Eiropas Komisija drīzumā uzsākšot sarunas par Ukrainas dalību ES, ziņo Financial Times.

Uzsākot sarunas jūnijā, var cerēt uz izvairīšanos no šī jautājuma iestrēgšanas, jo 1. jūlijā prezidentūru no Beļģijas pārņems Ungārija. Ungāri ir iebilduši pret Ukrainas dalību ES, uzsverot sliktu ukraiņu attieksmi pret ungāru minoritāti valstī.

Arī Moldovai šodien tiks dota “zaļā gaisma” sākt sarunas par dalību ES. Gaidāms, ka kandidātvalsts Gruzija, kas nesen izraisīja bažas, pieņemot pretrunīgus, Krievijas iedvesmotus tiesību aktus, turpinās gaidīt. (TT)

Gruziju man žēl. Cerams, ka rudenī viņiem izdosies ievēlēt citu valdību un turpināt ceļu uz Eiropu. 

Zeļenskis šodien viesojas Francijā. 

Francija nosūtīs Ukrainai vairākus Mirage 2000 iznīcinātājus un 

apmācīs Ukrainas pilotus ar tiem lidot. Uz Ukrainu dosies arī 4500 armijas instruktoru.

Makrons uzsvēra, ka Zeļenskis ir lūdzis Rietumus sūtīt instruktorus uz Ukrainu, lai apmācītu tur karavīrus. Mācību braucieni uz ārzemēm prasot ilgāku laiku. (TT)

ASV nepārtrauks atbalstīt Ukrainu. Tā Francijā vakar paziņoja ASV prezidents Džo Baidens. „Mēs nepadosimies. Ja mēs apstāsimies, tad karš tāpēc neapstāsies. Ukrainas kaimiņi tiks apdraudēti, visa Eiropa tiks apdraudēta“. Tā uzskata ASV prezidents. Putinu Baidens raksturoja kā  “tirānu, kurš cenšas dominēt”. (TT)

Labs raksturojums.  Man arī Latvijā nācies sastapt šādu cilvēkus, kas vajā apkārtējos, bet pats tēlo upuri un cietēju. Putins ir tieši šīs „zortes“  cietējs kopā ar krievu tautu, kurai iedvesis upura kompleksu. 

Saskaņā ar Kubas Aizsardzības ministrijas informāciju nākamnedēļ Havanā ieradīsies Krievijas kodolzemūdene un trīs citi Krievijas jūras kara flotes militārie kuģi.

Paredzams, ka kuģi piedalīsies mācībās pie Havannas. ASV aizsardzības avoti uzskata, ka šī ir Krievijas atbilde uz ASV atbalstu Ukrainai. (SVD) Izskatās, ka Putins ir riktīgi nikns.Piebīda savu atomzemūdeni pie ASV robežām.

Zviedrijas muita ziedo ievērojamus resursus, lai pārbaudītu, vai Zviedrijā netiek kontrabandas ceļā ievestas lietas, priekšmeti, mantas, kravas, kas faktiski paredzētas Krievijai. Kopš septembra visi produkti, kas satur metālus, ir jāpārbauda. Tas var būt jebkas: sākot no mobilo tālruņu detaļām, bundžām, skrūvēm vai automašīnu detaļām. Ierobežojumi attiecas uz dzelzs un tērauda izstrādājumiem, kuru vērtība pagājušajā gadā bija gandrīz 20 miljardi Zviedrijas kronu un kuri veido aptuveni ceturto daļu no kopējā importa Zviedrijā.  “Mēs esam apturējuši daudz preču, jo pārvadātāji nevarēja uzrādīt dokumentus. Vai tas ir tāpēc, ka viņiem nav izdevies iegūt dokumentāciju, vai arī manta patiešām nonāks Krievija? Nezinām. Taču apturējām,” – saka Zviedrijas muitas departamenta vadītāja vietniece Anna Lena Heinenena.

Kopš sankciju ieviešanas septembrī Zviedrijas muitas darbinieki ir pārbaudījuši vairāk nekā 26 000 sūtījumu ar precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir Krievijas sankciju preces. Tas nozīmē, ka pagājušajā gadā manuālo pārbaužu skaits ir vairāk nekā divkāršojies. Turklāt pārbaudes ir sarežģītas, un tāpēc tās aizņem vairāk laika. (STV)

Attēlā krievu zemūdene, kas pašlaik dodas uz Kubu.