Ukraina nostiprinājusi savas pozīcijas pie Avdijivkas. Tas ir viens no trim karstajiem frontes punktiem. „Apstākļi ierakumos ir smagi. Daudziem apsaldētas ķermeņa daļas. Neraugoties uz intensīvajām kaujām, frontes līnija paliek uz vietas“, – skaidro BBC frontes ķirurgs Vitālijs. „Gadās, ka kaujiniekiem jāsēž ierakumos arī 15 – 20 grādu salā. Ja iekurinās krāsniņu, tad krievi uzreiz ieraudzīs ar savām termokamerām“, – konstatē Vitālijs. 

Otri divi frontes karstie punkti(kur notiek intensīvas kaujas) ir uz ziemeļiem un pie Hersonas. 

Kāpēc tik daudz asinsizliešanas, bet kauju rezultāti (teritoriāli) –  salīdzinoši pieticīgi? Tāpēc, ka krievi ir pamatīgi nocietinājušies un bez kara lidmašīnu palīdzības nav izkustināmi no pozīcijām. Ukrainas armija gaida jaunus ieročus un tikai tad dosies ofensīvā. 

Savukārt, krieviem  neizdodas aizstumt ukraiņus projām no esošās frontes līnijas. Tas ir labi. 

“Mūsu kaujinieki demonstrē izcilu varonību. Esam spiesti visu laiku cīnīties 360 grādu dimensijā, pret arvien jauniem un jauniem ienaidnieka spēkiem,” – savā Telegram kontā norāda brigādes komandieris Andrejs Biļeckis.

Viņš uzsvēris, ka kaujas notiek „ārkārtīgi kritiskā situācijā” un, ka ukraiņiem ir izdevies radīt „smagus zaudējumus” Krievijas spēkiem.

Trešā brigāde uz Avdijivku tika steidzami nogādāta tāpēc, ka ukraiņiem pirms pāris dienām vairs neizdevās noturēt krievus pie nospraustās frontes līnijas. Viņi līda pāri. 

Ukraina šodien esot uzbrukusi Krievijas pilsētai Belgorodai, ziņo Krievijas valsts mediji. Saskaņā ar ziņām esot uzbrukts tirdzniecības centram un tur nogalināti pieci cilvēki, apgalvo reģiona gubernators Vjačeslavs Gladkovs. Vēl 18 cilvēki esot ievainoti. Ukraina šo informāciju nav komentējusi un to nav apstiprinājuši arī neatkarīgi avoti.

Belgoroda atrodas salīdzinoši tuvu Ukrainas robežai, un, kā norāda Maskava, Ukraina tai ir uzbrukusi vairākkārt. Tāpēc simtiem iedzīvotāju ir aizbēguši no šīs pilsētas un tuprina bēgt, – ziņo aģentūra AFP.

Ceturtdien, NATO aizsardzības ministru sanāksmes priekšvakarā, Lielbritānijas pārstāvis Grants Šaps paziņoja, ka nodrošināšot Ukrainu ar tūkstošiem dronu (Reuters). Šajā dāvināšanas procesā piedaloties arī Latvija.

– “Kopā mēs dosim Ukrainai iespēju sevi aizsargāt un uzvarēt šajā karā,” sacīja Šaps.

Norvēģu karavīri apmācīs Ukrainas jūras kājniekus, lai palīdzētu viņiem nodrošināt atvērtus tirdzniecības ceļus Melnajā jūrā, ziņo ziņu aģentūra NTB.

Norvēģija arī uzdāvinās Ukrainai gumijas laivas un citu aprīkojumu aptuveni NOK 60 miljonu vērtībā.

Apmācības mazo laivu operācijās sāksies pavasarī, un tā ir pirmā daļa no jūrniecības programmas, kuru Norvēģija vada kopā ar Apvienoto Karalisti. Norvēģija iepriekš jau ir apmācījusi Ukrainas karavīrus vairākās programmās sekcijās. (TT)

Šonakt Ukrainas pretgaisa aizsardzība ir notriekusi 13 no 26 raķetēm – ziņo Ukrainas armija. Paziņojumā teikts, ka tika notriektas desmit spārnotās raķetes, viens iskanders un divas X-59 raķetes. 

No rīta visā Ukrainā bija izsludināta gaisa trauksme pēc krievu bumbvedēju pacelšanās no krievu kara bāzes (DN). Tātad vairākas Tu-95MS lidmašīnas bija pacēlušās no Murmanskas lidlauka un it kā devās Kijivas virzienā.

Decembra beigās Krievija izmantoja līdzīgas lidmašīnas, lai veiktu vairākus uzbrukumus vairākām Ukrainas pilsētām, tostarp galvaspilsētai Kijevai, nogalinot tur 39 cilvēkus (TT)

Krievijas uzbrukumos Harkovai (Ukrainas ziemeļaustrumos) šodien nogalināti četri civiliedzīvotāji. Ukrainas mediji šorīt notikušo raksturo kā „masveida uzbrukumu” vairākiem valsts reģioniem, tostarp Harkivai, Zaporižjai un Ļvivai. Saskaņā ar reģionu amatpersonu sniegto informāciju papildus upuriem tika ievainoti arī vairāki desmiti civiliedzīvotāju. Šorīt, pēc plkst. 5.00 Kijevas mērs Vitālijs Kļičko Telegram rakstīja, ka pilsētā dzirdami sprādzieni un aktivizēta pretgaisa trauksme. Visas uzbrūkošās Krievijas raķetes tomēr notriektas (TT).