Pirms diviem gadiem, tieši šodien (24.februārī) krievi agri no rīta sāka masveida uzbrukumu Ukrainai. Taču tas nebija lielā iebrukuma sākums. Putins uzlauza Ukrainu jau pirms desmit gadiem. Karš, par kuru tagad runā jau trešo gadu, faktiski sākās Maidana sacelšanās laikā Kijivā (18. -21.02. 2014.) Tūkstošiem ukraiņu toreiz mēnešiem bija protestējuši pret korumpētā un Kremlim lojālā prezidenta Viktora Janukoviča pēkšņo izstāšanos no sadarbības līguma ar Eiropas Savienību. Streikotājus Kijivā toreiz izdzenāja Putina stilā. Rezultātā Janukovičs tika padzīts no Kijivas un aizbēga pie Putina uz Maskavu. Jau nākamajā naktī Putins pavēlēja izvērst Krievijas bruņotos spēkus pret Ukrainu. Okupējot vairākas kaimiņvalsts teritorijas. 

Toreiz Krievijas iebrukums Ukrainā bija „daļējs“, jo Putina zaldāti apstājās pēc noteiktu teritoriju iekarošanas, kuras Kremlis sāka pārtaisīt par Krieviju. 

Protestēt vajadzēja toreiz. Neatļaujot Vovam Putinam tik vienkārši iesoļot svešā zemē un pievākt sev daļu tās teritorijas. Rietumi negribēja ticēt tam ko redzēja Tikai daži kategoriski nosodīja šo bezkaunību. Pārējie izlikās to neredzam. Vēl daļa cerēja, ka Putins apstāsies pie Krimas iekarošanas un liksies mierā. Nav krieviem jūras piekrastes pietiekamā daudzumā…viņus varot saprast. Nākamajos astoņos gados Putins nostiprināja savu varu iekarotajās Ukrainas teritorijās un no tām „uztaisīja“ divas leļļu valstis – Doņeckas un Luhanskas republikas, kurās ieviesa krievu likumus. Tas nozīmē, ka masveida iebrukums Ukrainā notika astoņus gadus pēc pasīva krievu kara sākuma. 

Jā, degviela un lētā dabas gāze aizmigloja acis daudziem. Varējām taču toreiz panākt, ka krievi nedrīkst rakties cauri Baltijas jūrai, lai piegādātu gāzi un Vācijai. Tolaik es daudz rakstīju par šo cūcību arī latviešu medijos un TV Panorāmā, ka krieviem nevajadzētu atļaut vandalizēt mūsu jūru un neviens viņiem nerunā pretī. Nord Streem vadu būvēšanas laikā vienīgie uz krieviem šņāca Gotlandes iedzīvotāji. Pārējie stāvēja klusu un tēloja lielus tirdzniecības stratēģus. 

Jau toreiz Putins bija uzsācis sadarbību ar Trampu. Kā starpnieks un draudzības organizētājs darbojās Pols Manaforts, kas vēlāk kļuva par Trampa vēlēšanu kampaņas līderi.  Viņam bija privāti un cieši kontakti ar Krievijas oligarhiem un to pašu Janukoviču. Starp citu, Manaforts palīdzēja Janukovičam viņa vēlēšanu kampaņās un tas nozīmē, ka gan Trampam gan Putinam bija Ukrainā savi cilvēki. Pēc četriem gadiem Janukoviču ukraiņi norāva nost no troņa un viņš bēga uz Maskavu. Taču Putins viņiem atriebās ar Krimas okupāciju. Savukārt „Manaforta grupējums“ virzīja Trampa galmā (Vašingtonā) Putinam vajadzīgās idejas.  

Vai Tramps saprot kas ir Ukraina? Viena no lielākajām Eiropas valstīm? Nē, nesaprot, viņš uz austrumeiropiešiem skatās no augšas un ir noticējis Putina pasakām. 

Kuru varam vainot, ka karš ieiet jau trešajā gadā? Visus, kas ieņem augstus amatus politiskajā sistēmā Eiropā un ASV un nav spējuši tikt ar Vovu Putinu galā. Viņu vilcināšanās palīdzēt ukraiņiem ir panākusi krievu bruņošanos. Pirmajā gadā ukraiņiem gāja lieliski un tad vajadzēja viņiem dot ieročus, lai iztriec krievus ārā. Taču krievu lobijam izdevās uzlikt ASV un Rietumeiropu uz bremzēm.

Vai Putins samierinātos ar pašlaik okupētajām teritorijām? Pagaidām krievi to vēlas, lai gan tas oficiāli tek slēpts. Viņiem vajadzīga atelpa nākošajam kara etapam. Nedomāju, ka ukraiņi vai Zeļenskis tam piekritīs. 

Pagaidām neizdodas tas ko ukraiņi grib – iztriekt okupantu ārā no viņa sagrābtajam teritorijām. Putinam arī neizdodas sasniegt savu mērķi – iznīcināt Ukrainu kā valsti un sākt NATO bloka sagraušanu. 

Taču viens ir skaidrs – krievi ir zaudējuši Ukrainu  un ukraiņus uz visiem laikiem.       

Kas jauns šodien?

Ukrainas drošības dienests SBU apgalvo, ka ir veicis veiksmīgu uzbrukumu krievu rūpnīcai Ļipeckā, aptuveni 30 kilometrus no Ukrainas robežas. Uzbrukums esot veikts sadarbībā ar militāro izlūkdienestu HUR (AFP). Rūpnīcā un izcēlies ugunsgrēks. Šajā rūpnīca saražo 18 % no Krievijas tērauda produkcijas. (DN)

Krievijā Alekseja Navaļnija mirstīgās atliekas esot beidzot nodotas viņa mātei, raksta Navaļnija preses pārstāve Kira Jarmiša portālā X. Taču krievu baznīcās, kur kāds vēlas paust līdzjūtību, nelaiž iekšā bez dokumentu pārbaudes. Putinam ir paniski bail no piemiņas masu manifestācijām, kas var pārvērsties par protesta akcijām Krievijā. Viņam bail no Navaļnija pat tad kad viņš jau ir miris. Kāpēc? Tāpēc, ka Navaļnijam bija viss tas, kas Putinam nav – talants, apdāvinātība, mīlestība, harizma un cilvēku cieņa.  Tagad viņš to visu ir sāncensim nozadzis, viņu nogalinot. 

Šodien, tūkstošiem cilvēku dažādās pasaules pilsētās iet manifestācijās, kas veltītas Ukraina skara otrajai gadskārtai. ES un valstu vadītāji piedalās pasākumos Kijivā.