Attēlā redzamie ir Medelēne un Aleksandrs. Viņi ražo munīciju Ukrainai zviedru Karlskūgā. Darbs notiek arī brīvdienās, jo kara iznākums Ukrainā lielā mērā atkarīgs no tā kurā frontes pusē būs vairāk munīcijas. Te tiek ražota munīcija ukraiņiem, bet krieviem šaujamā pagaidām ir daudz vairāk.

Kara sākumā ukraiņi izmantoja 7000 šāviņu dienā, tagad viņi var šaut tikai 2000 reizes diennaktī. Tas nozīmē, ka šobrīd krievi šauj piecas reizes vairāk.   

Karlskūgā atrodas četras kara rūpnīcas, kas ražo 155 mm artilērijas šāviņus. Tos var izmantot arī Ukrainā. Taču ar šo pagaidām nepietiek. „ Pēdējā gada laikā mēs ražojam divas reizes vairāk nekā līdz šim, bet pieprasījums ir daudz lielāks. Man pašam liekas, ka mūsu produkcija ir laba un ar to pietiek, bet klienti pieprasa daudz vairāk, nekā spējam viņiem piegādāt“- konstatē Nammos  direktora vietnieks Bjorns Andersons. Uzņēmums dibināts 80.gados un ražošanas procesā saglabāts roku darbs. Ja tiktu izmantota modernāka ražošanas tehnika, tad produkcijas apjomus varētu trīskāršot un pieckāršot.

Palielināt artilērijas granātu ražošanu nav vienkārši. Lādiņu „galviņas“ ražo Norvēģijā un Somijā, bet sprāgstvielas Polijā.  Citā Karlskūgas ražotnē Eurenco ražo gan sprāgstvielas gan formas uz vietas. Vienu daļu sprāgstvielu ražo civiliem mērķiem, pārējo – kara vajadzībām. Grēdās savietotajās mucās šaujampulveris. Deficīts.

Krievija pašlaik dramatiski palielinājusi lādiņu ražošanu. Šajā jomā tur strādā apmēram 2 miljoni strādnieku, taču krieviem pietrūkstot kompetenta darbaspēka. Tāpēc dati, kurus pauž viņi paši, neesot ņemami vērā. Divus miljonus lādiņu krievi tikko saņēma no Ziemeļkorejas. (DN)

Viena šāda granāta šodien maksā apmēram 8500 eiro. Pašlaik tās sāk ražot Polijā, Čehijā, Grieķijā un Slovākijā. (DN)

Kara rūpniecības paplašināšana notiek Eirokomisijas projekta ASAP ietvaros. Tā robežās paredzēts saražot dalībvalstīs ap miljonu artilērijas šāviņu. Budžets 200 miljoni eiro. Pagaidām iespējams piegādāt ukraiņiem tikai pusi no vajadzīgā munīcijas daudzuma. (DN)

8% no visiem Dānijas iedzīvotājiem šodien ir bēgļi no Ukrainas. (TT)

Kremļa diktators Putins tomēr nebrauks uz Turciju. Šķiet, ka ir nobijies, ka nepaņem ciet Hāgas tiesa. Vizīte esot pārcelta uz aprīli vai maiju. Ja Putins tomēr ierastos Turcijā, tad šī būtu viņa pirmā ārzemju vizīte NATO valstī, kopš Ukrainas kara sākuma. (DN)

Krievi izvietojuši 30 kilometru garu vilciena sastāvu ar 2000 vagoniem uz sliedēm Doņeckas rajonā. (ISW) „Šī Ukrainas teritorija atrodas pašlaik krievu kontrolē un tas nozīmē, ka šādi Kremlis mēģina nodrošināties pret ukraiņu uzbrukumiem“, – konstatē Joakims Pāsikivi. Šī „vagonu barjera“ stiepjas no Oļenņikas  līdz pat Mariopoles virzienam. Vietām tā ir tikai 6 km attālumā no frontes līnijas. Pagaidām nav skaidrs ko krievi ar šo domā – barjeru uzbrūkošajiem ukraiņiem jeb ko citu. Nav zināms kas vagonos ievietots. Krieviem vispār esot raksturīgs pēkšņi izmantot vecas mantas, lūžņus kā aizsardzības instalācijas. Piemēram, vasarā viņi bija nobarikādējušies ar sen nogrimušu kuģu vrakiem jūrā un uzskatīja, ka šādi tiek aizsargāts Krimas tilts no ukraiņu ūdens droniem. (Sky News) 

Zeļenskis veicis rokādes armijas virspavēlniecībā. Sirska vietu ieņēmis Oleksandrs Pavļuks. (Kyiv Independent)

Šonakt krievi atkal uzbruka Ukrainai ar 17 droniem. 14 no tiem + vienu raķeti izdevās notriekt. (TT)