Odesas katedrāle smagi cietusi krievu uzbrukuma laikā. Pasaules mediji nenogurst šo postu atspoguļot un parakstīt. Pie viena arī 14 cilvēki ievainoti, no tiem viens ir bērns. Nav jēgas komentēt, ka „parasti“ baznīcas, slimnīcas un skolas karos neaiztiek. Šis nav tas gadījums. Kremlis dauza kopā Ukrainā visu pēc kārtas.  

Polija izsaukusi Varšavā Krievijas vēstnieku, lai lūgtu paskaidrojumu par Putina izteikumiem. Par it kā poļu plāniem okupēt Ukrainu. Savas ambīcijas Kremļa diktators mēģina projicēt uz citiem. (AFP, TT)

Šonakt ap 04.00 divi droni sasnieguši Maskavu. (Telegram) Netālu no Aizsardzības ministrijas. (TASS). Upuru neesot. Ukraina šo uzbrukumu nav apstiprinājusi. Dronu uzbrukumi Maskavai šogad konstatēti vairākas reizes.

Šorīt droni uzbrukuši Krimai. Tātad – krievu okupētajai Ukrainas teritorijai. Trāpīts munīcijas noliktavai un dzīvokļu ēkai. (DN)  

Visi kari kaut kad beidzas. Agri vai vēlu. Vai nu armijas piekūst un nogurst, vai arī izdodas vienoties par miera iznākumu diplomātijas ceļā. 

Karš Ukrainā ir pats asiņainākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945.gada. Vainīgo var labi redzēt. Krievija ir uzbrucējs. Taču Āfrikas valstu vadītāji cenšas šo apstākli nepamanīt un piedāvāt pasaulei miera sarunas un Ukrainas rēķina. 

Mani tas nepārsteidz, jo pasaulē ir vairāk cilvēku, kas meklē izdevīgumu. Nevis patiesību un taisnību. 

Vai ukraiņiem izdosies finālā iztriekt ārā krievus no savas teritorijas?

Ceru, ka izdosies.  

Līdzīgi konflikti ir piedzīvoti arī agrāk. 

Piemēra Korejas karš, pagājušā gadsimta 50.gados.  ANO un ASV aizstāv vienu pusi, bet Ķīna un Padomju Savienība – otru. Pagājuši 70 gadi, bet šajā karā vēl miers nav noslēgts.

Pēc otrā pasaules kara Vācijai un Japānai tika noradīta vieta „kaktā“, robežas pārzīmētas un traumas apārstētas. Toreiz daudziem likās, ka „mēs protam“ ar šādiem konfliktiem tikt galā.  

Tagad izrādās, ka nemākam viss.

Zināmā mērā varam mācīties no Versaļa miera līguma 1919. Vācija zaudēja lielas teritorijas, bija spiesta maksāt astronomisku kara kontribūciju. Armiju demontēja. Tautas rūgtums un trūkums bruģēja ceļu vācu nacismam. Toreiz Vāciju uzskatīja par galveno pirmā pasaules kara vaininieci un represijas radīja dinamisku pretreakciju no vācu tautas puses. Kaut kas līdzīgs Krievijā notiek šodien. Krievu revanšisms ir dzimis uz sabrukušās Padomu Savienības pamatiem. Krievi bija valdošā nācija šajā ļaunuma impērijā un vēlas šo situāciju saglabāt arī turpmāk. Mieru un robežas sāka uzspridzināt tieši krievs – Vladimirs Putins.

Tagad karš turpinās jau otro gadu un katru dienu iet bojā cilvēki.

Par notikumiem frontē vairāk ziņošu rīt. Pagaidām ziņas ir nepiedodami skopas.      

Attēlā ukraiņi Bahmutā (DN)