Ukrainai ir izdevies izsist no ierindas krievu pretgaisa aizsardzības sistēmu vairāku okupēto teritoriju zonās. Ir trāpīts pa vairākiem krievu SA-21 un tagad krieviem jāmeklē vietā „kas cits“. Britu izlūkdienests informē, ka šīs „rezerves“ Putins ir atradis Kaļiņingradā. No turienes pašlaik tiek pārvietots „kara materiāls“ uz Ukrainu. (DN)

Līdz šim Kremlis uzskatīja Kaļiņingradu kar savu stratēģiski svarīgāko zonu. Galu galā, šo bijušo vācu teritoriju (Eiropas centrā) Staļinam pēc otrā pasaules kara uzdāvināja Čērčils un sabiedrotie. Tagad, pateicoties Čērčila nepatikai pret prūšiem, krieviem pieder no cietzemes konteksta atrauts zemes gabaliņš, kas robežo ar trim NATO valstīm. Tas ir Putina acuraugs tieši tāpat kā nesen okupētā Krima.

Otra lieta – turpinās krievu propagandas un intrigu sistēmas uzbrukumi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim. Viņš ir dinamiski izteiksmīga un harizmātiskā personība, kas būtiski palīdz ukraiņiem viņu cīņā pret krievu okupāciju. Maskavai nekā tamlīdzīga nav. Krievu Putins ir auksta, neizteiksmīga „zivs“, ja salīdzinām viņu ar emocionāli jaudīgo Volodimiru Zeļenski.   

Tāpēc nav nejauši, ka pret Zeļenski ir mēģināts veikt atentātus. Pagaidām – neveiksmīgi. Jau otro gadu krievu propaganda visiem spēkiem cenšas izmiet un pazemot Ukrainas prezidentu, apmelojot un apkarinot viņu ar pazemojošām birkām. Lai panāktu Zeļenska pazušanu no politiskās skatuves.  

Pērn viss bija labi. Ukraiņiem ar valsts atbrīvošanu vecās labāk, krievu triekšana projām norisinājās intensīvi un prezidents kā rokzvaigzne braukāja pa ārzemēm, gādājot savai valstij jaunu militāro aprīkojumu un nodrošinot tai vairāk sabiedroto un draugu. Tā Zeļenskis kļuva par 2022.gada pasaules populārāko personību. 

Tagad tā vairāk nav. 

Kā jau tas postsovjetisma valstīs pierasts, daudzi nav apmierināti ar saviem vadītājiem, Zeļenski ieskaitot. Andrijam un viņa sievai Allai, kuriem pieder automašīnu remonta darbnīca Rivnē, šķiet, ka Zeļenskis nav neaizvietojams. Citi politiķi esot daudz labāki par viņu.

Citiem (inteliģences aprindās) šķiet, ka neko īpašu Zeļenskis sasniedzis neesot. 

Trešajiem nepatīk Zeļenska reakcija uz armijas virspavēlnieka Valerija Zalužnija izteikumiem The Economist par to,, ka šis karš iebraucis strupceļā“. 

Pēdējā ASV apmeklējuma laikā Zeļenskim netika dota iespēja uzrunāt kongresu un poļu blokāde pie robežas arī dara savu – parastā darbarūķa pacietība Ukrainā sāk izsīkt. Cirkulē tenkas, baumas un minējumi. Tas nav labi. Taču krievi uz intrigām ir lieli meistari. Visus, kas ir spējīgi pastāvīgi, kritiski domāt, mēdz „iznīcināt“ apmelojot publiskajā telpā gan pie mums Latvijā, gan arī Ukrainā. 

Kas notiks tālāk?
Tālāk būs ziema un tikai pavasaris varēs ienest skaidrību smagi mīnētajā Ukrainas frontē. 

Par poļu smago automašīnu blokādi. Mūsu Krišjānis Kariņš uzņemšoties samierinātāja misiju uz Ukrainas robežas. (DN) Man šī Kariņa iniciatīva nešķiet lieliska lieta. Skaidrs, ka poļu zemniekus viņu aprobežotajā maršā vajag apturēt, taču nedomāju, ka mūsu Krišjānis Kariņš to spēs paveikt. Varbūt es kļūdos? 

Krievija pastāv uz to, ka naktī esot notriekuši vairākus desmitus ukraiņu dronu virs Brjanskas, Maskavas, Smoļenskas un Tulas. (TT) 

AP publicējis noklausītas sarunas. Tajās dzirdams kā krievu karavīri no frontes sarunājas ar saviem draugiem un tuviniekiem mājās. Viņi sūdzas par apstākļiem frontē, dzeramā ūdens un pārtikas trūkumu. Sarunas ierakstītas 2023.gada janvārī un liecina, ka krievu karavīri šo karu uztver kā nejēdzību.