Ukrainas militārais dienests informē, ka Krievija nav iekarojusi Jasnobrodivkas ciematu Doņeckas apgabala austrumos. Par šo savu “kārtējo uzvaru” vakar ziņoja Krievijas mediji.  

“Publicētā informācija neatbilst patiesībai. Jasnobrodivka ir pilnīgā Ukrainas spēku kontrolē joprojām,” – teikts paziņojumā. (Reuters)

Krieviem patīk lielīties. Šis ir kārtējās plātības piemērs, jo tukša muca tālu skan.

Krievija pašlaik „turpina strādāt pie buferzonas izveides Ukrainas Harkovas reģionā“,- ziņo Reuters, atsaucoties uz Krievijas avotiem. „Protams, ka šī uzdevuma izpilde ir laikietilpīga, tas prasa laiku,” sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Maijā Putins deklarēja, ka izveidošot neitrālu zonu, lai pasargātu savus krievus Belgorodas reģionā no Ukrainas dronu uzbrukumiem. Palasot šos tekstus rodas iespaids, ka runa ir par kādu celtniecības procesu, nevis karu: “turpina strādāt“, “uzdevuma izpilde”, “izveidos” utt. Smieklīgi, ja nebūtu traģiski. Putins (kopš kara sākuma) koriģē krievu valdu un neļauj saukt lietas īstajos vārdos: karš nav karš, bet specoperācija utt. Interesanti, vai krievi šodien vispār spēj loģiski izteikties, jeb runā aplinkus arī savā ikdienā? 

ASV Ārlietu ministrs apgalvo, ka F16 lidmašīnas pašlaik esot ceļā uz Ukrainu no Dānijas un jau šovasar būšot gatavas izmantošanai kara darbībā pret Krieviju. Paziņojums izskanēja Vašingtonā notiekošā NATO samita laikā. Trešdien Norvēģija paziņoja, ka arī sūta uz Ukrainu sešus F16. Dānija ir apsolījusi Ukrainai kopumā 19 F16, Nīderlande – 24 un Beļģija – 30. (TT)

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers informēja, ka ukraiņi drīkst izmantot britu tālās darbības rādiusa raķetes, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijā.

„Ukraina pati var izlemt, kā šo palīdzību izmantot šiem mērķiem,” sacīja Stārmers.

Šis paziņojums apliecina, ka jaunajam leiboristu premjerministram ir tāda pati attieksme pret pretgaisa raķetēm kā iepriekšējām konservatīvo valdībām. Tas ir labi. Lielbritānija ir bijusi viena no uzticamākajām Ukrainas sabiedrotajām kopš 2022. gada. (TT)

Krievijas uzbrukumi Ukrainas elektrotīklam jau sen izraisījuši hroniskus elektrības padeves pārtraukumus. Taču tagad ukraiņi saņem palīdzību no kaimiņvalstīm. Aprīlī, maijā un jūnijā ir ievērojami pieaudzis Ukrainas elektroenerģijas imports no Ungārijas, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas. 

Dīvaini, ka Ungārija un Slovākija palīdz ukraiņiem ar elektrību, lai gan ir attiekušās sniegt militāru atbalstu Ukrainai un uztur draudzīgas attiecības ar Krieviju. (SvD)

Amerikāņi nupat izvietojuši Vācijā “Tomahawk” raķetes. Iemesls esot karš Ukrainā. Papildus kruīza raķetēm, amerikāņi Vācija izvietojuši arī pretgaisa raķetes SM-6 un virsskaņas ieročus, kas vēl nav pilnībā izstrādāti. Šiem ieročiem esot “ievērojami lielāks darbības rādiuss nekā pašreizējām sauszemes sistēmām Eiropā”. Sākotnēji bija plānots, ka izvietošana, kas notiks 2026. gadā, būs īslaicīga. Tagad ir skaidrs, ka tā būs pastāvīga. (TT)

Krievija nebija uzaicināta uz miera apspriedi jūnijā Šveicē. Tagad paši ukraiņi esot izteikuši vēlmi organizēt otru tikšanos, kurā piedalītos arī Krievija, ziņo Bloomberg. Ukraiņi vēlas, lai tikšanās notiktu pirms novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām, kas varētu nozīmēt, ka par jauno prezidentu kļūs Donalds Tramps. Tramps kļuvis par posta zīmi un marķējumu mums visiem. Sajūta, ka tuvojas mēris.

Patiešām žēl, ka demokrātiem ASV jāturpina nervozēt par Baidena veselības stāvokli. Pašreizējā situācijā viņiem būtu jāizšķiras par gados jaunāku kandidātu. Nepatīkami, ka Baidens pats to nesaprot. Nav izslēgts, ka gaidāma kāda negaidīta rokāde, kādu mums tikko piedāvāja Francijā Makrons. Cerēsim, ka tā notiks.