Izlūkošanas informācija ziņo, ka krievi gatavo jaunu ofensīvu ap gadu miju, lai panāktu būtiskas uzvaras frontē martā, kad Putins kārtējo reizi tiks pārvēlēts par Krievijas prezidentu.  (ISW)

Šo gatavošanos krievu pusē var tagad novērot ar satelītiem. Neraugoties uz sniegu, salu un māliem, krievi turpina pulcināt Harkivas un Luhanskas tuvumā cilvēkus un tehniku. Jūtama gatavošanās triecieniem arī Zaporižjas rietumu zonā. (DN)

Šis nav piemērots laiks uzbrukumiem, taču Putinam tā vajag un krievi viņam klausa. 

Cits jautājums – vai viņiem iecerētais izdosies.

„Sliktie laika apstākļi krieviem traucēs. Jau tagad var redzēt, ka uzbrukumu viļņus pavada liels kritušo skaits. Tieši šis apstāklis grauj morāli tiem, kas karos ierakumos“- uzskata Krievijas jautājumu eksperts Martins Krāgs. Tā vai citādi, krievi gatavojas kaut kam ļoti lielam un apjomīgam. 

Putins pats pavēstījis, ka viņam būšot vismaz 79% vēlētāju balsu nākamajās prezidenta vēlēšanās, taču nav izslēgts, ka iztapīgie padotie nokārtos 99%.

Klīst baumas, ka būšot pāris konkurenti uz Krievijas prezidenta posteni, taču jau tagad zināms, ka šiem cilvēkiem jābūt 75 vai 80 gadus veciem, lai Vova Putins uz viņu fona (ar savu 71 gada vecumu) izskatītos jauns un sprauns. Vēl nav izslēgts, ka atradīsies pāris glītas krustmeitas tādas kā Ksenija Sobčaka, kas arī izliksies par pretendentēm uz troni Kremlī. Cirks būs, klauni arī. Ir taču jāpārvērš vēlēšanas par jestru šovu, lai nevienam Gomeļā, Irkutskā, Daugavpilī vai Berlīnē nekristu acīs apstāklis, ka ir tikai viens pretendents uz šo augsto amatu Maskavā jau kuro gadu pēc kārtas.     

Tāpēc tagad tiek palielināti armijas izdevumi budžetā, tiek iesaukti rezervisti. 

Šonakt notriektas 8 krievu raķetes pie Kijivas.  Pavisam krievi šonakt uzbruka ar 18 raķetēm vairums pacēlas no Krimas. (DN)

Taču ir arī labas ziņas – tupinās Ziemeļeiropas palīdzība Ukrainai. Šodien Zviedrija piešķīrusi Ukrainai dāvinājumu 1,4 miljardu kronu apmērā. Tas paredzēts elektrības, siltuma apstākļu un patvertņu būvniecībai. Kā arī veselības aprūpes sistēmai.  

Savukārt Norvēģija un Lielbritānija uzņēmušās Ukrainai palīdzēt ar krasta apsardzes izveidošanu, piedāvājot jaunu tehniku un kompetenci. (NTB)

Rīt Zeļenskis ieradīsies ASV uz tikšanos ar Baidenu. Tā ir laba ziņa. (TT)

Šodiea vairāki Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministri Briselē pauduši sašutumu par Ungārijas attiecībām ar Ukrainu. Par to, ka ungāri apzināti traucē Ukrainas sarunām par iestāju ES un cenšas bremzēt visa veida palīdzību Ukrainas armijai. (TT)

Ukrainā turpinās krievu laiku pieminekļu aizvākšana no publiskas telpas. Tikko demontēta Sarkanās armijas pavēlnieka Mikola Ščora statuja Kijivas centrā. Tas bija 14 m augsts piemineklis ar zirgu un jātnieku. Skulpturālais armijnieka tēls uzstādīts 1954.gadā. Mikola Ščors pēc boļševiku apvērsuma kļuva par Sarkanās Armijas komandieri un cīnījās boļševiku pusē. Gāja bojā 24. gadu vecumā 1919.gadā. 

Vai Rīgā kāds uzdrošināsies aiztikt pieminekli ar nosaukumu „tie trīs, kas gaida ceturto“  un pārcelt to uz kapiem? Galu galā šī pieminekļa ideja radās Padomju Latvijas komunistiskajā elitē, lai iemūžinātu latviešu karavīru (strēlnieku) ieguldījumu komunistu režīma agrīnajā posmā. Pamatamkens likšanā 1965.gadā piedalījās pat Aleksejs Kosigins un to atklāja Ļeņina dzimšanas dienā. Autori apbalvoti ar LPSR valsts prēmiju. Starp citu, granīts šim piemineklim esot vests no Ukrainas. 

Tāpēc man šķiet svarīgi šo tēmu aktualizēt. 

Vai šo Latviešu strēlnieku pieminekli vajadzētu aizvākt no Vecpilsētas uz kapiem?