Pirmā artilērijas lādiņu piegāde (ko Čehija savākusi ar citu NATO valstu līdzdalību) tiks šonedēļ aizvesta ukraiņiem. „Pirmo sūtījumu var sagaidīt dažu dienu laikā. Pēc tam piegādāsim katru mēnesi, sākot ar jūniju. Tie būs simtiem tūkstošu šāviņu,” teica Čehijas premjers Petrs Fiala.

Amerikas Savienotās Valstis tomēr devušas daļēju atļauju Ukrainai izmantot ASV ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā. Harkovas apgabala tuvumā. Tā vakar paziņoja ASV preses pārstāvis. Šis ir lēmums, kas varētu būtiski ietekmēt situāciju kaujas laukā. Ar šo paziņojumu tiek pārkāpta sarkanā līnija, jeb līdzšinējie aizliegumu noteikumi. Militārais analītiķis Jorgens Elfvings domā, ka tas Ukrainai radīs pilnīgi citus nosacījumus, lai aizsargātu Harkivu.

Ir zināms, ka turpat aiz robežas ir Krievijas armijas resursi. Tas ļaus uzbrukt karaspēka koncentrācijas vietām un noliktavām Krievijas teritorijā. Līdzīgu piekāpšanos ukraiņiem pašlaik demonstrē arī Francija un Lielbritānija. 

Pašlaik fronte liesmo tieši pie Harkivas, jo maija sākumā krievi tur sāka sauszemes ofensīvu Pilsēta tiek pakļauta ikdienas bombardēšanai. Tur regulāri tiek nogalināti civiliedzīvotāji.

Jorgens Elfvings apgalvo, ka tieši Harkivas apgabalā Ukrainai ir nepieciešama iespēja uzbrukt Krievijas teritorijai, dodot priekšroku amerikāņu ieroču sistēmām Himars un Atacms.

Saskaņā ar Politico datiem ASV politika – aizliegt ukraiņiem izmantot tāla darbības rādiusa raķetes pret Krievijas vidieni, paliek spēkā. Tātad šaut drīkst pie robežas, bet tālāk nē. Trāpīt Maskavai amerikāņi ukraiņiem joprojām aizliedz. 

Kā reaģēs Krievija?

„Grūti pateikt. Kopš konflikta sākuma Krievija ir noteikusi vairākas tā sauktās sarkanās līnijas attiecībā uz Rietumu iesaistīšanos konfliktā. Katru reizi, kad sarkanās līnijas tika pārkāptas, Krievijas puse nekādi nav rīkojusies. Tas, visticamāk, novedīs pie agresīvākas Krievijas retorikas masu medijos“- uzskata Elfvings.  

Eiropas Savienība ir vienojusies par soda naudām graudu importam no Krievijas. Saskaņā ar tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska teikto, mērķis ir “cīnīties pret nelegālu zagtu Ukrainas graudu eksportu no Krievijas” uz ES valstīm. Akcija stāsies spēkā 1. jūlijā un attieksies arī uz Baltkrievijas produktiem. Šis ir vēl viens mēģinājums ierobežot Maskavas ienākumus. (AFP)

Itālija nekad nesūtīšot karaspēku uz Ukrainu, apgalvo Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni. Arī Itālijas ieroči nedrīkstot tikt izmantoti pret Krievijas teritoriju. (TT) Turpretī Norvēģija un Dānija rīkojas diametrāli pretēji. Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Eide  NRK apgalvoja, ka Ukrainai ir tiesības izmantot ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā.

“Karā tas ir normāli, un mēs nevaram piespiest Ukrainu cīnīties ar vienu roku,” viņš teica.

Dānijas ārlietu ministrs Lars Rasmusens pauž tādu pašu viedokli. “Atbildēt ar pretuzbrukumu agresīvai valstij ir pilnīgi saskaņā ar kara noteikumiem,- ” viņš sacīja Rasmusens.

Zviedru Aizsardzības ministrs Pols Jonsons arī atļauj Ukrainai izmantot Zviedrijas ieročus pret militāriem mērķiem Krievijā. (SVD)

Francija drīzumā varētu nosūtīt uz Ukrainu savus militāros instruktorus. Saskaņā ar avotu sniegto informāciju, sākotnēji tā būšot neliela instruktoru grupa, bet ar laiku to skaits sasniegšot “simtus un vairāk”. Plānotais mērķis esot apmācīt ukraiņus atmīnēšanas un Rietumu piegādāto iznīcinātāju tehniskās apkopes jomā. (Reuters)