Priekšvēlēšanu kampaņas laikā šauts uz Donaldu Trampu. Ne, nošauts nav. Ievainots ausī. (Truth Socials). Liecinieki dzirdējuši četrus, piecus šāvienus. Vainīgais esot 20 gadus vecais Tomass Metjū Krukass, kurš,saistībā ar incidentu, esot miris. (Reuters) Vīrieti nošāvuši drošības dienesta snaiperi. (AP)

Kāpēc? FIB nav izdevies noskaidrot slepkavības mēģinājuma iemeslu. Paredzams, ka izmeklēšana ilgs vairākus mēnešus. Šis ir jau otrais šāds gadījums. Pirms neilga laika līdzīgs atentāts tika sarīkots Eiropā pret Slovākijas Fico. Arī viņu ievainoja un šāvējs rakstnieks-pensionārs nonāca cietumā. 

Kremlis turpina kiberkaru sociālajos medijos. Kā tas notiek? 2023. gada jūlijā Kremļa politiskie stratēģi pārbaudīja vairāk nekā 1200 cilvēku Facebook profilus, kuri vērētu strādāt divās Vācijas kara rūpnīcās. Mērķis bija identificēt darbiniekus ar kuriem varētu manipulēt, lai izraisītu nemierus darbavietās – vācu ieroču ražotnēs.

Excel tabulās tika sašķiroti noteikti cilvēki, izpētīti viņu Facebook konti, analizētas rūpnīcu darbinieku aktivitātes sociālajos medijos. Pievēršot vērību: vācu valdības kritikai, dusmām par imigrantiem un īgnumam pret karu Ukrainā. Dokumentus konfiscēja Eiropas izlūkdienesti un tos analizējusi laikraksta The Washington Post pētnieku grupa.

Dažiem vācu rūpnīcu darbiniekiem bija dusmas par dzīves dārdzības pieaugumu, cits nepiekrita sankcijām pret Krieviju un vēl vairāki nevēlējās turpināt palīdzēt ukraiņiem. Operācijas mērķis bija – atrast neapmierinātos un sakūdīt vāciešus līdz streiku līmenim.

“Varam koncentrēties uz etniskā naida kurināšanu,” – teikts dokumentā.

Dokumenti parāda, ka Krievija pašlaik ļoti aktīvi darbojas, lai ar sociālo mediju starpniecību kūdītu cilvēkus un atrastu potenciālos aģitētājus sabotāžas un uzbrukumu veikšanai Eiropā.

„Tas, ka Krievija cenšas veikt šādas darbības Eiropā, nav nekāds pārsteigums. Mēs jau zinām, ka viņi to dara sen. Ir dažādi niknuma uzkurināšanas veidi un Krievija to lieliski pārzina un prot izmantot”, – komentē kara eksperts Markus Joransons. 

Pagājušā gada oktobrī kāds vīrietis tika arestēts par militārā objekta “pētīšanu” Bavārijā, kur notika Ukrainas karaspēka mācības. Viņš cītīgi  fotografēja. Vēlāk viņu apsūdzēja spiegošanā. Aprīlī četriem vīriešiem tika izvirzītas apsūdzības spiegošanā, saistībā ar ugunsgrēku kādā Londonas noliktavā, kur tika uzglabāta neatliekamā palīdzība Ukrainai. Saskaņā ar vietējo iestāžu sniegto informāciju Krievijas izlūkdienesti bija finansējuši uzbrukumu.

Nākamajā mēnesī izcēlās ugunsgrēks ieroču rūpnīcā pie Berlīnes. Arī tur policija izmeklēja iespējamo saistību ar Krievijas izlūkdienestu. Jūnijā Prāgā tika aizturēta kāda persona, kas mēģināja sarīkot ukraiņu autobusa aizdedzināšanu. Tiek uzskatīts, ka arī šo uzbrucēju bija apmaksājuši Krievijas spiegu dienesti. 

„Krievijai ir izdevīgi radīt nekārtības aiz frontes līnijas valstīs, kas atbalsta Ukrainu“- uzskata Joransons.

Šonakt apšaudīts Budas ciemats pie Harkivas. Krievu uzbrukuma mērķis bijis kāds infrastruktūras objekts. Ievainoti 22 cilvēki un divi ir gājuši bojā. Apšaudīta arī ātrās palīdzības automašīna, kas devās uz notikuma vietu. (SVT)

Attēlā evakuācija no Budas ciema Ukrainā.