NATO valstis joprojām nespēj vienoties par nākamo ģenerālsekretāru, kas spēs aizstāt Jensu Stoltenbergu.  Lai izvēlētos „pareizo“, regulāri tiekas 32 NATO valstu vēstnieki, lai izvērtētu situāciju. Pirms dažām nedēļām šķita, ka ir panākta vienprātība par labu Nīderlandes premjerministram Markam Rutem, kuru atklāti atbalsta ASV, Apvienotā Karaliste un Vācija, taču Ungārija draudēja ar veto. Vēl viens oficiālais kandidāts uz šo amatu ir Rumānijas prezidents Klauss Johannis, kurš paziņojis, ka vēlas, lai Austrumeiropai tiktu piešķirta lielāka loma aliansē. Manuprāt vislabākā kandidatūra ir Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Taču maz ticams, ka mazas Baltijas valsts talantīgai politiķei, „lielie puiši“ (ASV, Vācija, Lielbritānija un Francija) atļaus ieņemt šādu amatu.  Krišjānis Kariņs jau izmēģinājās visādā veidā, taču rezervistu skaitā neiekļuva pat ar visu savu ASV pagātni. Izskatās, ka tuvāko mēnešu laikā jaunais NATO šefs tiks izvēlēts. Kara apstākļos Eiropai (un mums!) ir svarīgi kas būs šis cilvēks. Vislabākais, ja nākamais NATO šefs būtu no bijušā Varšavas bloka vai postsovjetiskajām valstīm. Šie cilvēki labāk saprot Krievijas dabu un nebūs pielaidīgi Putinam. 

Krievu mediji ziņo par ukraiņu dronu triecieniem Tatarstānā, Krievijā. Šī Krievijas federācijas republika atrodas ļoti tālu no Ukrainas. Saskaņā ar Tatarstānas augstākā politiskā līdera Rustama Miničanova štāba informāciju, ukraiņu droni esot trāpījuši pa rūpniecības objektiem Jelabugas un Ņižņekamskas pilsētās. Tiek ziņots, ka Jelabugā pat ievainoti divi cilvēki. Ukraina kara laikā ir veikusi daudzus dronu triecienus pret mērķiem Krievijā, vairākkārt sasniedzot pat Sanktpēterburgu un tās ziemeļu rajonus.  Šajā virzienā viņi līdz šim nebija lidojuši. Tatarstāna ir viena no Krievijas republikām, kurai federācijas ietvaros ir bijusi zināma autonomija. Ar naftu bagātajā apgabalā pašlaik dzīvo aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa pieder tatāru etniskajai minoritātei. (SvD)

Anonīmi avoti laikrakstam “Kyiv Independent” ziņojuši, ka uzbrukumu veikusi Ukrainas militārā izlūkošana un uzbrukuma mērķis bijusi Krievijas militāro dronu rūpnīca. (SVT)

Pēdējā laikā Krievija ir atsākusi intensīvus uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Viens no apšaudes mērķiem ir Harkova, kur regulāri tiek nodarīti lieli postījumi.

„Šobrīd Harkovā ir iznīcināta gandrīz visa kritiskā enerģētikas infrastruktūra, kā arī elektropiegāde privātmājām. Vairāk nekā 150 000 Harkovas iedzīvotāju ir palikuši bez pajumtes,” – sacīja medijiem pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Pēc viņa teiktā, pilsētas atjaunošana izmaksās vairāk nekā 10 miljardus dolāru. (TT)

Francija ierosinās ES līmeņa sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem, kas izplata dezinformāciju. To otrdien paziņoja ārlietu ministrs Stefans Sežūrns. (Reuters)

„Ierosināšu sankciju politiku pret tiem, kas atbalsta dezinformācijas režīmu,” šodien sacīja Sežurns preses konferencē Parīzē, kopā ar ASV valsts sekretāru Antoniju Blinkenu. (SVT)