Lieliska ziņa ir tā, ka Latvija apņēmusies palīdzēt Ukrainai ar labības eksportu, izmantojot savas ostas. Darbs sākšoties rudenī. Tad caur Latviju plūdīs ap 500 000 tonnu graudu gadā. (Reuters) 

Šī ir patiešām laba vēsts, jo jūlijā Putins nobloķēja esošo ukraiņu līgumu, kas nodrošināja graudu eksportu caur Melno jūru. Šāds Latvijas solis ir lielisks atbalsts. 

Vairākas valstis (ASV, Zviedrija u.c.) nosūtījušas kārtējo ieroču atbalsta paketi Ukrainai. Domāju, ka nav vajadzības uzskaitīt ieguldījumu apmērus. Galvenais, ka šis atbalsts turpinās.

Tas nozīmē, ka Eiropa un pasaule nav nogurušas no ukraiņu atbalstīšanas.  

BBC ziņo, ka Lielbritānijā aizturēti trīs krievu spiegi. Viņu rīcībā bijušas vairākas viltotas pases no Lielbritānijas, Bulgārijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Horvātijas, Slovākijas, Grieķijas un Čehijas. Šie cilvēki ir Bulgārijas pilsoņi un tika pieķerti jau pirms vairākiem mēnešiem. Divi vīrieši un viena sieviete uzturējušies valstī apmēram 10 gadus. Ir strādājuši, viņiem pieder dzīvokļi, kas pašlaik jau „izkratīti“. (BBC)

Naktī un pa dienu turpinājās krievu uzbrukumi vairākām Ukrainas pilsētām. 16 no 28 raķetēm notrieca pretgaisa aizsardzības sistēma. Pašlaik krievi sāk bombardēt Ukrainas rietumu reģionus, kas līdz šim bija vairāk pasargāti no krievu droniem un raķetēm (DN)

Vakar Kremlis pārtraucis zviedru – somu žurnālistes, lieliskās kolēģes Annas Lenas Laurēnas akreditāciju Krievijā. Jau pavasarī Krievijas vēstniecība Stokholmā sāka vērpt baumas, ka Anna Lena izplatot melus par Krievijas Ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Annai nācās pamest Pēterburgu, un tagad viņa nedrīkst vairs atgriezties Pēterburgā, lai tur turpinātu savu darbu. „Kāpēc krievi metā ārā no valsts ārzemju žurnālistus? Tāpēc, ka viņi vēlas likvidēt normalitāti. Norobežoties no visiem, kas var pateikt patiesību. Rezultātā Krievija pašizolējas un pārvēršas par aizvien kailāku diktatūru. Šāds ir Putina režīma virziens, nekā citādi tas pastāvēt nespēj. Pēc vājprātīgā uzbrukuma Ukrainai, acīmredzot, viņam vairs nav atpakaļceļa“, – raksta Laurēna.

Žēl, ka tā notika. Strādāt par ārzemju korespondentu katrs žurnālists neprot un nespēj. Ir jāpārzina valsts, kurā atrodies un ir jābūt mazliet magnetizētam ar to. Citādi ziņojumi neizdosies, jo „bez mīlestības viss ir mazs“. Annai Lenai patīk krievu cilvēki, viņa redz viņos daudz laba un gaiša, tāpēc reportāžas parasti bija gaišas un izvērstas. Bez aizspriedumiem un īgnuma. Taču pret Krievijas valsti un tās vadītājiem Annai bija cita attieksme. Kritiska un analītiska. 

Labi, ka Anna turpinās rakstīt avīzei Dagens Nyheter un viņas domas nekur nepazudīs. Viņa bija pēdējā korespondente no Zviedrijas, kura drīkstēja uzturēties Krievijā līdz maijam. (TT) 

Pēc šodienas sarunām ar kara ekspertiem nonācām pie secinājuma, ka viena no lielākajām ukraiņu problēmām ir mīnētā teritorija. Krievi ir nežēlīgi mīnējuši Ukrainu un šī iemesla dēļ iet bojā ļoti daudzi, sapierus ieskaitot.  Mīnas paralizē ukraiņu cīņu un ar tām ir jātiek galā.  Tāpēc lieliski, ka viņiem šonedēļ sāk piegādāt jaunus sapieru instrumentus, kas palīdzēs atrāk atmīnēt teritoriju. 

Mīnas būs ilgi liela Ukrainas problēma, kuru viņiem turpina „dāvināt“ krievi. Nevienu soli tur praktiski nevar spert nebaidoties no iespējas „uziet gaisā“.