Krievi šonakt 10 reizes uzbrukuši Zaporižjei. Pieci cilvēki ievainoti, bet postījumu apmērs vēl nav skaidrs, jo bojātas vairākas dzīvojamās ēkas un gruvešos var būt vairāki cietušie. (TT) Līdzīgu gaisa triecienu rezultātā  Harkivas apgabala Slatinas ciematā gājuši bojā trīs cilvēki. (AFP). Vēl trīs cilvēki šonakt tur ievainoti. (TT)

Ukrainas prezidents apgalvo, ka ir saņēmis ļoti “konkrētu informāciju” no republikāņu prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa, ka viņš būšot arī Ukrainas pusē (Ukrainas kara kontekstā) un atbalstīšot valsti, ja uzvarēs ASV vēlēšanās šoruden. To Volodimirs Zelenskis sacīja telekanālā Fox News pēc tam, kad piektdien Ņujorkā bija ticies ar Trampu. (SvD)

Diplomātam jābūt. Tā tas ir.

Tagad mazliet par krievu pasaules iekarošanas plāniem, kas vēršas plašumā arī uz ziemeļiem. Vakar sākām runāt par teritorijām, kuras krievi nomā. Karalauču reģions tas nav, bet Svalbāras pilsēta Piramīdena gan ir no norvēģiem īrēta krievu kalnraču pilsētiņa. Četri kolēģi tikko atgriezās no mediju ekspedīcijas arktiskajā zonā un tālāk nedaudz aprakstīšu viņu iespaidus.

Piramīdena izvietojusies Svalbāras salu arhipelāga centrā. Sākotnēji šī raktuve (Norvēģijas teritorijā) bija zviedru apsaimniekota un apdzīvotā vieta tika nosaukta tuvējā kalna dēļ, kas atgādina piramīdu. 1927. gadā šo miestiņu uz laiku iegādājās Padomju Savienība. Šeit Staļins uzbūvēja paraugpilsētu, lai parādītu kapitālistiskajai pasaulei savu sociālisma laimi. Kalnračiem pilsētas ēdnīcā visu diennakti tika nodrošināta bezmaksas ēdināšana, viņiem bija slimnīca, koncertzāle, kinoteātris un lielākas algas nekā pārējiem kalnračiem Padomju Savienībā. Šī bija priviliģēta zona – apmēram tāds pats propagandas skatlogs kas PSRS laikā bija kolhozs Ādažos ar palmām govju kūtīs. 

Lielajā sporta zālē Piramīdenā tolaik notika “Arktikas olimpiādes”, kurās piedalījās pat komandas no Norvēģijas kalnraču pilsētas Longjērbjēnas un krievu Barencburgas. Aukstā kara laikā Padomju Savienības un NATO Norvēģijas iedzīvotāji kopā svinēja svētkus un apmeklēja sporta un kultūras pasākumus.

1991. gadā (līdz ar Padomju Savienības sabrukumu) iedzīvotāji steigšus pameta Piramīdeni. Krievija vairs negribēja šo propagandas projektu finansēt. Pašlaik šī apdzīvotā vieta izskatoties pašvaki, taču Putins ir nolēmis to atjaunot.  No kuģīša tūristus sagaida krievu gidi, kas uzreiz parāda Ļeņina statuju,  kas atrodoties vistālāk uz ziemeļiem. Pēc tam var apskatīt klavieres, kas arī esot vistālāk uz ziemeļiem esošās klavieres un vecu peldbaseinu.

Norvēģijas karogs ir novākts. Plīvo tikai krievu karogs. Kalna nogāzē redzams milzīgs koka āmurs un sirpis. Otrajā kalna nogāzē nogāzē pareizticīgo priesteris melnā tērpā, ar kuplu bārdu greznojies uzstāda lielu, krievu pareizticīgo krustu.

Terje Auneviks dzīvo Svalbārā jau 25 gadus. Ilgu laiku viņš strādājis tūrisma nozarē. Tagad ievēlēts par Liberālās partijas pārstāvi un vada vietējo padomi Longijērbjēnā. „No malas šie notikumi var šķist nenozīmīgi,” saka Terje Auneviks un uzsver, ka krievu rosība Piramīdenē izskatās absurdi. Tieši tāpat kā ja vācu nacisti kara laikā būvētu nacistu ciemus. Tā krievi šādu ciemu pašlaik atkal veido šeit.  

Kopš uzbrukuma Ukrainai, krievu uzņēmums pasācis izkārt savus karogus gan Piramīdenē, gan aktīvajā Barencburgas ieguves vietā. Tur ierodas arī tūristi, lai to visu apskatītu. Tie galvenokārt atbrauc no Ķīnas vai Austrumeiropas. Attiecības ar norvēģu pusi ir ļoti saspringtas. 

Krievija ir mēģinājusi uzsākt tūristu lidmašīnu lidojumus no Murmanskas tieši uz Svalbāru, lai veicinātu tūrismu, taču Norvēģijas iestādes tos bloķējušas. Krievu lidmašīnām ir nepieciešama nolaišanās Norvēģijas kontinentālajā daļā, lai turpinātu ceļu tālāk. Krievijas tūristiem vīzas vairs nepiešķir. Kalnrūpniecības uzņēmums tagad plāno nolīgt lielus kruīza kuģus, lai tie nogādātu tūristus tieši no Murmanskas, tad Norvēģija nevarēs pieprasīt šiem propagandas braucējiem vīzas.

Svalbāras līgums tika noslēgts 1920. gada 9. februārī un stājās spēkā 1925. gadā. To parakstīja: Norvēģija, Amerikas Savienotās Valstis, Dānija, Francija, Itālija, Japāna, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Francija un Zviedrija. Padomju Savienība pievienojās 1935. gadā. Tagad to ir parakstījušas vairāk nekā 40 valstis, no kurām pēdējās ir Ziemeļkoreja un Turcija. Līgums piešķir Norvēģijai pārvaldības tiesības pār šo arhipelāgu, bet parakstītājvalstu pilsoņiem būs vienādas tiesības ar Norvēģijas pilsoņiem attiecībā uz medībām, zveju, kalnrūpniecību, rūpniecisko darbību un tirdzniecību. Norvēģija nedrīkst pieprasīt vīzas vai uzturēšanās atļaujas no ārvalstu pilsoņiem, kuri vēlas apmeklēt vai strādāt Svalbārā.

Ja apmeklēsiet šo zonu, tad krievi jūs cienās ar biešu zupu un pelmeņiem. Lielākā daļa ēku ir sagruvušas un tajās dzīvo polārlapsas. Bērnu rotaļu laukumā ganās Svalbāras ziemeļbrieži, un daudzos logu stiklos vīd pamestas putnu ligzdas. Ja grib, var pamanīt arī polārlāčus, kas pastaigājas pie ostas. 

Aukstums un sausais gaiss labi konservējis mēbeles un koka ēkas, taču, lai apdzīvotu, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi. Bez šautenes nedrīkst iet tālāk nekā 50 m no viesnīcas. Galvenā pilsētas iela ir plata, grandioza un ļoti vientuļa. Aiz simetriskām vecāku sarkanu koka māju rindām paceļas četrstāvu ēkas, kuras dēvē par Arktikas debesskrāpjiem.

Padomju laikā dzīve Piramidenē un Barencburgā esot bijusi skaista. Tagad šo vietu no jauna attīstīšot. Ko šeit būvēs?  Jā, uzminējāt – cietumu. 

Putina plānos ir pārvērst visu šo ziemeļu sasaluma zonu par Krieviju. Visai Arktika jākļūst par militāri saspringtu zonu: Kolas pussalā dzīvojas kara flote,  krievu zemūdenes kā lielas plēsīgas zivis šaudās zem ledus tālāk uz ziemeļiem ar kodolieročiem uz klāja. Ledum kūstot, paveras jauni kuģošanas ceļi, kas nodrošinās krieviem citus labumus. Pateicoties klimata pārmaiņām un Golfa straumei, Svalbārā būs jaunas ostas Arktikas vidū. Tās arī piederēšot krieviem. Ja var pievākt, kāpēc nenozagt? Vai ne? 

Kalnrūpniecība kļūst arvien nerentablāka. Pašlaik Krievijas apmetnes Svalbārā jau apmeklējušas oficiālas delegācijas no Ķīnas un Turcijas, lai apspriestu sadarbību ziemeļos. 

Ķīna arī vēlas nostiprināties Svalbārā. Ķīniešiem jau ir sava pētniecības stacija Norvēģijas pētniecības ciematā Ny Ålesund, kas atrodas tālāk uz rietumiem.

Vai šī teritorija tomēr nav Norvēģija? Ko par to domā krievu gide? 

„Tas ir interesants jautājums. Špicbergena un Svalbāra ir starptautiskas teritorijas. Protams, tā ir Norvēģijas daļa, mēs to neapšaubām. Mums ir Svalbāras līgums, kas nosaka suverenitāti. Taču šī vieta ir unikāla ar savu statusu. Krievija ir iegādājusies Barencburgas, Piramīdenas un Grumantas apmetnes, tāpēc nav aizlieguma tur izkārt mūsu karogus,” uzskata gide Slunjajeva.

Fridšofa Nansena institūta eksperts Andreas Osthagens (Andreas Østhagen) ir Arktikas drošības politikas eksperts. Viņš uzskata, ka Krievija un tās uzņēmums Arktikugol cenšas apšaubīt Svalbāras statusu un Norvēģijas suverenitāti.

„Šī ir ļoti liela teritorija, un Norvēģijas iestādēm nav pilnīgas kontroles pār visu, kas tur notiek Krievijas apmetnēs. Tāpēc tā ir vieta, kur Krievija cenšas pārbaudīt NATO saskaņotību, pārbaudīt mūsu reakcijas modeļus uz provokācijām. Norvēģijas iestādes reaģē uz dažādām darbībām, taču labi tas nav” – viņš saka. Krievi mūs provocē arī šeit. 

Tā nu tas ir.