Jaunākie pētījumi rāda, ka 63% krievu turpina atbalstīt Putina agresiju Ukrainā. (National Opinion Research Center, Kyiv Independent). Aptaujātie krievi šo karu skaidro nevis kā Putina uzbrukumu Ukrainai, bet kā „civilizāciju kauju starp Krieviju un Rietumiem“. Šis skaitlis ir nedaudz zemāks nekā iepriekšējais, kad aptauju veica ASV Carnegie Russia Eurasia Center. Toreiz 75% aptaujāto krievu atbalstīja Putina uzbrukumu Ukrainai. Pētījums tika veikts laikā no 13. līdz 21. novembrim un tajā telefoniski tika izjautāti 1046 krievi Krievijā. (DN)

Šodien Volodimrs Zeļenskis ir Lietuvā, apmeklē Viļņu un tiekas ar valsts prezidentu un valdību, apspriežot Ukrainas integrāciju NATO. Viņa vizītes turpinājums būr Rīgā un Tallinā. (DN)  

Baltijas valsts ietilpst aktīvāko Ukrainas atbalstītāju grupā.

Arestētā Krievijas nauda Rietumos varētu segt 80% no iespējamajiem izdevumiem, kas būs nepieciešami Ukrainas atjaunošanai pēc kara. (El Pais). Runa ir par 300 iesaldētiem Krievijas banku kontiem. Pašlaik turpinās sarunas kā šīs izmaksas būs iespējams juridiski argumentēt. (SVD)

Pašlaik ap 1000 ukraiņu ciemu joprojām ir bez elektrības. Es šodien biju spiesta Rīgā „sēdēt bez elektrības“ 3 stundas un atzīšos – tas bija riebīgi. Pie mums pašlaik kļūst siltāks, bet Ukrainas vairākos rajonos termometra stabiņš noslīdējis atkal zem -15 grādiem un tieši aukstuma dēļ elektrības pieprasījums pieaug. (The Guardian)

Papētīju kā vadošie eksperti Ziemeļvalstīs prognozē Ukrainas kara izredzes. Oskars Juhansons ir pārliecināts, ka Krievija turpinās uzbrukt ukraiņiem tieši tādā pašā stilā kā līdz šim – vālēs pa Ukrainu ar raķetēm un droniem. Mērķējot pa civiliem mērķiem un infrastruktūru. „Šī ziema atšķiras no pagājušas ar to, ka krieviem tagad ir par 150% vairāk raķešu (korejiešu) un dronu (irāņu). Rietumi neražo tik intensīvi lādiņus un raķetes, tāpēc nav iespējams tik lielā skaitā šo visu piegādāt ukraiņiem. Tāpēc krievi pašlaik šauj nejēdzīgi intensīvi, jo cer ar savu masīvo uzbrukumu palīdzību nokausēt ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Vēlas radīt tām pārslodzi, lai tās iziet no ierindas“. 

Gadu mijā un janvārī krievi šauj pa Ukrainu ar Ziemeļkorejas raķetēm. ASV informē, ka no Ziemeļkorejas krievi saņēmuši arī apmēram miljonu artilērijas lādiņu. (DN)

Lai gan ukraiņi pašlaik aktīvi pāriet uz munīcijas un ieroču ražošanu savā valstī, viņiem nav iespējams tik ātri izkonkurēt šajā jomā krievus, kuru galvenā/vadošā ražošanas nozare kopš 1917.gada vienmēr ir bijusi kara industrija. (AP)

„Taču ir labas lietas arī“ – konstatē Oskars Juhansons. „Neraugoties uz it kā lielo Krievijas pārsvaru militārajā jomā, krieviem ir izdevies iekarot tikai 0,01% Ukrainas teritorijas 2023.gadā.

Tas ir ļoti maz. 

Putins, protams, runā daudz, lielās, plātās un tēlo varoni. Taču kara nogurums ieradīsies arī Krievijā. Tas būs drīz. Jāsagaida tikai vispārējā mobilizācija. 

„Putina pats galvenais ierocis ir cerība uz to, ka Rietumi nogurs no šī kara pirmie un ukraiņi paši būs spiesti atkāpties un atdot savu valsti Kremlim,“ komentē zviedru Austrumeiropas eksperts Martins Krāgs. Pagaidām tas nav noticis, taču medijos par to runā daudz un krievu troļļi un uzpirktie mediji cenšas radīt iespaidu, ka ukraiņi šo karu jau it kā zaudējuši Rietumu it kā „noguruma dēļ“.    

Vai ir kāda iespēja noregulēt šo konfliktu diplomātisku sarunu ceļā? 

“Krievija ir uzbrukusi Ukrainas teritorijai jau divas reizes pēc kārtās un ar šo pārkāpusi Budapeštas vienošanos (1994) un Minskas līgumu (2014). Tāpēc nav nekāda loģiska pamata par kaut ko vienoties. Šāda vienošanās var būt tikai jauna fāze konflikta padziļināšanā“, – uzskata politoloģe Karolīna Vendila Palīna. (DN)

Ir skaidrs, ka Putins par katru cenu vēlas noturēt jau okupētās Ukrainas teritorijas: Doņecku, Luhansku, Hersonu un Zaporižju. Tur viņš 2022.gadā deklarēja krieviem Krieviju. Visa viņa rīcība ir neloģiska un to visādi Kremlis mēģina „attaisnot“ ar izdomātām „aizstāvēšanās akcijām“, kas faktiski neeksistē. „Kamēr Putins ir Krievijā pie varas, tikmēr nevienam dokumentam, kuru viņš paraksta, nav nekādas vērtības“, – domā Martins Krāgs.  

Oskars Juhansons domā, ka liela ietekme uz karu ir gaidāmajām Putina vēlēšanām. Konkurentu uz Krievijas prezidenta posteni viņam nav. Navaļnijs ir cietumā un visi pārējie jāuztver tikai kā dekoratīvi klauni. Tāpēc Putins vēlēsies neizsludināt vispārēju mobilizāciju līdz vēlēšanām. Viņš tēlos labo puisi līdz martam. Pēc tam var sākties brīnumi.