Šodien man ir labas ziņas, tāpēc apsveicu mūs visus ar pagrieziena punktu uz vasaras saulgriežu sliekšņa.  

„Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins man apsolīja nepārdot ieročus Krievijai“-  vakar apgalvoja Zeļenskis, pēc telefona sarunas ar Ķīna vadītāju. „Viņš man deva man savu goda vārdu un es uz to paļaujos,” – konstatē Zelenskis. (TT)

Vakar ASV un Ukraina ir parakstījušas divpusēju aizsardzības līgumu uz 10 gadiem, nodrošinot ilgtermiņa atbalstu Kijevai. Prezidents Zeļenskis šo nolīgumu dēvē par spēcīgāko, kādu valsts jebkad ir parakstījusi kopš neatkarības iegūšanas. Džo Baidens apgalvo, ka šis līgums ir atgādinājums Krievijai par to, ka Rietumi neatstās Ukrainu bez ievērības kara laikā. (TT) Tas nozīmē, ka Ukrainas prezidents atgriežas mājās no G7 sanāksmes Itālijā ar 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu, kuru nodrošinās iesaldētie Krievijas aktīvi ārzemēs. Saņemot drošības garantijas no vairākām pasaules bagātākajām valstīm.

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgiem krievu triecieniem pa Harkivu, šķiet, ka šī ofensīva ir apstājusies. Viens no bremzes iemesliem  ir tas, ka ASV un Eiropa ir atcēlušas aizliegumu Ukrainai izmantot Rietumu ieročus pret Krievijas teritoriju.Putins Maskavā ir vairākkārt apliecinājis, ka Krievijas ofensīva “norit saskaņā ar plānu” un Kremlim uzticīgi komentētāji apmēram mēnesi ir līksmojuši – Donbass kritīs un kopā ar to stratēģiski svarīgā Časivjaras pilsēta nonāks krievu kontrolē. Tas esot tikai laika jautājums, kad krievu kontrolē nonākšot arī Harkiva – 20 kilometru no robežas.Tāpēc visu aizvadīto mēnesi Harkivā notika masīvi gaisa uzbrukumi katru dienu. Krieviem izdevās ieņemt vairākas mazas kopienas ziemeļaustrumu reģionā un Vovčanskas pilsētā reāli arī notika smagas ielu kaujas. Tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju tika evakuēti vai bija spiesti bēgt, lai glābtu savas dzīvības. Kremlim palīdzēja tas, ka Ukraina bija spiesta cīnīties “ar vienu roku”, jo otra bija sasieta aiz muguras. Kāpēc? Tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis bija aizliegušas ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus pret Krieviju. Šaut drīkst tikai Ukrainas teritorijā, bet pāri robežai nedrīkst. Arguments  šādam savādam aizliegumam bija pieņēmums, ka šādi noteikumi novērstu kara eskalācijas risku.

Tiešām ļoti muļķīgs amerikāņu noteikums, kas tagad anulēts.

Reizēm, man liekas, ka amerikāņi un vācieši, kas pieņem šādus lēmumus, uztver šo karu kā videospēli, kā e-sportu, nevis reālu asiņainu kautiņu, kurā mirst nevainīgi cilvēki. 

Pēc četru nedēļu ilgas ļoti niknas krievu ofensīvas Ukrainā, rietumu sabiedrotie beidzot saprata, cik absurdi ir neļaut Ukrainas aizstāvjiem uzbrukt Krievijas agresoriem, kamēr tie nav šķērsojuši Ukrainas robežu. Dumjais aizliegums tika atcelts. Tas ātri atmaksājās, jo tāla darbības rādiusa raķešu artilērija Himars tagad drīkstēja iznīcināt vairākas Krievijas pretgaisa raķešu S-300 un S-400 bāzes pie robežas. Tās iepriekš sistemātiski apšaudīja Harkivu no Krievijas puses. Pilsētas bombardēšana tāpēc tagad ir samazinājusies, un frontes līnija –  stabilizējusies.

Krievi vairs nebīdās uz priekšu.

Krievijas ieguvumi Ukrainas ziemeļos izrādījās ļoti mazi. Viņi bija pagājuši uz priekšu mazāk nekā 10 kilometrus, un, ja var ticēt Ukrainas datiem, tas noticis uz daudzu kritušo Krievijas karavīru rēķina. Neraugoties uz ieroču un munīcijas trūkumu, Ukrainai bija izdevies sagraut krievus. Militārās stratēģijas eksperts no Skotijas Filips Obraiens ir pārliecināts, ka Krievijas zaudējumi Harkovas apgabalā esot ārkārtīgi lieli. Lielbritānijas AM  informē, ka maijs varētu būt bijis līdz šim smagākais mēnesis šajā karā krievu karavīriem, jo katru dienu ap 1200 krievu karavīru esot tikuši nogalināti vai ievainoti.

Kremlis apzināti realizē šādu kara stratēģiju, kuras mērķis ir nogurdināt, nomocīt. Taču pagaidām izskatās, ka šī metode visvairāk iedarbojas uz viņiem pašiem. Daudzi novērotāji uzskata, ka Krievijas uzbrukums Harkivai nav devis Maskavai taktiskas priekšrocības, bet gan tikai un vienīgi sarūpējusi smagus stratēģiskus zaudējumus. Putins kārtējo reizi nenovērtēja Rietumu apņēmību atbalstīt Ukrainu kritiskā situācijā.

Tas nenozīmē, ka karš pašlaik būtu sasniedzis izšķirošu pagrieziena punktu. Putins nav mainījis savu kara mērķi – likvidēt Ukrainu kā neatkarīgu valsti. Krievijas raķetes un bumbas joprojām krīt uz Ukrainas pilsētām un enerģētikas objektiem. Simtiem tūkstošu ukraiņu dzīves apstākļi līdzinās ellei un miljoniem cilvēku ir bēgļu situācijā. Taču sava veida “staļingrada” šis 2024. gada jūnijs ir. Tas ieies vēsturē kā pagrieziena punkts, kas pierāda ka Rietumi un mēs neesam noguruši no šī kara un neatstāsim Ukraiņus nelaimē. Putins kļūdaini plānoja. Viņš mūs nepazīst, jo viņa spiegi ir strādājuši slikti un viņa stratēģi būtu jānomaina, jo nespēj izdarīt secinājumus no lietām, kas ir acīmredzamas.