Katru kārtīgu zaļumballi (mūsu vasarās uz laukiem) bieži mēdz pavadīt tradicionālā izkaušanās. Lai parādītu “kurš te ir noteicējs” jeb “galvenais vīrietis”. Tagad ar šīm “provinciālajām kaislībām” nodarbojas arī televīzijā pilsētās un partiju kongresos, lai apliecinātu savu pārākumu. Jau agrāk esam redzējuši kā kaujas citu valstu parlamentos un sadod “pa tauri” kuluāru sarunu laikā. Līdz šim nebija stils – fiziski izrēķināties. Tramps to ieveda “uz skatuves” un legalizēja arī politikā un diplomātijā. 

Viens no kauslīgākajiem kaušļiem verbālajā rungā šodien ir tas pats – Donalds Tramps. Taču viņam ļoti patīk arī izkaušanās pa īstam. Precīzāk – noskatīties, kā kaujas citi. 

Tieši DT ir ievilcis izkaušanos ne tikai televīzijas ekrānā, bet arī publiskajā telpā un politikā. Jo pašreizējais ASV prezidents ir “beznoteikumu izkaušanās” jeb “jauktās cīņas mākslas” (MMA) fans. Viņš ir cieši saistīts ar Ultimate Fighting Championship (UFC). Regulāri apmeklē UFC pasākumus un bieži sēž tieši pie ringa; draudzējas ar UFC prezidentu, agrāk rīkoja čepionātus savos kazino Atlantic City. Laikā, kad vēl nebija prezidents. Ir slavējis cīkstoņus par viņu izturību un cīņas garu, tāpēc šāda cīņas veida kultūra viņam patīk.

UFC nav tikai sports. Tas ir galvenokārt izklaide. Tribīņu skatītāji ir arī galvenie Trampa fani un vēlētāji. 

Kas šis ir par kaušanās veidu? MMA (Mixed Martial Arts) apvieno vairākus cīņas stilus, piemēram: bokss, kikbokss, brazīliešu džiu-džitsu, brīvā cīņa, džudo. Cīņas notiek gan stāvus (sitieni), gan ņemoties pa zemi (tvērieni, žņaugšanas paņēmieni). Pašos sākumos tā bija kaušanās forma bez notiekumiem un ierobežojumiem. Sava veida –  jaunais “vīrišķības vilnis” ar cietsirdību, sadismu un vardarbību karogā. Tas sākās 1993. gadā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs tika organizēts pirmais Ultimate Fighting Championship (UFC). Kad kauslis ierāpās “cīņas būrī”, tad viss bija atļauts. Netraucēja nekādi ierobežojumi (tiesneši, svara kategorijas, roundi utt.) Šādas cīņas parasti notika astoņstūra būrī ar restēm, lai kopētu “Street Fighter” vai “Mortal Kombat” estētiku. 

Brīdī, kad šādu klopi sāka rādīt televīzijā (maksas televīzijas formātā), tas guva pārsteidzoši lielus panākumus, piesaistot gandrīz 100 000 maksāt gatavu skatītāju. Lielai politiķu daļai šis primitīvisms nebija pieņemams, bet Trampam ļoti patika un patīk. Tāpēc UFC sacensības šogad notiks Baltā nama zālienā un būs daļa no Amerikas Neatkarības deklarācijas 250. gadadienas svinībām.

Divdesmit gadu laikā UFC apgroza 11,3 miljardus USD. Apsteidzot tādus futbola klubus kā Real Madrid un Manchester United. 

Vajadzība izkauties tagad ir biznesa projekts. Lai piesaistītu auditoriju, izmantojot vardarbību. Tieši Trampa stilā.  Viņam seko bēdīgi slavenais psihologs Džordans B. Pētersons, Ilons Masks (kurš centās panākt cīņu būrī pret Marku Cukerbergu), Endrjū Teits (bijušais profesionālais kikbokseris) un Zviedrijā bēdīgi slavenais Aleksandrs Bards. Visi viņi meklē vīrišķību sevī šādā veidā un drāšu būri, kur to manifestēt.  

Jā, arī pašam Donaldam Trampam patīk, brīva kaušanās, jo tā atbilst viņa priekšstatam par “spēcīgā vīrieša” tēlu un uzskatiem par vīrišķību, spēku un uzvaru. Trampam patīk skaidri redzam uzvarētājs un šajās kaujās tas ir pamanāms uzreiz. Tāpēc šāda “kaujas loģika” saskan ar Trampa biznesa un dzīves filozofiju – vienmēr uzvarēt.

Diemžēl, šī beznoteikumu kauja ir arī viņa politikas princips, kas rada problēmas un ciešanas citiem cilvēkiem un tautām. Tāpēc tas vairs nav izklaides veids, bet gan – varmācīga pašmanifestācija uz citu rēķina. Tramps nav vienīgais, tādu cilvēku ir diezgan daudz arī Latvijā. 

Latvijā šis sports ienācis 90. gadu sākumā. Sākumā to dēvēja par “cīņām bez noteikumiem”, bet vēlāk tomēr izveidojas daļēji noteikumi un parādījās aizvien vairāk profesionālu cīkstoņu – izklaidētāju. 

Ilustrācija: Donalds Tramps tur UFC čempiona jostu pēc UFC smagsvaru čempiona cīņas starp Džonu Džounsu un Stipi Miočiču. UFC 309 pasākuma laikā Madison Square Garden stadionā 2024. gada 16. novembrī Ņujorkā. (AP)