„Šis karš ar Krieviju nav lokāla rakstura“, – konstatē medijiem  zviedru jūras flotes priekšniece, kontradmirāle Eva Skūga Hasluma. Intervijā uz britu karakuģa HMS Queen Elizabeth, kas pašlaik apmeklē Gēteborgu.    

Pēc viņas domām Ukrainas karš jau ir iegriezies globālās sliedēs, jo kaujas Ukrainā papildina neparastas sabotāžas Baltijas jūrā un citi nepatīkami notikumi dažādos planētas punktos „Krievija ir izvēlējusies uzvedības stilu, kas pieprasa varas pozicionēšanu jaunā veidā. Jeb precīzāk sakot –  tā vēlas pārkārtot esošo pasaules kārtību kā izdevīgu sev. Izaicinot visu pārējo pasauli un piekārtojot to Putina plāniem. Protams, ka Krievija pašlaik ir novājināta, jo Ukraiņu pretošanās bija Kremlim negaidīts pārsteigums. Taču vienlaikus ir jāatzīst, ka tāpēc nav mazinājies draudu risks Zviedrijai.“

Vai mums būtu jābaidās? 

Nē, jo esam NATO valsts un pagaidām Medvedjeva „kaķa lāsti“ kāpj debesīs, bet neko būtisku nenozīmē. 

Taču Putina plāns ir daudz plašāks. Viņa mērķis ir sagraut pašreizējo rietumu demokrātijas dominanci un sadalīt pasauli (valstis) esošo diktatoru un imperatoru starpā. Viņa projekts ir konservatīva pasaules kārtība, kurā iedzīvotāji padevīgi savam vadonim. Mēs (Latvija) esam paredzēti atkal Krievijas guberņas statusam.

Lai to panāktu ir jāuzspridzina esošā pasaule. Izraēlas- palestīniešu konflikts ir pirmā detonācija šajā Putina sarūpētajā detonāciju ķēdē. Taču jārēķinās arī ar nākošajām detonācijām un jāparedz, ka Kremļa propaganda notiekošo izklāstīs pavisam citādi nekā tas būs patiesībā. Kremlis neatzīsies, ka visu šo lietu organizē pats. Nekā spontāna tur nav. Viss prognozēts, organizēts un realizēts. Kā spiegu operācija. Nē, to viņi nekad neatzīs. 

Kremlis teiks, ka pati liberālā pasaule un demokrātija „ir savu laiku nodzīvojušas“ un tautas vēlas atkal „stipru roku“, kas “saved šo pasauli kārtībā“. Proti – visi it kā vēlas dzīvot vienā „lielā, laimīgā“ Krievijā jeb Putina Eirāzijā un šo iespēju pavisam drīz Putins mums atkal piedāvās. 

Tagad, kad Ukraina beidzot tomēr ir saņēmusi ATACMS, kas ukraiņiem dod iespēju uzbrukt krievu karabāzēm, situācija pamazām mainās. Ukrainas pusei tūliņ būs arī citi jauni ieroči, taču Putins vienmēr ir pratis acīmredzamo noliegt un neesošo slavināt.  Arī tagad viņš komentē, ka tas ukraiņiem neko nedošot. Lai gan tieši šo raķešu dēļ ukraiņi bija spējīgi sagraut divas krievu militārās bāzes Luhanskā un Berdjanskā. (TT)

Lavrovs ir Ziemeļkorejā un diedelē jaunus ieroču krievu armijai. Viņa uzturēšanā tur ilgs divas dienas un šajā laikā tiekot gatavota jauna Putina vizīte Ziemeļkorejā. Ir zināms, ka 1000 konteineru ar ieročiem ir jau piegādāti no Ziemeļkorejas uz Krieviju un jaunas kravas pašlaik ir ceļā. (TT) Divi tirāni satikušies un baro viens otru ar „kūkām“. Neviens cits viņus nevēlas redzēt un satikt. Atliek čupoties pašiem. Diviem vien.

Šonakt krievu uzlidojuma rezultātā Ukrainā gājuši bojā pieci cilvēki. Divi Zaporižjā, viens Obuhivā un divi Hersonas dienvidu rajonā. Krievu raķešu uzbrukuma rezultātā bojāta elektropiegādes sistēma Harkivā. (DN)

Kāds zemnieks pie Harkivas gājis bojā uzbraucot ar savu traktoru mīnai. Ukrainas dienesti tagad brīdina iedzīvotājus būt ļoti piesardzīgiem pārvietojoties pa atbrīvotajiem rajoniem. (TT)

Taču pats galvenais notikums ir ATACMS ierašanās Ukrainā. Beidzot tas ir noticis. ATACMS (Army Tactical Missile System) var sasniegt mērķi 165 km attālumā. Taču amerikāņiem ir arī modeļi, kas spēj šaut tālāk (Kuveitas karā tos varēja pamanīt), sasniedzot 300 km distanci. 

„Jāpieļauj, ka tagad ukraiņi labāk trāpīs pa Krimas kara bāzēm“, -uzskata eksperts Jorgens Elfvings. 

ATACMS var izmantot HIMARS platformas. Domāju, ka nav vajadzības tehniski aprakstīt šī jaunā ieroča specifiku. Krievu reakcija uz šo ieroci izsaka visu. „ Lēmums dod ukraiņiem šādu ieroci ir milzīga kļūda“, – uzskata Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs. (TASS)

Tas nozīmē, ka Kremlim ir bail. Nepatīk. Tas ir labi. 

Pretīgi, ka Ķīnā Putins ticies ar Ungārijas diktatoru Viktoru Orbanu. Ungārs ir pirmais Eiropas valsts vadītājs, kurš spiež roku Putinam Ukrainas kara apstākļos (TT) 

Attēlā HMS Queen Elizabeth, kas pašlaik apmeklē Gēteborgu