Pamodos un redzu kā nojumei norauts jumts. Tas plīvo vējā kā karogs. Viens baltais dārza krēsls sakāvies ar otru un abi guļ zālē. Vētra svilpo ventilācijas trubā kā flautā. Svešs suns čāpo pilnīgi mierīgs, tikai viņa spalva plīvo jūras vējā kā nepļauta zāle. Piedzīvojam lielāko vētru valsts vēsturē. Arī labi.

Ukraiņi ar droniem vakar uzbrukuši Krievijas infrastruktūrai pie robežas ar Ukrainu, raksta Le Monde. Tomarovkā (netālu no Belgorodas) izcēlies ugunsgrēks apakšstacijā. Iedzīvotāji naktī redzējuši dronus gaisā un dzirdējuši sprādzienus, ziņo Telegram ASTRA. Pa nakti ukraiņu lidaparāti uzbrukuši spēkstacijai Glazunovkas pilsētā un nodarījuši tur postījumus.

Vienlaikus krievi šonakt atkal uzbrukuši Harkivai (Ukrinform). 

Kopš 2022. gada februāra ukraiņi regulāri uzbrūk Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Pagaidām 38 reizes (ACLED). Vai šiem uzbrukumiem ir jēga? „Domāju, ka pateicoties šiem uzbrukumiem, karš tiek izlemts ilgtermiņā“ – uzskata Henriks Vahtmeisters (Upsalas universitātes globālo energosistēmu pētnieks). Krievijas naftas rūpniecība pašlaik pakļauta nopietnam spiedienam. Rietumi ieviesuši sankcijas. Tās Krievijas naftas kompānijas mēģina anulēt dažādos veidos. Tajā pašā laikā Ukraina ir sākusi dronu kampaņu pret krievu naftas pārstrādes rūpnīcām. Mērķis ir panākt, ka krieviem samazinās ieņēmumi. Tātad – sagraujot krievu eksporta izņēmumus, nebūs vairs naudas karam. „Uzbrūkot naftas pārstrādes rūpnīcām, šos mērķus var sasniegt – būtiski nepaaugstinot naftas cenu pasaulē“, uzskata Henriks Vahtmeisters. „Krievijai joprojām ir iespēja eksportēt jēlnaftu, taču tas būs mazāk izdevīgi nekā eksportēt gatavu produkciju, piemēram, benzīnu, dīzeļdegvielu un reaktīvo dzinēju degvielu“, viņš saka.

Krievijas naftas eksporta pašreizējie rādītāji liecina, ka Ukrainas stratēģijai ir bijusi ietekme, norāda Vahtmeisters. „Esam redzējuši, ka produkcijas eksports pavasarī samazinājās par 20 procentiem, savukārt jēlnaftas eksports ir pieaudzis. Tas viss saistīts ar ukraiņu dronu uzbrukumiem.“

Krievi, protams, remontē, un eksports atkal palielinās. Taču process nav noslēdzies. „Ir izveidojusies “virves vilkšana” starp ukraiņu droniem un krievu spēju vai nespēju aizsargāt savu svarīgāko eksporta nozari” – saka Vahtmeisters. 

„Ja uzbrukumi turpināsies un pietrūks dīzeļdegvielas, benzīna, tad kara gaita tiks ietekmēta”, – viņš uzskata, „ Tad krievi būs spiesti pagādāt armiju no noliktavām, kas atrodas ārpus ukraiņu dronu triecienu zonas”.

Ir sākušās olimpiskās spēles Parīzē. Tajās startē arī ukraiņu komanda. Bēgļu komanda brauca otrajā laivā, aiz grieķiem. Tas ir simboliski. Ja kari šādi turpināsies, tad puspasaules varēs drīz startēt bēgļu komandā. Šis process ir jāaptur. 

Ja arī Jūs uzskatāt, ka mums šeit vajadzētu apspriest atklāšanas ceremoniju, tad dodiet ziņu. Man patika atklāšanas parāde, jo tas bija lielisks ekrāna šovs. Arī šīm lietām es nodarbojos sen: gan praktiski, gan arī mākslas zinātnes jomā. Tāpēc man neradās nekādi satraukumi par to ko ekrānā rāda. Drīzāk prieks, ka Francija ir uzdrošinājusies parādīt atklāšanā skaisto Parīzi un vēsturi no pilsētas centra, nevis stadionā.