Speciāli TVNET

Šajās dienās ungāriete un bioķīmiķe Katalīna Kariko Stokholmā saņem Nobela prēmiju medicīnā par to, ka atklājusi zinātnisko pamatu mRNS vakcīnām, kas tika izmantotas arī Covid-19 pandēmijas laikā. Pateicoties viņas atklājumiem miljoniem cilvēku saglabāja dzīvību pandēmijas apstākļos. Nekad agrāk, neviena vakcīna nebija nonākusi pie pacientiem tik īsā laika periodā kā tas bija Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tas bija iespējams, pateicoties ģeniālam atklājumam, kuru cilvēcei piedāvāja divi zinātnieki. Abi tagad saņem Nobela prēmiju par šiem atklājumiem. Viena no viņiem ir Katalīna no Ungārijas. Nobela prēmija nav vienīgais apbalvojums viņas atklājumiem. Šodien viņa ir goda doktore 16 pasaules ietekmīgākajās augstskolās, Prinstonas un Hārvarda universitātes ieskaitot. Grezno žurnāla Time Magazine vāku un Glamour Magazine „gada sievietes“ troni. 

Kas viņa ir?

Katalīna Kariko ir dzimusi 1955.gadā Ungārijā, laukos. Miesnieka ģimenē. Jau bērnībā sapņojusi kļūt par zinātnieci un tāpēc pēc skolas absolvēšanas no 1973. – 1978.gadam studējusi bioloģiju Segedas universitātē Ungārijā. 1982.gadā aizstāvējusi doktora darbu bioķīmijā un turpinājusi padziļināti pētīt RNS (kopš 1989.gada). 1985.gadā pārcēlusies uz ASV, lai tur turpinātu savu karjeru zinātnē, kas zināmā mērā arī izdevies Tempļa Universitātē Filadelfijā un Veselības aprūpes zinātņu Universitātē Merilendā. Tur viņa piedalījās klīniskos pētījumos, kuros pacienti ar AIDS, sirds un asinsvadu orgānu slimībām, hronisku nogurumu tika ārstēti ar divpavedienu RNS (dsRNS). Tolaik šis virziens tika uzskatīts par visprogresīvāko pētījumu jomu, jo līdz tam šādi pētījumi nekur netika veikti.

Kariko pētīja RNS imūnsistēmas aktivāciju. Rezultātā (kopā ar kolēģiem) tika atklāti modificējoši nukleotīdi, kas mazina RNS imunogenitāti (piemēram, antigēna spēju izraisīt imūnreakciju organismā). Tas atļāva mRNS jeb matrices ribonukleīnskābi izmantot terapeitiski. Laikā no 1990. – 2013.gadam Katalīna Kariko formāli veica profesores pienākumus Pensilvānijas Universitātē, taču tiešie priekšnieki viņai neatļāva nodarboties ar tēmu, kas pētnieci patiešām interesēja. Rezultātā viņas pētījumam atņēma finansējumu un Katalīnai neatlika nekas cits kā nodarboties ar zinātni uz sava rēķina. Viņa spītīgi turpināja iesāktos pētījumus pēc sava plāna, bez samaksas no augstskolas. Universitāte viņai atļāva vienīgi izmantot laboratorijas un viss. Vienā liktenīgā rītā (pie kopējamās mašīnās) Katalīna nejauši iepazinās ar nerunīgu amerikāni Drū Veismani, kurš arī nodarbojās ar to pašu. Proti, bija pazīstams ar savu ieguldījumu NRS izpētē. Abi nolēma strādāt paralēli un saskaņot rezultātus. Tā tas turpinājās 20 gadus. Pirmie panākumi tika konstatēti 2005.gadā, kad viņu abu atklājumus publicēja zinātniskais žurnāls Immunity. Jāpiebilst, ka trīs citi ietekmīgi žurnāli: Cell, Science un Nature šo rakstu bija noraidījuši un atteikuši publicēšanu. Atklājums tagad bija apgūstams publiski, taču zinātnieku pasaule tam vēl nebija noticējusi. Vairāki kolēģi tobrīd vēlējās uzzināt, kurš ir Katalīnas Kariko zinātniskais vadītājs, jo pēc viņu domām sieviete kaut ko tādu atklāt nav spējīga.

Piecus gadus vēlāk tika publicēts nākošais atklājums, kas nostiprināja mRNS izmantojuma iespējas medicīnā. Tikai šajā brīdī medicīnas vadošie institūti pēkšņi saprata šī atklājuma jēgu un nozīmi. Beidzot bija aptverts, ka mRNS spēj ielauzties šūnā ar ārstniecisku uzdevumu. 

2013.gadā Katalīna Kariko pameta ASV, lai sāktu strādāt Vācijas uzņēmumā Biontech. Viņai likās, ka šādi būs iespējams daudz plašāk un dziļāk izpētīt iesākto tēmu. Tieši šeit viņas atklājumi ieguva licenci un tika izmantoti Covid-19 vakcīnu izstrādāšanā. Katalīnas atklājums nozīmē, ka tiek radītas imūnās šūnas, kuras ražo vakcīnā antigēnus. Šo pašu metodi Biontech jau izmantojis vakcīnai arī pret zika vīrusu. Pašlaik šis atklājums palīdz pacientiem izveseļoties no AIDS, cukurslimības, sklerozes u.c. slimībām. 

Apsēstās zinātnieces spītība

„Sāku šo darbu laikā, kad visi nodarbojās ar DNS. Kolēģiem bija žēl, ka es ņemos ar „bezcerīgo RNS“. Par mani vīpsnāja laboratorijā un aiz muguras. Es to zināju. Uzskatīja par neveiksminieci. Neņēmu neko galvā un gāju spītīgi tālāk savu ceļu“, – stāsta Katalīna. Viņa esot labi sapratusi apkārtējo ironisko attieksmi. Taču ticējusi savai idejai un nav atteikusies no tās arī tad, kad citiem tā šķitusi smieklīga. 

Galu galā viņa bija atradusi pareizo virzienu, tikai citi to nesaprata.

Teorija viss izskatās citādi, nekā dzīvē. Līdz šim tradicionālajās vakcīnās izmantoja „gatavus proteīnus“. Taču Katalīna piedāvāja ievadīt proteīna mRNS, kas darbotos kā veidne, ļaujot šūnām pašām izveidot olbaltumvielas, uz kurām ķermenis attiecīgi reaģētu.

Sākumā bija neveiksmes. Eksperimentu laikā ķermenis reaģēja ar iekaisumiem, kā arī neveidojās pietiekami daudz proteīnu. Pēc ļoti smaga darba un pārbaudēm, tikai 2005.gadā izdevās noskaidrot atbildes un visiem jautājumiem. Ja vienu no „ķieģeļiem“ mRNS molekulā nomaina ar līdzīgu „celtniecības bloku“, tad iekaisums vairs neveidojas. Pie kam – izveidojas vairāk proteīnu. Pirmais, ko Katalīna pamanīja: šādā veidā var cīnīties ar anēmiju. Taču viņa nepaguva turpināt iesākto, jo uz cilvēces sliekšņa nostājās pandēmija. 

„ Atceros kā pandēmijas pirmajos mēnešos televīzijas ziņās skatījāmies uz  pandēmijas upuriem melnos maisos. Tos lādē iekšā smagajās automašīnās un ved projām“, – stāsta medijiem Nobela prēmijas laureāte Katalīna Kariko. Tas esot bijis šausmīgi. Taču jau pēc mēneša – 2020.gada sākumā tika publicēta formula, kas izraisa Covid-19 un zinātniece nolēma uzsākt savu kauju ar šo vīrusu. Jau 15.martā kompānija Moderna ar mRNS tehnoloģijas palīdzību sāka izstrādāt vakcīnu pret pandēmijas izraisītāju. Biontech uzsāka sadarbību šajā jomā ar Pfizer, kas arī pievienojās jaunās vakcīnas ražošanai un šajā brīdī Katalīna no parastas zinātnieces pārvērtās liktenīgajā cilvēces glābējā. Viņas ilgi, smagi un atbildīgi veiktais darbs pēkšņi bija vajadzīgs miljoniem cilvēku.  

Kā tas notika? To vislabāk parādot mikroblogs Twitter. Meita pirms pandēmijas esot izveidojusi mātei zinātniecei kontu šajā sociālajā medijā, taču mammai bijuši tikai 10 sekotāji. Pēc 12 stundām viņai sekojuši jau tūkstoši.

Vai arī tagad būtu jēga vakcinēties pret Covid-19? Jā, zinātniece pati esot tikko vakcinējusies kārtējo reizi. Vai pati ir izslimojusi šo vīrusu? Jā, pirms gada. Taču simptomi bijuši vāji. Bez drudža. To arī viņa esot paredzējusi ar savu vakcīnu – cilvēks izslimo viegli, paliek dzīvs. 

Vai tagad jūtas kā cilvēces glābēja? Nē, šādās kategorijās nekad nedomājot. Viņa kopā ar kolēģi Drū neesot ražojuši vakcīnas. Nē, tikai veikuši pētījumu un atklājuši svarīgas lietas (efektus), kas palīdz ražot arī vakcīnas.

Kā izlietos Nobela prēmijas naudu? 

„Tā kā atkal esmu bezdarbniece, tad ieguldīšu šo naudu laboratorijā un tālākiem pētījumiem biomedicīnā. Man kopš bērnības ir viens liels mērķis,“ – atzīstas Katralīna Kariko. Viņa vēlas uzvarēt vēzi. Tāds plāns esot bijis no paša sākuma. No šāda plāna nekādā ziņa nedrīkstot atteikties un atkāpties. Tas ir liels mērķis un pie tā ir jāaiziet pa spītības ceļu. Galu galā dzīve nav naudas vai slavas jautājums. Pats svarīgākais ir neatkāpties no saviem svarīgākajiem mērķiem, sasniegt tos un finālā justies labi. 

Pēc kārtīgi padarīta darba.