Ziemassvētku nedēļā Baltijas jūras reģiona valstis bija spiestas samierināties ar būtiskiem GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēmas traucējumiem. Navigācijas pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, lai noteiktu objekta atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu. GPS sākotnēji bija paredzēta militārajai izmantošanai, bet mūsdienās ir izmantojama civilajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka mūsu apkārtnē no ierindas tika izsista navigācija ar satelītiem, kas ietekmēja gan gaisa gan arī kuģu satiksmi. Zviedri informē, ka šie traucējumi esot sākušies jau 18.decembrī. Lidmašīnām bijis jārēķinās ar navigāciju no zemes. Traucējumi bijuši visu šo laiku arī Somijā, Dānijā, Vācijā, Polijā un Baltijas valstīs. Vissmagāk esam cietuši Ziemassvētku vakarā, dienā un vecgada vakarā. Kā norādīja eksperts Joakims Pāsikivi, tad vainīgie teroristi esot visu šo laiku bijuši krievi un Krievija. „Līdz šim krievi šādi rīkojās pie Murmanskas, lai traucētu NATO mācības vai parādītu kurš tur „saimnieks“. Tagad viņi dara tieši to pašu Baltijas jūras reģionā“- konstatē Pāsikivi. (SVT)

Kāpēc krievi pēkšņi sāk apzināti traucēt citu valstu komunikāciju?

„ Domāju, ka tā ir daļa no viņu psiholoģiskā kara metodēm. Tas ir tas pats hibrīdkarš jeb metode – cīnīties it kā atrodoties zem atvērta konflikta robežas. Man šķiet, ka krieviem ir raksturīgi sēt citos paniku un bailes no Krievijas „spēka“ un šis ir kārtējais veids kā to izdarīt“ – secina Pāsikivi.

Protams, ka krievi izvairās atbildēt un tiešiem jautājumiem. Kāpēc viņu valsts (hakeri) pēkšņi sāk apzināti traucēt citu valstu dzīvi? Pakļaujot riskam lidmašīnu un kuģu pasažierus, piemēram? Tā vietā Kremlis sludina, ka visu Ziemassvētku nedēļu Baltijas jūrā esot bijušas mācības krievu kara flotei. Pie Kaļiņingradas. Šo manevru mērķis esot bijis „apspiest ienaidnieka navigāciju un radio komunikāciju“. Ienaidnieku skaitā esot bijuši gan armijas gan civilie mērķi Eiropā. 

Tā teikt – centās parādīt, ka prot bojāt mūsu dzīvi. Nesodīti.

Ko lai saka? Krievi ir barbaru valsts un tai ētiskas normas vai pieklājības likumi vispār neeksistē. Ar šī īpatnību Krievija vienmēr ir izcēlusies apkārtējo valstu vidū. Tāpēc to mēdz apzīmēt ar „niknā lāča“ tēlu. Bandītiem ir bandītu morāle : uzbrukt, zagt, piekaut, nošaut, izvarot, sist un noslaktēt. Krievija arī ar šīm „mācībām“ šo morāli kārtējo reizi apstiprina.

Krievija vienmēr mācījusi terorizēt kaimiņus – jo kaimiņvalstīm sliktāk, jo viņiem labāk.

Taču atgriezīsimies Ukrainā. Atbrīvotā pilsēta Kupjanska (Harkivas apgabalā) šodien atgādina Marsa ainavu vai spoku pilsētu, jo krievi visu sabombardējuši. Ēku praktiski vairs nav, to vieta melni mūri. Kā labirints. Pirms kara pilsētā mitinājās 26 600 iedzīvotāju, tagad tur dzīvo 5000.

Uz ielas redzami tikai armijnieki. Civilos nemana. Pie ēkām novietoti tanki, automašīnu vietā. Skolas slēgtas, krievu artilērija ik pa brīdim atgādina par sevi. „Mana meita Angelika šogad pabeidza pirmo klasi,“- stāsta četru bērnu mamma Olena, kas kopā ar bērniem turpina dzīvot šajā spoku pilsētā. Bērnam jāmācās pa distanci un nekādas lielas jēgas no šīm mācībām tomēr neesot. Meitene nepazīst skolotājus un īsti nesaprot ko no viņas grib. Izskatās, ka bērns atpaliks un pie visa vainīgs būs šis karš.

Pašlaik pilsētā ir vairāk cilvēku, jo ieradušies tie, kas dāvina bērniem krāsas, zīmēšanas klades un saldumus. Pārvietoties ar bēru ratiņiem pa ielām ir ļoti grūti, jo ietvju nav. 

Liela daļa uzskata, ka tie, kas palikuši, esot tā saucamie „gaidītāji“. Proti – gaida krievus atgriežamies. Olena tā neuzskata. Viņa esot ukrainiete un zinot ko darot. Šī esot viņas māja, viņas dārzs un viņas noliktava. Pilsētā kara apstākļos dzīvot neesot iespējams. Viss dārgs, nav apkures, ūdens un produktu. Nē, viņa palikšot uz laukiem kopā ar četriem bērniem un vīru. Harkivā neesot ko meklēt. Kur nu vēl ārzemēs. 

Viņiem ir neliela saimniecība un mājlopi. 13 rukši, zosis, pīles. „Paēduši mēs esam, tas nu ir taisnība“, – secina Olena. Vienīgā problēma – bērnu skola un izglītība. 

Kaimiņos dzīvo arī citas ģimenes ar bērniem, piemēram Karina ar savu divus gadus veco meitu Evu (foto Niklas Meltio)