Krievijas aizsardzības ministrs šodien paziņoja, ka Kremļa armija esot ieņēmusi izdevīgas pozīcijas pie bombardētās Avdijivkas pilsētas un vairākiem citiem ciemiem Doņeckas reģionā (Ukrainas austrumos). Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, Krievijas karaspēks šajā reģionā atvairījis septiņus Ukrainas pretuzbrukumus un iznīcinājis kopumā 77 ukraiņu dronus.  Šos apgalvojumus nav apstiprinājuši neatkarīgi avoti. (Reuters)

Šādas ziņas krievu medijos varējām pamanīt pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu militārajiem spēkiem turpināt virzīties uz priekšu. (Reuters)

Pavēle paliek pavēle. Virzies vai nē, nav svarīgi. Galvenais, ka esi kārtīgi izlielījies arī par to ko neesi izdarījis. Krievi to prot un lielīšanās jomā noteikti uzvarētu pat pasaules čempionātā. 

Kā klājas ukraiņiem.

Kolēģis Bengts Norbergs no Kijivas ziņo, ka ukraiņu karavīri neslēpj lielu nogurumu, bet turpina karu. Jo neviena cita nav, kas to būtu gatavs darīt viņu vietā. „Var just, redzēt un dzirdēt milzīgu neapmierinātību no karotāju puses. Daudzi no viņiem saka, ka Rietumi, šķiet, īsti nesaprot, kas šeit notiek,” – viņš konstatē.

„Protams, ka karavīri ir noguruši. Pārguruši. Pēc smagajiem diviem gadiem frontē būtu nepieciešams atpūsties. Atslābināties un izgulēties. Daudzi ir cīnījušies visus šos divus gadus bez atpūtas. Tas ir grūti, bet padošanās nekādā gadījumā nav iecerēta, jo ukraiņi zina, ka runa ir par viņu un Ukrainas valsts eksistenci. Alternatīvas nav,” – ziņo Bengts. 

Jā, pašlaik Ukraina saskaras ar lielām problēmām karadarbībā, kas ir lielā mērā atkarīgas no Rietumu finansiālā atbalsta. 

Vakar norisinājās pasaules līderu vizīte Kijevā. Tā bija saistīta ar lieliem un dižiem solījumiem. Kanāda un Itālija „sekoja“ tādām valstīm kā Apvienotā Karaliste, Francija un Dānija, solot lielu palīdzību un ilgstošu sadarbību ar Ukrainu. Kanādas premjerministrs Džastins Trudo apsolīja ekonomisku un militāru atbalstu vairāk nekā 3 miljardu Kanādas dolāru apmērā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Arī Itālija paziņoja par divpusējas palīdzības līgumu ar Ukrainu uz desmit gadiem. Nedēļas sākumā Dānija paziņoja, ka desmit gadu sadarbībai ir paredzēti 69 miljardi dāņu kronu.

Krievijas iebrukuma otrajā gadadienā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, viesojoties Kijevā, paziņoja, ka martā tiks izmaksāta pirmā daļa no 50 miljardu eiro lielās palīdzības paketes Ukrainai.

Izskatās, ka Eiropa tomēr ir gatava palīdzēt un krievu lielīšanās un bravūra var neizdoties. Labi, ka paši ukraiņi ir pārkārtojuši savu ražošanu „uz kara sliedēm“. Saskaņā ar ministra Oleksandra Kamišina teikto, Ukrainas bruņojuma ražošana pagājušajā gadā trīskāršojās, un šobrīd valsts aizsardzības rūpniecībā darbojas 500 uzņēmumi, no kuriem 100 pieder valstij. Šodien televīzijā viņš sacīja, ka šogad esot plānots „ievērojami palielināt munīcijas ražošanu” uz vietas. Pats sev var palīdzēt vislabāk. Diemžēl tā tas ir arī kara apstākļos.

Aptuveni puse no ieročiem, ko Rietumi solīja nosūtīt Ukrainai, tiek piegādāti daudz vēlāk, nekā bija solīts. Tāpēc „darām visu iespējamo un pat vairāk, taču bez savlaicīgām sabiedroto piegādēm mēs pagaidām smagi ciešam,” Rustems Umerovs sacīja diskusijā.(AFP).

Ukraina cīnās ar munīcijas trūkumu jau mēnešiem. 50 % no visām saistībām netiek piegādātas laikus.

Vorens Bafets ir viens no saules turīgākajiem cilvēkiem un pašlaik pamanīts arī kā vērienīgs Ukrainas atbalstītājs. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, finanšu miljardiera Vorena Bafeta dēls Hovards Bafets un viņa Hovarda G. Bafeta fonds ir ziedojuši vairāk nekā 500 miljonus ASV dolāru ukraiņiem (Business Insider). Bafets karu Ukrainā uzskata par „lielāko krīzi pasaulē”, kādu viņš savā mūžā esot piedzīvojis, un intervijā uzsver, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izdarījis to, ko spēj paveikt tikai retais cilvēks pasaulē. Līdz šim šis fonds ir ziedojis 800 miljonus ASV dolāru, un vēl 300 miljoni ir ceļā.

Paziņojums par Navaļnija mirstīgajām atliekām un Putina ākstībām ap šo notikumu izskan laikā, kad Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ir Kijivā. „Spēcīgi pasaules līderi neveic slepkavības,” – uzsvēra Trudo.

Šodien vairāku valstu galvaspilsētas notiek krievu emigrantu mītiņu Navaļnija piemiņai.

Attēlā redzama šāda mītiņa dalībniece Helsinkos. (DN)