Viens no Ukrainas kara finansēšanas avotiem ir Putina draugu nauda, kas investēta ārzemēs. Neviens no krievu oligarhiem nav bijis spējīgs saraust tik daudz līdzekļu paša spēkiem, lai dzīvotu to leiputrijas dzīvi par kuru sapņo tik daudzi postsovjetisma laika cilvēki. To nodrošina Putins un kontakti tieši ar viņu. Bagāti kļūst tie, kuriem Putins atļauj laupīt. Tāpēc jau 20 gadus krievu miljardieri (Putina avatari) pērk dārgākos un prestižākos Londonas namus. Šeit viņi glabā savu naudu, novieto privātās lidmašīnas un jahtas. Taču viņu šefs Maskavā sāka karu un oligarhu labklājība tāpēc sašķobījās. Tagad krievu oligarhi cīnās ar zobiem un nagiem, lai saglabātu kontroli pār saviem īpašumiem pilsētā, ko dažkārt dēvē par “Londongradu”. Baumoja, ka turpat līdzās viņi esot nopirkuši namu arī Putinam. Taču tā nebija taisnība, jo „pils dzīvoklis“ pieder  krievu mākslīgo mēslu “karalim”.

Piemēram, kaimiņos seram Patrikam Seržantam (Witanhurst) dzīvo krievu mākslīgo mēslu karalis, oligarhs Andrejs Gurjevs. Viņa tur nekad neesot, bet garāža, pilna ar Rolls-Royce automašīnām, kuras nekad neizbrauc ārā. Tā teikt – krājkasīte ir pilna, bet saimnieka nekad nav. Viņš mēdz būt pazudis. 

Bagāti cilvēki no visas pasaules – daži no viņiem ir noziedznieki – gadu desmitiem izmantojuši Lielbritānijas dāsno likumdošanu, kas ļauj anonīmi iegādāties īpašumus, izmantojot sarežģītus fiktīvo uzņēmumu un trasta mehānismus. Tāpēc Londona jau sen ieguvusi reputāciju kā zagtas naudas „izmazgāšanas centrāle“ un ērta vieta korumpētiem, nedemokrātisku valstu valdniekiem.

Sers Patriks Seržants, Andreja Gurjeva kaimiņš, pirms dažām nedēļām sasniedza 100 gadu vecumu un dzīvo šeit kopš 1961. gada. Gadu gaitā The Grove kaimiņi bijuši: Stings, Keita Mosa, Džeimijs Olivers un Džordžs Maikls. “Viņi visi ir bijuši lieliski kaimiņi,” saka sers Patriks. Izņemot krievus. Džordžs Maikls savulaik  esot uzstādījis kaimiņu kopīgo Ziemassvētku eglīti. 

Sankciju apstākļos šos krievu bagātniekus briti sāk ierobežot, taču viņi atrod ceļus kā saglabāt savu bagātību. Daudzi oligarhi, kas iekļauti sankciju sarakstā, vēlas saņemt arī citus atbrīvojumus, piemēram, lai apmaksātu savu bērnu izglītību privātās skolās, piemēram, Ītonā un Harovā. Mēnesi pēc kara sākuma, viens no oligarhiem intervijā sūdzējās par to, cik grūta ir kļuvusi viņa dzīve Londonā: „Vai man būs atļauts ņemt apkopēju vai šoferi? Es pats nestūrēju savu automašīnu. Mēs nezinām, kā dzīvot, tālāk” – teica oligarhs, kurš pēc dažām nedēļām bija spiests pamest Lielbritāniju un pārcēlās uz Madonas rajonu. Viņš, šķiet, bija „latvietis“ Avens. 

Taču atstāsim mantu sarausušos krievus Londonā vai Madonas rajonā un atgriezīsimies  Ukrainā, jo krievu uzbrukums Harkivai turpinās. Pašreizējā situācijā Ukraina spēj nobremzēt Krievijas karaspēku uz ziemeļiem no Harkovas. Taču Kremlis turpinās uzbrukt. Pavasaris un vasara būs grūti laiki. Šorīt Krievija veica otro mēģinājumu virzīties uz Harkivu pāri Ukrainas robeža, taču uzbrukums esot atvairīts. Paralēli turpinās Krievijas apšaude pierobežas zonā (Ukrainska Pravda) Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva atrodas tikai pāris desmitu kilometru attālumā no Krievijas robežas. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju runā krieviski, un Putins uzskata Harkivu par savu trofeju. 2022. gadā pilsētā ienāca Krievijas karaspēks, taču noturēt pilsētu viņiem neizdevās. 

Attēlā „krievu māja“ Londonā