1939. gada 1. septembrī Astrīda Lindgrēna rakstīja savā dienasgrāmatā: „ Vāsas parkā šodien parasta diena, bet tad pēkšņi pienāca negaidīta ziņa, ka Vācija jau iebrukusi Polijā. Šī dienasgrāmata man kļūs par kara dienasgrāmatu. Pieaugušie, kas tikko bija vienojušies, ka no Hitlera nav jēgas baidīties jo nekāda kara nebūs, tagad saprot, ka karš tomēr ir iestājies un ar to nāksies rēķināties“.  Tā, kara pirmajā dienā rakstīja slavenā bērnu grāmatu rakstniece, kuras lidojošo Karlsonu, Pepiju Garzeķi vai  Emīlu no Lenebergas visi esam iepazinuši bērnībā. Neviens toreiz neticēja, ka karš tomēr sāksies. 

Tieši tāpat mēs domājam šodien. Tik traki jau nebūs. 

Vai Astrīda varēja iedomāties, ka pēc 80 gadiem krievi viņu Maskavā ķengās un apsaukās par „nacisti“, salīmējot pazemojošus plakātus pie trolejbusu pieturām? Nē, to viņa nevarēja iedomāties. Jo Astrīda nekad nav bijusi naciste un vienmēr cīnījusies pret nejēdzībām. Taču arī godīgu cilvēku nelieši spēj pataisīt par muļķi. Tā nu tas ir.    

Kādas kopsakarības savieno fašistisko Vāciju un revanšistisko Krieviju? Divas autoritāras, revanšistiskas un galēji nacionālistiskas valstis, kas izmanto pasaules neizlēmību, nesaskaņas un dievbijīgas cerības, lai pakāpeniski virzītu uz priekšu savas pozīcijas un iekarotu jaunas teritorijas? Galvenie kara ieroči ir: meli, blefs un manipulācijas.

Mariupole, Butja un Irpina. Atbalstu Krievijai nodrošina tirāniskas un negantas valstis, tādas kā: Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja un Trampa republikāņi. Karš, kas tiek stūrēts ar viduslaikiem raksturīgu nežēlības bezrūpību un cinismu pret par savu karavīru dzīvībām, no Putina puses tiek tēlots Krievijas eksistenciāla nepieciešamība. Lai citi mirst, jo tad mēs kļūstam lielāki.

Sākumā karš vienmēr mēdz būt labvēlīgs tai valstij, kas to ir sākusi un gūst priekšrocības no kara izraisīšanas. Tāpēc Krievija (tieši tāpat kā nacistiskā Vācija) izmantos jebkuru vājumu, jebkuru ļodzīšanos un bailes savā labā. Lai turpinātu šantažēšanu un iebiedēšanu.

Rietumos toreiz un tagad netrūkst politiķu, kuri vēlējās likvidēt karu, bet sadzīvot ar Hitleru. Tikai tad, kad ūdens sāka smelties mutē un vācu karavīri jau dzēra alu pie Eifeļa torņa Parīzē, eiropiešiem mērs bija pilns. Jo izrādījās, ka briesmonis neapstāsies tikai pie teritorijām uz austrumiem no Viļņas. 

Toreiz Astrīda Lindgrēna savā dienasgrāmatā ierakstīja tā: „Dievs, palīdzi mūsu neprātīgajai planētai,” jo viņu baidīja nākotne. Šodien mēs esam tajā pašā punktā, kad karš Ukrainā jau atzīmēs savu otro dzimšanas dienu. 

ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) dati vēsta, ka kopš Krievijas iebrukuma savas mājas pametuši vairāk nekā 14 miljoni ukraiņu. Tas nozīmē, ka no valsts ir aizbraukuši 1/3 daļa iedzīvotāju. 3,7 miljoni ukraiņu dzīvo valstī kā iekšējie bēgļi, bet 4,5 miljoni ir atgriezušies mājās no ārzemēm. Daudzi no tiem, kas ir atgriezušies mājās, dzīvo lielā nedrošībā, jo viņu mājokļi ir izpostīti un infrastruktūra bieži nefunkcionē. (TT)

Dānija nodrošinās Ukrainai jaunu palīdzības paketi, tostarp munīciju. Tās vērtība ir aptuveni trīs miljardi dāņu kronu. Dāvinājums ietver 15 000 artilērijas lādiņu, kas sadarbībā ar Čehiju tiks nodoti Kijevai. (TT)

Ukraina apgalvo, ka esot veiksmīgi uzbrukusi Krievijas militārajam poligonam Krievijas okupētajā Hersonas daļā. Saskaņā ar Ukrainas armijas sniegto informāciju poligonā nogalināti vai ievainoti daudzi Krievijas karavīri. Neatkarīgi avoti šo informāciju nav apstiprinājuši. (SvD)

Savukārt krievi vairākos uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi Ziemeļkorejas raķetes (Hwasong -11), kas prasījuši vismaz 20 cilvēku dzīvības, apgalvo SBU.

Krievu blogeris Andrejs Morozovs (Murz) ir atrasts miris tikai dažas dienas pēc tam, kad bija publicējis savu viedokli par to, ka Krievija kaujās ap Avdijivkas esot zaudējusi pārāk daudz krievu karavīru. Saskaņā ar Krievijas mediju sniegto informāciju viņš esot miris pašnāvības rezultātā, ziņo Kyiv Independent. Viņš publicējās Telegram ar pseidonīmu “Murz” un izpelnījās krievu patriotu kritiku apgalvojot, ka Krievija zaudējusi 16 000 vīru un 300 bruņumašīnu. Pēc tam Morozovs savu ierakstu izdzēsa. Nākamajā ierakstā viņš pēkšņi esot rakstījis, ka plānojot pašnāvību un to, ka vēlas tikt apglabāts Luhanskas apgabalā. (SvD)

Kurš šādām pasakām noticēja? Domāju, ka blogeri novāca Putina stilā.