Vakar pastiprinājās histērija no Krievijas puses par it kā NATO uzbrukumu viņiem un draudēšanu atriebties. Viedokli pauda vairāki Putina propagandisti. Skarbākā klaigāšana saistījās ar it kā piecu dronu notriekšanu virs Maskavas.  Kremlis to sauc par „ukraiņu terorismu“. Droni it kā lokalizēti Maskavas dienvidaustrumos. Odincovā, divi Valujevā un viens virs kara bāzes Kubinkā. (TASS) Visi droni esot notriekti, taču jezga – imperatīva. 

Nevienu no šiem apgalvojumiem nav apstiprinājuši neatkarīgie novērotāji. 

Dronu uzbrukumu dēļ esot apstājies Maskavas lidostu darbs. Piemēram Vnukovā.  Brīdi vēlāk tika ziņots par vēl vienu dronu Kalugā. Ar šo informāciju nav apstiprinājuši neatkarīgi avoti. Cietušo nav. Kijiva nav komentējusi šos krievu paziņojumus. 

Juhans Hoivinens šo notikumu komentē tā: „ Teorētiski ir iespējams palaist dronus no Ukrainas tā, lai tie sasniegtu Maskavu. Piemēram no Kijivas ziemeļu priekšpilsētas. Tiem jālido ļoti zemu, lai tos nepamana krievu radaru sistēma. Taču tik ilgam un garam lidojumam nevar izmantot dronus ar lieliem lādiņiem un risks, ka tos pamanīs, ir ievērojams. Šādā gadījuma dronam jālido vismaz piecas-sešas stundas, lai sasniegtu Maskavu.“

Vai iespējams, ka tos „palaiž“ no Krievijas teritorijas? 

„Jā, tas ir iespējams.“

Kāds varētu būt šo dronu uzbrukumu mērķis?

„Nedomāju, ka šie droni bija paredzēti sagraušanai vai nogalināšanai. Pieci droni neko nevar padarīt pilsētai ar desmit miljoniem iedzīvotāju. Tie neko nevar manīt arī kara gaitā. Taču tie atgādina, ka karš notiek. Pašlaik lielākā daļa maskaviešu pavada laiku savās vasarnīcās. Dzīve tur mierīgi turpinās, ignorējot karu. Taču Ukrainas pilsētas krievi turpina bombardēt katru dienu. Iespējams, ka ukraiņiem bija vēlēšanās atgādināt krieviem ka karš tomēr notiek. Tas ir svarīgi viņu kara stratēģijā“. 

Nekā neparasta šajā uzbrukumā nav. 

Krievi atsākuši Harkivas bombardešanu. Divi miruši, 30 cilvēki ievainoti. No tiem – deviņi bērni. (AFP) 

Krievi piekrīt apmainīt nepamatoti arestēto amerikāņu The Wall Street Journal žurnālistu Evanu Gerškoviču pret krievu kibernoziedznieku ASV Vladimiru Dunajevu. Gerškoviču krievi aizturēja un apcietināja Jekaterinburgā martā un apsūdzēja spiegošanā. Viņam tika draudēts ar 20 gadiem cietumā. Krievijai ir raksturīgi atrast neesošus iemeslus noteiktu cilvēku aizturēšanai un apcietināšanai, ja šie ļaudis viņiem nepatīk. Pierādījumus tad nevajag.  

Zināms, ka Krievija nogādājusi uz Ukrainas fronti 180 000 karavīru. (CNN)

120 000 izvietoti  Limanas – Kupjanskas frontē, uz ziemeļiem no Bahmutas.  Tur pašlaik jau cīnās 50 000 krievu karavīru. Situācija šajā frontes zonā ir kustīga un situācija mainās katru stundu. (SvD)

Attēls – ukraiņu karavīrs Bahmutas frontē (Alex Babenko, AP)