Pirmais maijs ir klāt ar siltumu un sauli. Apsveicu mūs visus ar svētku nedēļas uvertīru! Cerams, ka atplauks magnolijas (kas pašlaik ir sarāvušas ziedus) un atvērsies arī ceriņi. Varēsim atzīmēt 4. maija svētkus (bez baltiem galdautiem), kopā ar narcišu smaržu, ar prieku, ka atkal esam brīva un neatkarīga valsts. 

Taču citiem klājas smagāk. 

Jau divas nedēļas desmitiem tūkstošu gruzīnu galvaspilsētas Tbilisi ielās protestē pret likumu, kas pazīstams kā “Krievu likums”. Šādas demonstrācijas Tbilisi notiek katru dienu un demonstranti nes Gruzijas karogus, plakātus ar tekstu: “Jā Eiropai, nē Krievijai”. Uz citiem plakātiem redzams premjerministrs Iraklijs Garibašvili, skūpstāmies ar Vladimiru Putinu. Domāju, ka šeit mēs redzam ukraiņu Maidana atkārtojumu un notikumi arī Gruzijā var atkārtoties pēc Ukrainas scenārija. Gruzijai ir jāizvēlas starp Rietumiem un Maskavu. ES līderi ir protestētāju pusē, bet Putina pakalpiņi slavē valdību.

Protestētāji lielākoties ir jaunieši, kas nepiekrīt, ka Gruzijā ieviests Krievijai raksturīgais “ārvalstu aģentu” likuma atdarinājums. Tas tiek izmantots kā ierocis pret ikvienu, kas uzdrošinās oponēt Putina režīmam. Gruzijas mērķis pievienoties ES ir nostiprināts tās konstitūcijā, un kopš 2023. gada decembra valsts oficiāli ir ES kandidātvalsts. Taču Gruzijas valdība saņem uzslavas no Maskavas un velk Gruziju uz Krievijas sabiedrotā pusi. “Krievu likums” 17. maijā tiks pieņemts parlamentā trešajā un galīgajā lasījumā, un protesti, visticamāk, turpināsies vismaz līdz tam laikam. Taču problēma tikai samilzīs un Kremlis darīs visu, lai sagrautu gruzīnu vēlmi pievienoties Eiropai.

Putins ir apsēsts ar Melnās jūras piekrasti. Viņš vēlas „izsist logu“ uz Melno jūru tieši tāpat kā Pēteris Pirmais „izsita logu uz Eiropu“ okupējot zviedru – somu Baltijas jūras piekrasti un uzbūvējot tur Pēterburgu. Gruzijai ir Melnās jūras piekraste, kuru krievi Abhāzijas zonā jau daļēji pievākuši. Krievi lien un lien uz priekšu. Kā smaga infekcija, kā mēris. Kā posts visiem. 

Naktī ukraiņi uzbrukuši ar droniem Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā. Tur izcēlies ugunsgrēks. (Reuters). Taču vienlaikus Odesā gājuši bojā trīs cilvēki un trīs ievainoti. Ienaidnieks tur uzbrucis ar raķetēm.

Norvēģijas valdība paziņojusi, ka tā vēlas paātrināt palīdzības sniegšanu Ukrainai un piešķirt papildu 7 miljardus Norvēģijas kronu pretgaisa aizsardzībai un artilērijas munīcijai. (NTB)

Ukraiņi ir atraduši un precizējuši vairāk nekā 2000 sabiedroto valstu ražotu komponentu, kas tiek izmantoti Krievijas raķetēs, dronos un kaujas transportlīdzekļos. Aptuveni 50% no šīm detaļām ir krievu raķešu sistēmā Iskander, kas nogalina cilvēkus, sagrauj ēkas un pārtrauc elektrības padevi miljoniem cilvēku Ukrainā. Šīs detaļas krieviem pārdot neļauj blokāde, taču atrodas alkatīgi šiverētāji, kas šīs Iskandera krievu kaujas raķetēm vajadzīgas detaļas iepērk ES un ASV no trešajām valstīm (Armēnijas, Turcijas) un pārdod tālāk krieviem. Viena no šādām “detaļām“ ir Zviedrijā izstrādāts plēves kondensators, kas var uz īsu brīdi saglabāt enerģiju. Tā ražošana sākumā notika  Zviedrijā, bet pirms vairākiem gadiem ir pārcelta uz Portugāli. Pašlaik sāk noskaidrot kurš pirka un kā pārdeva tālāk šīs detaļas Krievijas armijai.