Kolēģe Anna Lena jau vairākus mēnešus dzīvo Ļvivā, mācās tur ukraiņu valodu un raksta reportāžas zviedriem par notikumiem Ukrainā. Viņa labi raksta. Teksti nav atskaite vai iesniegums lasītājam. Tie ir žanriski korekti un interesanti.  Šodienas tēma – par to kāpēc „labie ukraiņi“ nevēlas draudzēties ar „labajiem krieviem“.  

Agrāk ukraiņi runāja un rakstīja arī krievu valodā, taču tagad tā vairs nav. 

Ja krievu Jūlija satiek ukrainieti Olenu jogas nodarbībā, tad saruna izveidojas apmēram šāda:

„Jūlija“: „Visi kari ir briesmīgi“.

Viņai atbild Olena: „ Ienīstu Tevi!“

Un viss. 

Vispār es piekrītu Olenai. Mani arī kaitina tipiskā, izplatītā un provocējošā krievu nopūta: „ Visi kari ir briesmīgi“ vai „Karā cieš abas puses“ utt. Tā vietā, lai pateiktu atklāti un godīgi (skaidri un gaiši): „ Ukrainas uzbrukums Krievijai ir briesmīga nelietība“. Nē, tā krievi nemēdz teikt. Viņi skumji pūš un runā par karu izvairīgi. It kā karš būtu kāda dabas stihija vai neizbēgams meža ugunsgrēks. Proti – it kā notiek pats no sevis. It kā konkrēts cilvēks to nebūtu izraisījis un citi konkrēti cilvēki to neatbalstītu. 

Olena pazīst arī krievus Ukrainā, ka aizbēguši no Putina režīmā, pašlaik dzīvo Kijivā un daudz palīdz ukraiņiem kā brīvprātīgie. „Jā, viņi ir forši. Vienīgais ko nevaru izturēt, ir brīži, kad viņi atkal sāk patētiski runāt par to savu krievu mākslu. Tas ir briesmīgi, īpaši brīžos, kad klusi vai skaļi pie sevis deklamē krievu dzeju. Tas ir neciešami pretīgi. Ar pārējo samierinos“, – atzīstas Olena. 

Olena piedalās konferencēs un semināros ārzemēs. Ja uz skatuves tiek uzaicināts pie galda arī kāds krievs, tad viņa pieceļas un iet projām. „Nav jēgas tikties ar krieviem arī ārzemēs. Mums ir atšķirīgas problēmas un neko kopēju atrast nav iespējams“. – viņa saka.   

Vai viņai nav žēl liberālo krievu, kas tagad spiesti dzīvot ārzemēs? 

„Nē, nav žēl. Viņi uzvedas tā it kā kaut kas būtisks viņiem būtu atņemts. Proti, stāvoklis un priekšrocības Maskavā vai Pēterburgā. Jā, karš viņus piespiedis pamest mājas. Viņi zaudējuši labus amatus, darbus, sakarus un visu pārējo. Viņiem izsists pamats zem kājām. Tas arī viss. Viņi redz un saprot tikai to ko zaudējuši un žēl viņiem ir tikai pašiem sevi. Nevis ukraiņus. Tāpēc man nav ko darīt uz skatuves kopā pat ar krievu liberāļiem (kas ir Putina pretinieki). Es nepieņemu viņu sāpes un ciešanas un viņiem neinteresē manējās.”  

Viņai taisnība. Krievi nevēlas nosodīt šo karu un asi nostāties pret to. Labāk izturēties pret „specoperāciju“ tā it kā tā būtu dabas katastrofa, kura izraisījusies pati no sevis.  

Nē, ukraiņi nav ar mieru pieņemt mieru, saņemot no Krievijas atpakaļ tikai daļu no savas teritorijas ar robežām, kuras pašlaik iezīmējis ar mīnu laukiem Putins. Turpretī krievi domā, ka šī ir gudra un laba ideja. Tā teikt – sadalīsim to, kas pieder tev. 

Vai vadoņu maiņa Maskavā var ko mainīt? 

Nē, nevar. Naids, kuru iesēja Putins, liesmos vēl ilgi starp abām tautām.

Diemžēl tā būs. 

Kāds vīrietis Maskavā notiesāts par pretkara lozungiem sniegā (23. novembrī) ar 10 dienām cietumā. (Reuters) Tekstu: „Nē karam!“ viņš ar pirkstu iešņāpis sniegā pie slidotavas. Līdz šodienai Krievijā ir aizturēti 20 000 cilvēki par pretkara uzskatu paušanu.

Krievi apgalvo, ka viņu armija esot ieņēmusi Horomoves ciemu pie Doņeckas. Neatkarīgi avoti to neapstiprina.(AFP)

Naktī virs Ukrainas notriekti 22 krievu droni un divas raķetes. (Reuters)

Ar šodienu pa Baltijas jūru sāk kursēt JEF jeb Joint Expeditionary Forces  20 karakuģi regulārās apgaitās.  Lai sekotu drošības stāvoklim jūrā. No Zviedrijas puses piedalās divas Visbijas korvetes (SVT), bet no Latvijas armijas vēl neesmu saņēmusi atbildes par karakuģu nosaukumiem.  

Ziemas apstākļos turpinās kaujas pie Dņepras. Sliktie laika apstākļi ir radījušie ukraiņiem daudz priekšrocību. Pašlaik ukraiņu spēki veido vairākas priekštilta pozīcijas jeb placdarmus Dņepras upes šķērsošanai. Pie Krinkijas, 15-20 kilometru uz ziemeļiem no Hersonas. 

Snigšana un puteņi pasliktina redzamību. Droniem grūti laiki un sarežģitāk izveidot slēpņus sniegā. Daudz vairāk darba ar siltumu, pārtiku un veselības aprūpi. 

Krievu triecieni turpinās Avdijivkā. Nekādu būtisku panākumu viņiem tur nav.