Šodien galvenais notikums ir Navaļnija bēres Maskavā, kuras Putins un Kremlis visiem spēkiem mēģina anulēt, baidoties no tautas manifestācijām baznīcā un kapos. Krievijas opozīcijas vadītāju izdevās apglabāt tikai viņa dzīves vietai tuvajā baznīcā Maskavas dienvidos. „Pasākumu“ apsargāja 40 policijas automašīnas, no metro stacijas uz kapiem tika izveidots metāla žogu labirints, kur visiem izvadītājiem iepriekš draudēja pieprasīt pasi un pārmeklēt somu. Baznīcā bija izlikti uzraksti, ka fotografēt vai filmēt ir aizliegts un Navaļnija organizācijas vēlme translēt šo notikumu tāpēc neizdevās tā kā bija cerēts. Taču baidīšana kopumā nedeva cerētos rezultātus. Tauta nenobijās.

Nebeidzama straume cilvēku plūda atvadīties no nogalinātā opozīcijas līdera. Ziedu kalni un aicinājumi: „tev nav bail un mums nav bail“, „brīvību politiskajiem ieslodzītajiem“, „Putins slepkava“ vai „nē-karam“ varēja saklausīt vairākās amatieru videoreportāžās no Maskavas. Visi pasaules mediji, protams, gaidīja šāvienus un kaušanos, taču man neko tādu novērot neizdevās, lai gan uz jumtiem esot „sēdējuši snaiperi“ un izskatās, ka arestējot visus šos cilvēkus ar ziediem rokās, Putinam varētu nepietikt cietumā vietu. 

Cik zināms, tad Kremlis bija pamatīgi iebaidījis visus apbedīšanas birojus un servisa sektoru tik lielā mērā, ka Navaļnija komandai vienu brīdi šķita, ka nebūs iespējams pat sagādāt katafalku mirstīgo atlieku nogādāšanai uz kapiem. Telpu civilai atvadu ceremonijai viņi tā arī nesaņēma. Praktiski visi izīrētāji Navaļnija komandai esot atteikuši, bailēs no Putina represijām. Bērēs piedalījās daudzu Eiropas valstu diplomāti. Pagaidām man vēl nav atbildes no Latvijas vēstniecības Maskavā vai vēstniecības vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Rutka šodien ir piedalījusies Navaļnija izvadīšanas ceremonijā. Ceru, ka drīz saņemsim atbildi. Kariņa kantoris (ĀM) arī vēl nav atbildējis. 

Putins un Kremlis nav izteicis līdzjūtību vecākiem un tuviniekiem. Loģiski ir izlikties neredzam to kas notiek, ticot, ka neviens cits arī Navaļnija izvadīšanu Krievijā nepamanīs.    

Zviedrija beidzot ir saņēmusi Ungārijas piekrišanu iestājai NATO un turpina ceļu uz pievienošanos aliansei. Taču valstī jau sāk aktivizēties Kremļa aktīvisti un viņiem noderīgie idioti, lai kūdītu zviedrus un sētu nedrošību sabiedrībā par šī soļa nepieciešamību. Pēc tam, kad Ungārijas parlaments pirmdien nobalsoja par Zviedrijas dalību NATO, atlikušas tikai formalitātes. Zviedrijas parlamenta vairākums atzinīgi vērtē pievienošanos, bet divas partijas ir pret.

Tās ir:  Kreisā partija (bijušie komunisti) un Zaļā partija, kas iepriekš mēģināja apturēt iestāju NATO un tagad aktivizējas pretuzbrukumam. Šodien zviedru Kreisā partija un Zaļā partija akceptē parlamenta vairākuma gribu, taču jau tagad izvirzījušas virkni prasību, kas varētu ietekmēt NATO situāciju Zviedrijā. Pirmais strīdus jautājums ir sadarbības nolīgums ar ASV aizsardzības jomā, ko Zviedrija parakstīja ar ASV pirms Ziemassvētkiem. Nolīgums ļauj palielināt ASV klātbūtni Zviedrijā gan ar karavīriem, gan aprīkojumu. Valdība uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai abas valstis spētu efektīvi sadarboties NATO visās situācijās. Bet kreisie un zaļie ir PRET. 

„Mēs balsosim pret šo nolīgumu, esam principiāli pret NATO un situāciju kad Zviedrijā uzturas liels skaits amerikāņu karavīru. Tā tas nedrīkst būt. Te jābūt tikai zviedru karavīriem,”- uzskata Hanna Gunarsone no Kreiso partijas. Pēc viņas domām līgums ar ASV militārajam personālam piešķir pārāk plašas pilnvaras Zviedrijā. Piemēram, pret tiem, kas šeit izdarīs noziegumus, galvenokārt vērsīsies saskaņā ar ASV tiesību aktiem. Otra lieta – Zviedrijā ne tikai nedrīkstot izvietot NATO bāzes, bet kategoriski nedrīkst izvietot kodolieročus. Tieši tāpat kā Lietuvā. 

Viņa uzskata, ka Zviedrijā ar likumu ir jāaizliedz izvietot kodolieročus. Viedoklim piekrīt arī Emma Bergingere, parlamenta deputātes pārstāve aizsardzības politikas jautājumos. Abas atsaucas uz Somiju, kurā jau ir šādi noteikumi.

Tātad kreisās partijas Zviedrijā pieprasa: 1) neatļaut veidot NATO bāzes valsts teritorijā, 2) neļaut izvietot kodolieročus, 3) uzstāties pret nedemokrātiskām valstīm NATO ievaros, tādām kā, piemēram Turcija.  

Zaļie pagaidām vēl nerunā par iespējamu izstāšanos no NATO, bet Kreisie (komunisti) gan šo jautājumu jau aktualizē. 

Kā to komentēt? Domāju, ka tas ir Krievijas spiediens valsts iekšienē un tieši šādas nostājas ir Putinam pa prātam. Pašas meitenes, kas šos jautājumus aktualizē un domā, ka pašas ir izcili progresīvas un tālredzīgas, neaptver faktiski ko dara. Taču ir pietiekami daudz zviedru, kas šos draudus, paniku un prasību pēc NATO anulēšanas dzirdēs un uztvers kā saprāta balsi.  

Tagad turpināsim par karu Ukrainā.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība šorīt notrieca četrus Krievijas dronus virs Harkovas un Dņepropetrovskas apgabala.

Krievijas pierobežas Kurskas apgabalā pēc Ukrainas drona uzbrukuma četri ciemati ir palikuši bez elektrības, paziņoja gubernators. Krievijas Aizsardzības ministrija iepriekš uzsvēra, ka pretgaisa aizsardzība visus ukraiņu dronus esot notriekusi (Radio Brīvā Eiropa).

Pašlaik Krievijas bruņotie spēki cenšas izmantot savu skaitlisko pārsvaru (karavīru un ieroču ziņā) un spēcīgi uzbrūk vairākām Ukrainas pilsētām un ciemiem dienvidaustrumos (AP) 

Tiek ziņots, ka Krievijas armija pašlaik cenšas ieņemt pilsētas un ciemus Doņeckas apgabala austrumu daļā. Turpinās kaujas Verbovē un Robotinē. (TT)