Šonakt visu nakti Ukrainā kauca trauksmes sirēnas. Krievi uzbruka ar raķetēm un kara lidmašīnām. (TT) Maskava šorīt uzbrukumā izšāvusi pavisam 127 raķetes un 109 dronus.

Pastiprināti uzbrukumi konstatēti Sumu reģionam. Diennakts laikā 83 ciemos reģistrēti 212 sprādzieni. Krievi uzbrukuši ar artilēriju, droniem un slīdbumbām, kuras palaiž no kara lidmašīnām. (Kyiv Independent). Ir ievainotie, bet nav ziņu par bojā gājušajiem. (SvD)

Gaisa spēku priekšnieks Mikola Oļesčuks apgalvo, ka notriektas 102 raķetes un izdevies apturēt 99 dronus, vēsta ziņu aģentūra AP.

Prezidents Zeļenskis dara visu, lai Rietumi atceltu Ukrainai noteikto ieroču embargo tāliem mērķiem Krievijā. Pašlaik ukraiņu armijai ir pieejamas tālās darbības raķetes, kas var uzbrukt vismaz 250 militāriem mērķiem dziļi Krievijas iekšienē. Taču ASV ierobežojumi pagaidām atļauj uzbrukt tikai 20 no tiem (ISW). Jau vairākus mēnešus Ukrainai ir pieejams amerikāņu tālās darbības Atacms. To Baltais nams aprīlī nosūtīja Kijivai. Tikai dažas dienas pēc piegādes, to izmantoja, lai veiktu triecienu kara lidlaukam Krievijas okupētajā Krimā. Lai gan mērķis atradās 165 kilometrus attālumā, tas tika sagrauts. Taču šī raķete spēj sasniegt divas reizes tālākus mērķus. 

Tālā darbības rādiusa ieroči jau sen ir Ukrainas vēlmju sarakstā. Atacams un Storm Shadow/Scalp tika gaidīti ilgi.

Tomēr, lai izvairītos no eskalācijas riska, vairākas valstis nav devušas Ukrainai atļauju tos izmantot pret konkrētiem mērķiem Krievijā. 

Prezidents Zeļenskis pašlaik dara visu, lai situāciju mainītu. Pēc Kurskas sauszemes iebrukuma viņš skaidro rietumvalstīm, ka tālās darbības uzbrukumi pašlaik ir svarīgākais jautājums šajā karā.

Ar Atacms  ukraiņi varētu sasniegt vairākas Krievijas gaisa spēku bāzes, kas turpina sūtīt kara lidmašīnas Ukrainas graušanai. 300 kilometru attālumā no robežas atrodas vismaz 250 krievu militārie objekti, kas būtu jāsagrauj. Sākot no ieroču noliktavām līdz degvielas bāzēm, lidostām un sakaru centriem. (DN) Anonīms avots Ukrainas valdībā portālam Politico stāstījis, ka Kijiva saņēmusi signālus no Vašingtonas. Džo Baidens esot gatavs “darīt kaut ko lielu un cēlu” pirms sava pilnvaru termiņa beigām, un paziņošot, ka ierobežojumi tiek atcelti. Taču avoti Baidena administrācijā apšauba šādu plānu, jo Krievija seko šīm “diskusijām” un jau pārbīdījusi savas lidmašīnas un svarīgus objektus vēl tālāk iekšā valsts vidienē.  

17 no 250 iespējamajiem mērķiem ir lidlauki. Liels skaits svarīgu objektu, kuros Krievijai nav bijis laika veikt nekādus drošības pasākumus, joprojām ir uz vietas. Uzbrūkot tiem, Ukraina varētu izdarīt ievērojamu spiedienu uz Krievijas militārpersonām un Kremļa lēmumiem. „Krievijas spēkiem, iespējams, būtu tad jāpārvieto pretgaisa aizsardzības sistēma un elektroniskā tehnika tālāk no frontes Ukrainā,“ – raksta ISW. Tas radītu labāku situāciju ne tikai ukraiņiem valstī, bet arī Ukrainas gaisa spēkiem. 

Krievijas izlūkdienests izmanto organizēto noziedzību, lai veiktu sabotāžas ārzemēs, portālu Dagbladet  informēja Norvēģijas drošības policija PST. Noziedznieki tiek vervēti ar sociālo mediju palīdzību: „Krievijas izlūkdienests vervē digitāli. Tie, kas uzņemas šo apmaksātos uzdevumus, ne vienmēr zina, kas patiesībā ir pasūtītājs“- laikrakstam saka PST direktore Beate Gangos. Pašlaik šādiS tiek organizēta kabeļu sabotāža starp Norvēģijas kontinentālo daļu un Svalbāru. (TT)

Latvijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka laikā no 3. līdz 8.septembrim valstī tiks rīkotas lielas militārās mācības. Tajās piedalīsies ap 11 000 karavīru no ASV, Igaunijas un Latvijas, kā arī daudznacionāla grupa ar operācijām no Kanādas, Dānijas un Spānijas, vēsta Spānijas ziņu aģentūra EFE.