Vakar vakarā notikušajā preses konferencē Parīzē Makrons negaidīti paziņoja: „Pašlaik nav vienprātības par to, kā atklāti, oficiāli un pieņemamā veidā nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju. Šo problēmu nevajadzētu izslēgt. Darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka Krievija šajā karā negūst pārsvaru,” sacīja Makrons. Šis izteikums saistīts ar piedalīšanos Parīzes apspriedē, kas bija saistīta ar Ukrainas karu.

Pirms konferences Slovākijas premjerministrs Roberts Fico sacīja, ka vairākas NATO un ES valstis „apsver iespēju divpusēji nosūtīt karaspēku uz Ukrainu”. Fico esot viens no tiem, kas iebilst pret šādu Eiropas Savienības militāro atbalstu Ukrainai. Jā, viņš pauž par prokrievisku nostāju un ir kritizēts par to gan ārzemēs gan arī slovāku vidū. Taču atriezīsimies pie Emanulea Makrona izteikumiem. Francijā pašlaik tiek apspriesta militāro instruktoru nosūtīšana uz Ukrainu, lai apmācītu tur karavīrus. Šāda veida apmācības nav nekas jauns, jo šādi projekti jau vairāk nekā gadu notiek Rietumeiropā. Taču tos īstenot nav viegli. 

Pagājušā gada oktobrī, kad Apvienotās Karalistes Aizsardzības ieteica apmācīt ukraiņus Rietumukrainā, Kremlis ātri reaģēja un lika saprast, ka britu instruktori Ukrainā tiks uzskatīti par „militāriem mērķiem”. Tagad (tāpēc) ukraiņus apmāca citur. (TT)

Protams, ka karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu ir  „politiski sāpīga tēma“. Ulfs Kristersons šodien zviedru sabiedriskajā televīzijā pavēstīja, ka Zviedrijai tas „šobrīd nav aktuāli” – un ka “Francijas tradīcijas nav raksturīgas Zviedrijai”. Lielbritānija domā, bet Vācija saka – „nē“. Nevēloties vēl vairāk iesaistīties šajā karā. It kā tas līdz viņu durvju slieksnim nevarētu nonākt. Lepena un Melanhons skaļi klaigā, ka viņi „ir par mieru“ un visu vajag atrisināt „miera sarunu ceļā“. It kā tāda iespēja pastāvētu. Taču pastāv risks, ka Makronam Francijā šajā jautājumā nav daudz atbalstītāju. 

Kremlis , protams, gaida, kad Ukrainā ieradīsies NATO, jo tad vecajiem Putina meliem beidzot būtu reāls segums. „Fakts, ka tiek apspriesta iespēja nosūtīt NATO valstu karaspēku uz Ukrainu, ir ļoti svarīgs jauns elements,” šodien medijiem pauda Krievijas režīma preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. (DN)

Krievija saviem iedzīvotājiem visu laiku liek saprast, ka jau pašlaik karo ar NATO, kas nav patiesība. 

Krievijas bruņotie spēki esot ieņēmuši vēl vienu zonu Ukrainas austrumos, – ziņo Krievijas militārie spēki. Tā ir pilsēta Sjeverne, ko okupācijas spēki dēvē ar krievu nosaukumu Severnoje. Ukrainas bruņotie spēki šo informāciju nav komentējuši, un ziņu aģentūrai AFP nav izdevies to pārbaudīt. (TT)

Saskaņā ar reģiona gubernatora Vjačeslava Gladkova ziņojumu pirmdien Krievijas pierobežas reģionā Belgorodā dronu trieciena laikā nogalināti trīs celtnieki. Drons esot trāpījis automašīnai apdzīvotā vietā reģionā, trīs cilvēki gājuši bojā, divi ievainotie hospitalizēti. (TT)

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pašlaik atrodas vizītē  Saūda Arābijā. Tur viņš “turpinās dialogu” ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salman. „Tēma nr. 1 ir miera formula,” sacīja Zelenskis, atsaucoties uz Ukrainas centieniem saliedēt pasauli Ukrainas miera iniciatīvai. Otrā tēma ir ieslodzīto un deportēto atgriešana atpakaļ mājās. Saūda Arābijas vadība ir jau agrāk veicinājusi mūsu cilvēku atbrīvošanu. Esmu pārliecināts, ka arī šī tikšanās nesīs augļus.” (TT).

Mirušā Alekseja Navaļnija komanda nedēļas beigās plāno sarīkot piemiņas pasākumu. „Ja jums ir piemērota vieta, lūdzu, sazinieties ar mums,” platformā X raksta preses sekretāre Kira Jarmiša. (Meduza). Pagaidām „šī vieta“ vieta joprojām nav atrasta. Sestdien Krievijas varas iestādes atdeva Navaļnija ķermeni Navaļnija mātei Ludmilai. Pēc Navaļnija pretkorupcijas fonda vadītāja Ivana Ždanova teiktā, nodošana bija nosacīta. Varas iestādes pieprasīja, lai Navaļnija komanda turētu bēres slepenībā un neaicinātu tautu uz publisku atvadīšanos. Aleksejs Navaļnijs 16. februārī tika pasludināts par mirušu soda izciešanas kolonijā Krievijas ziemeļos, kur viņš izcieta 19 gadu cietumsodu.(SvD)