Krimas pievākšana Putinam nav izdevusies. Ar šo viņš vēlējās ieiet vēsturē, taču faktiski ir izgāzies. Katru dienu Krimā kaut kas sprāgst, tai uzbrūk ukraiņu droni, raķetes un reizēm arī armijas vienības. Daudz darba okupācijas varai prasa vietējo iedzīvotāju „pieskatīšana“, jo liela daļa no viņiem tomēr simpatizē Ukrainai. Pirms pāris dienām tika saspridzināts karakuģis Kerčas dokos, diezgan regulāri no Sevastopoles ēkām paceļas dūmu strūklas un gaisu satricina trauksmes signāli. Daļa uzbrucēju tiek „notriekti“, bet salīdzinoši liela daļa no tiem tomēr trāpa mērķī. 

Piemēram, septembra beigās kāda ukraiņu raķete trāpīja krievu Melnās jūras flotes štābam. Augustā 20 desantnieki ielauzās kara bāzē Krimā. Neskaitāmas reizes ir cietis Krimas jeb Krečas tilts, kas skaitās Putina sapnis, iecere un lepnums. 

Zeļenskis nekad neslēpj to, ka Krima tiks atkarota. Šim nolūkam tikšot izmantotas ATACMS raķetes. (DN)

Tas ko ukraiņi ir paveikuši Krimā līdz šim, būtiski ietekmējis krievu situāciju. Viņu Melnās jūtas flote jau sen ir aizbēgusi no Krimas un slēpjas tur, kur raķetes to nespēj sasniegt no Ukrainas.  Proti dziļāk iekšā Krievijā vai okupētajā Abhāzijā. 

Rezultātā šogad ukraiņiem salīdzinoši labāk izdevās eksportēt graudus, jo krievi tagad mazāk traucē ar saviem karakuģiem. (DN)

Ukraiņu sistemātiskie uzbrukumi Krečas tiltam ir panākuši to, ka Putins bija spiests iegādāties dārgu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Ūdens barjeras zem tilta. Šis tilts tagad skaitās ļoti nedrošs un tāpēc kravas tiek pārvadātas ar prāmjiem. Taču daudz lielāks ukraiņu uzbrukumu efekts ir simboliskais un psiholoģiskais. Proti, Krimu jau sen pārņēmusi panika. Šī sala vairs nav droša un nekādi nevar atgūt savu atvaļinājumu paradīzes statusu. 

„Krievu tūristi turp vairs nebrauc. Tas iedragā vietējo ekonomiku, jo vairs nav pircēju. Liela daļa krievu, kas tur iegādājušies nekustāmo īpašumu, tagad steidz to pārdot. Diemžēl neviens nevēlas pirkt,“ – stāsta ukraiņu žurnālists, kurš kara sākumā no Krimas pārcēlās uz Kijivu.  

Spriedze palielinās arī vietējo iedzīvotāju vidū, kas gaida ukraiņu armijas ienākšanu. Protams, ka neviens nav veicis aptaujas un nevar skaidri pateikt cik ir „gaidītāju“ un cik tādu, kas apmierināti ar Krievijas okupāciju. Nē, šādu datu nav. Taču ir fakti, kas liecina, ka salā ir vairākas aktīvistu grupas, kas regulāri izlīmē uz sienām papīra ukraiņu karodziņus, izplata patriotiskas skrejlapas. Ir zināms, ka vietējie ukraiņi nodod Kijivai krievu objektu koordinātes, lai tos sagrautu ar raķetēm. Viena no šādām „partizānu“ grupām ir „Ateš“, kas Krimas tatāru valodā nozīmē „uguns“. Tajā darbojas ukraiņi, tatāri, krievi un visi tie, kas vēlas Krimas atriešanu atpakaļ Ukrainā. Šīs grupas „kontā“ esot atentāta mēģinājums pret krievu ultranacionālistu Zaharu Priļepinu maijā, kad tika nogalināts viņa šoferis.

Protams, ka traucēt krieviem (viņu okupētajās zonās) ir riskanti. Visi tiek turēti aizdomās. Daudzi krievi mēdz nodot FSB savus kaimiņus ukraiņus Krimā arī bez iemesla. Pietiek ar to,  ka kaimiņi ir vienu reizi dziedājuši ukraiņu dziesmas vai saplēsušies ar kādu okupācijas armijas karavīru. Šādi cilvēki uzreiz tiek apzīmogoti kā „naciķi“. Krievu televīzija bieži rāda kā šādi cilvēki tiek naktī „paņemti ciet“. Vēlāk viņi ir spiesti stāstīt krievu TV kamerai cik ļoti atvainojās krievu labajai, drosmīgajai armijai par nodarījumu. Krievu TV pavisam atklāti lūdz visus krievus, kas pamanījuši ko aizdomīgu. – cilvēkus ar Ukrainas simboliem pie apģērba vai tetovējumiem uz ķermeņa, nodot FSB rīcībā. (DN)

Šodien nogalināts Luhanskas reģiona, krieviem labvēlīgais politiķis Mihails Filiponenko. Viņa automašīnā sprāga lādiņš. Deviņos no rīta. (Ria Novosti) 

Ukraina šo cilvēku uzskata par kara noziedznieku, jo viņa vadībā ir spīdzināti cilvēki okupētajās teritorijās. Kā pēc tam informēja ukraiņu izlūkdienests, šādi tikšot sodīti visi nodevēji. (HUR) Šīs nav pirmais atentāts pret Filiponenko. Pirmo reizi viņu mēģināja nogalināt 2022.gada sākumā. (TASS) Oktobrī Krimā tika ievainots Oļegs Carovs un ukraiņi atzina savu dalību šajā akcijā. (Reuters) Viņš (no Putina puses) bija iecerēts kā nākamais Ukrainas vadītājs.

Aizvadītajā oktobra mēnesī ukraiņi ir veikuši 13 atentātu pret krievu līdzskrējējiem okupētajās Ukrainas teritorijās. (The Washington Post)

Avoti Kijivā apstiprina, ka ukraiņi ir bijuši iesaistīti arī krievu militārā blogera Vladlena Tatarskija slepkavības mēģinājumu Pēterburgā un uzbrukumā Krievijas Melnās jūras flotes zemūdenes „Krasnodar“ komandierim Staņislavam Ržickim, kurš bija realizējis raķešu uzbrukumus Ukrainai. Proti – no Ržicka komandētās zemūdenes “Krasnodar” pagājušā gada jūlijā dots raķešu trieciens Ukrainas pilsētai Vinnicai, kurā tika nogalināti 27 cilvēki.Savukārt sprādzienu Pēterburgā izraisīja improvizēts spridzeklis, kas bijis paslēpts statujā, kura uzdāvināta Tatarskim.Saskaņā ar Krievijas mediju ziņoto, statuju viņam uzdāvinājusi kāda sieviete, kura ieradusies uz kafejnīcā organizēto tikšanos ar blogeri.