Pirms ziņām par Ukrainu, vēlos Jūs visus lūgt nopietni pārdomāt par savu partiju izvēli 8. jūnija vēlēšanām. Lūdzu nebalsojiet par partijām, kas nevēlas atbalstīt ukraiņu cīņu pret Kremļa okupantiem. Ir ļoti svarīgi, lai mēs neiebalsotu Eiropas Parlamentā kremlīnus un tos, kas atbalsta Putina politiku Eiropas likvidēšanai. Kremļa kampaņas pašlaik „iet vaļā“ Francijā un tur jaunieši mazliet iebraukuši grāvī ar Putina idejām galvā. Pie mums tas neizdosies. Domāsim par to. 

Tagad par Ukrainu. 

Pēc krievu nakts uzlidojumiem Harkivai, bojā gājušo skaits ir pieaudzis līdz 16 cilvēkiem. 

Viens no upuriem bija sieviete, septītajā grūtniecības mēnesī. Otrs ievainotais ir policists, bet trešais feldšeris, kuri ieradās notikuma vietā, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem. Taču arī viņus krievi ievainoja otrajā uzbrukuma vilnī. Tas sākās aptuveni 20 minūtes pēc tam, kad notikuma vietā ieradās mediķi un policija (AFP). Tikpat daudz cilvēku gājuši bojā artilērijas apšaudē pret Novoosinovas un Kivšarivkas ciemiem (SvD)

Taču uzbrūk arī ukraiņi: vakar Krasnodaras reģionā Ukrainas droni uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai. Tāpēc darbs tajā tika pārtraukts. Rūpnīca atrodas upes deltā, blakus Azovas ezeram un netālu no krievu tilta, kas ved uz okupēto Krimu. Šī ir viena no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā. Tuvumā atrodas arī krievu kara lidlauks. (TT)

Ukraina informē, ka esot nogremdējusi vēl vienu Krievijas karakuģi “Kovrovets”.

Nav skaidrs, kad, kur un kā tas noticis. Nav sniegti arī vizuālie pierādījumi. Kovrovets ir 60 metrus garš kuģis, kas būvēts pagājušā gadsimta 70. gados un krievi pašlaik to galvenokārt izmantoja jūras akvatorija mīnēšanai. (AFP)

Lielbritānija un Somija uzsāks jaunu stratēģisko partnerību, lai stiprinātu abu valstu saites un novērstu “Krievijas agresijas draudus”, paziņojumā presei norāda Deivids Kamerons un viņa Somijas kolēģe Elina Valtonena.  Valstis sadarbosies, lai cīnītos pret Krievijas dezinformāciju un kiberuzbrukumiem. Tās arī atbalstīs Ukrainas atjaunošanu un modernizāciju (SvD).

Tagad par studentiem. Krievija jau vairākus gadus aģitē bezmaksas apmācībai studentus no ārzemēm. Igaunijas drošības policija uzskata, ka tas Kremlim paver iespējas vervēt jauniešus savam izlūkdienestiem. Pagājušajā gadā ārvalstu studentiem Krievijā tika piedāvātas 30 000 bezmaksas vietas. Tas ir par aptuveni par 67 % vairāk nekā 2021. Igaunijā ap 100 studentu katru gadu var izmantot šos bezmaksas mācību iespēju Krievijā un pieteikties bezmaksas izglītībai Krievijā ar Krievijas vēstniecības starpniecību. Tie mēdz būt jaunieši no krievu ģimenēm. Taču ir zināms, ka Krievija vēlas finansēt noteiktu studentu kontingentu, ko vēlāk var izmantot izlūkošanai. “Viņus visvairāk interesē studenti, kas studē valodas, bet arī, piemēram, IT un politikas zinātnes,” stāsta Marta Tuula no Igaunijas izlūkdienesta. Zviedrijas drošības dienests Säpo norāda, ka ir bijuši vairāki piemēri, kas pierāda, ka ārvalstu izlūkdienesti ir mēģinājuši vervēt studentus Eiropas izglītības iestādēs.

Starp citu, studēt uz Krieviju, dodas arī studenti no Latvijas. Nevaru apgalvot, ka visi tāpēc kļūst par spiegiem, bet izslēgt to nevajadzētu.