“Laiks doties pensijā,” – šādi bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmdien uzrunāja X (Twitter) Francijas Emanuelu Makronu un Vācijas Olafu Šolcu. Abu partijas piedzīvojušas neveiksmi vēlēšanās. Abi nepatīk Kremlim un Krievijai esot iemesls uzmanīgi vērot šo vēlēšanu iznākumu. Putinam vajadzīgas galēji labējās (konservatīvās) partijas pie varas Eiropā. Tā iespējams „no iekšpuses“ samazināt atbalstu Ukrainai, jo ideoloģiski tās stāv tuvāk Putinam. To vidū ir Ungārijas Viktors Orbāns un Francijas Marina Lepēna, kuru partijas savās valstīs vakar svinēja grandiozas uzvaras. Dmitrijs Peskovs atzīst, ka lielākā daļa ES parlamenta deputātu joprojām atbalstīs Ukrainu, taču piebilst, ka ir skaidrs, ka labējie gūst arvien lielāku atbalstu Rietumeiropā: „Neraugoties uz to, ka proeiropeiski noskaņotās partijas saglabā savas līderpozīcijas Briselē, labējās partijas galu galā panāks savu,”- viņš saka, piebilstot, ka Krievija rūpīgi sekojot notikumu attīstībai ES, kā arī pednatiski sekošot gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Francijā.(Reuters)

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Rodions Mirošņiks intervijā telekanālam Rossia-24 pat deklarēja, ka Francijas Makrons esot jāsauc pie atbildības. „Viņš ir spēris nopietnus soļus ar mērķi izprovocēt bruņotu eskalāciju Krievijas teritorijā.” 

Pirms vēlēšanām tikām brīdināti, ka Krievija cenšas ietekmēt sabiedrisko domu vairākās ES valstīs ar dezinformācijas kampaņām. Runa ir par sociālo mediju kontiem un ziņu vietņu kopijām, kas izplata viltus (melīgas) ziņas. Galvenais mērķis bija radīt Eiropas valstu šķelšanos jautājumā par atbalstu Ukrainai. (TT)

Somijas Aizsardzības ministrija informē, ka vakar no rīta Krievijas militārā lidmašīna pārkāpusi somu gaisa telpu. Pirmo reizi, kopš valsts iestāšanās NATO. Krievu lidmašīna divas minūtes lidojusi Somijas gaisa telpā –  2,5 kilometrus attālumā no robežas. Somijas līča austrumos. „Mēs nopietni uztveram  šādu teritoriālo pārkāpumu un esam sākuši izmeklēšanu,” Yle vēstīja aizsardzības ministrs Anti Hekenens. Pēdējais šāds Krievijas veiktais Somijas gaisa telpas pārkāpums notika 2022. gada augustā. (DN)

Krievija naktī bombardējusi Harkivu ar raķetēm. (Reuters) Ievainoti septiņi cilvēki un daži joprojām atrodas zem gruvešiem. Sagrautas vairākas dzīvojamās ēkas. (Reuters)

Uzbrukumi Harkivai pēdējos mēnešos ir pastiprinājušies. Tāpēc pat Brazīlijas prezidents Lula da Silva vēlas, lai miera sarunās piedalītos abas: Krievija un Ukraina. Prezidents atkārtoja šo vēstījumu pirmdien telefonsarunā ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, ziņo Reuters. Lulas īpašais padomnieks jau ir ratificējis nostāju ar Ķīnu, ka sarunās par karu būtu jāiesaista abas konfliktā iesaistītās puses. Tas ir Putina interesēs, jo Lula ietilpst viņa izveidotajā BRIC blokā, kas izveidots kā opozīcija Rietumeiropai un ASV. 

Vakar ASV Valsts departaments paziņoja, ka sāks jaunu kiberoperāciju Polijas galvaspilsētā Varšavā. Kopīgajā projektā abas valstis palīdzēs Ukrainai apkarot Krievijas dezinformāciju par karu. Mērķis ir “atmaskot Kremļa informācijas manipulācijas”, veicināt precīzu ziņošanu par karu un “pastiprināt Ukrainas balsis”. 

Dažas no apsolītajām kara lidmašīnām F-16, iespējams, tiks uzglabātas bāzes ārvalstīs. Mērķis ir aizsargāt šos iznīcinātājus no Krievijas uzbrukumiem. Tā ASV finansētajam Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība sacīja Ukrainas gaisa spēku vadītājs Serhijs Holubcovs.

Beļģija, Dānija, Nīderlande un Norvēģija ir apsolījušas nodrošināt Ukrainu ar ASV ražotiem F-16, lai atvairītu Krievijas uzbrukumus. Putins ir jau draudējis uzbrukt NATO valstu objektiem, ja tajos atradīsies Ukrainas iznīcinātāji, ziņo AP.